Ak, saldā netiklība 0
Džakomo memuāros bieži atkārtojas atziņa – mīlestība ir tikai ziņkārība. Un, patiešām, var apgalvot, ka šā cilvēka īstenā kaislība bija neremdināma ziņkārība. Viņš tomēr nebija banāls sieviešu mīlulis, trakulīgs veiksminieks vai nejaušs diletants. Kontaktam ar sievieti viņš gatavojās tā, kā godprātīgs mākslinieks izturas pret savu mākslu. Tieši tāpēc var apgalvot, ka Džakomo nebija allaž iegremdējies steidzīgā un bezizvēles izvirtībā. Tādi periodi viņa dzīvē gadījās tikai tad, kad radās vēlme kaut kā noslīcināt atmiņas par tikko aizgājušo mīlu un nepārejošās alkas pēc nākamās.
Taču, jo nenovēršamāk izzuda seksuālā enerģija, jo intensīvāka kļuva viņa intelektuālā darbība. Viņš pievērsās literatūrai. Jau minēts, ka viņa daiļrades vainagojums ir memuāri “Manas dzīves stāsts”, ko lielākā daļa pētnieku uzskata par absolūti dokumentālu darbu.
Memuāros cita starpā Džakomo atzinis, ka viņam paticis stāties seksuālā kontaktā ar sievieti, klātesot vēl kādai citai. Tā bijis gadījumā ar daiļo Elēnu un Gedvinu, divām meitenēm, kurām abām viņš faktiski vienlaikus laupījis nevainību. Džakomo raksta: “Es viņas izbaudīju vairākas stundas, piecas vai sešas reizes pārejot no vienas pie otras, kamēr biju pilnībā izsīcis. Mēs viens otru skūpstījām visās vietās, kurās vien sagribējām. Bet Gedvinu, izrādās, visvairāk sajūsmināja iespēja visu novērot it kā no malas.”
Līdzīgi bijis ar māsām Veroniku un Anetu. Veronika piekāpusies jaunākajai māsai un uzņēmusies pasīvo lomu. Atlaidusies pusguļus, galvu atbalstījusi elkonī saliektā rokā un izkārusi savas valdzinošās kailās krūtis, viņa vērojusi, kā Džakomo darbojas ar Anetu. Tas itin nemaz neesot bijis grūti, jo viņš labsajūtā viss kvēlojis “trakā ugunī”. Aneta bijusi tuvredzīga, tāpēc kaismē nav lāgā saskatījusi visu, ko Džakomo ar viņu dara, tostarp arī to, kā viņš pamanījies atbrīvot vienu roku un vienlaikus apmierināt arī Veroniku…
Bet reiz Džakomo sarīkojis vakariņas ar austerēm un šampanieti kopā ar divām it kā biklām mūķenēm Armaliēnu un Elimetu. Viņš jau iepriekš piekurinājis istabu tik karstu, ka meitenes gluži labprātīgi bijušas spiestas “viegli atģērbties”. Tad viņš uzsācis spēli, kurā austere jāpaņem vienam no otra mutes, un tajā laikā viņš pamanījies pa gabaliņam glumā gliemeža aizlaist vispirms aiz vienas un tad arī otras meitenes korsetes. Tam, protams, sekojis svarīgais izņemšanas process un viss pārējais.
Vēl trakākas lietas notikušas vakariņu laikā pie Basija, kurš neilgu laiku strādājis par Džakomo palīgu. Kad izdzertais vīns bija visiem krietni uzlabojis omu, Džakomo pievērsies Basija simpātiskajai meitai, pakāpeniski iekvēlinot viņu un sākot ar viņu darīt, ko vien sagrib. Māte un tēvs tikai skatījušies un smējušies. Džakomo atzīst, ka labi sapratis – vecāki arī gribētu kaut ko darīt viens ar otru, bet, raugi, viņiem lāgā nesanāk, trūkst ierosmes. Bet varbūt Basijs vairs arī neko nevarēja…
