Filma “Dvēseļu putenis” deputātu rokās 16
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija pamato: strēlnieki par Latvijas valsti cīnījās ar ieročiem rokās, mūsdienās šī cīņa turpinās, bet par tās galveno ieroci kļuvusi informācija.
Vakar filmas veidotāji iepazīstināja Saeimas Izglītības komisijas un Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputātus ar to, cik tālu pavirzījusies “Dvēseļu puteņa” filmas gatavošana. Pērn Saeima filmas projekta izstrādei piešķīra 25 000 latu. Par šo naudu esot notikusi projekta sagatavošana un sagatavots scenārija koncepts. Tāpat esot notikušas aktieru proves un filmēšanas vietu izvērtēšana. Filmas pirmizrāde plānota 2015. gadā, kad atzīmēsim simt gadus kopš strēlnieku pulku izveides. Lai projekts varētu turpināties pēc plāna un varētu reāli sākt filmēšanu, nākamgad tam būšot nepieciešami vēl 938 699 lati ražošanas sagatavošanai, bet 2015. gadā vēl 920 000 filmēšanas otrajam posmam un montāžai. Kopā filmas budžets ir nedaudz vairāk kā 1,8 miljoni latu.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija jau iesniegusi grozījumu priekšlikumu nākamā gada budžeta projektam, paredzot tajā līdzekļus “Dvēseļu puteņa” filmēšanai. Topošās filmas producents Gatis Upmalis gan norādīja, ka valsts atbalsts varētu būt arī mazāks, bet tas ir būtisks, lai piesaistītu fondu līdzekļus un privātos ziedotājus. Filmas veidotāji jau esot ievadījuši sarunas ar vairākiem uzņēmējiem, tāpat ar “Aleksandra Grīna fonda” starpniecību šo projektu gatavi atbalstīt trimdas latvieši. “Dvēseļu puteņa” tapšanu atbalstot arī Nacionālie bruņotie spēki, atvēlot kaujas skatu filmēšanas vajadzībām Ādažu poligona teritoriju.
Gan Izglītības komisijas, gan Valstiskās audzināšanas apakškomisijas deputāti projektu vērtēja atbalstoši. Ja nu deputātiem rastos jautājumi, kādēļ atbalstīt filmu, kad valstī ir tik daudz sociālo un saimniecisko vajadzību, režisors Armands Zvirbulis pamato: “Katrai tautai ir savas leģendas, kas ļauj lepoties un apzināties sevi kā nāciju. Latviešiem šādu leģendu nav pārāk daudz, bet strēlnieki noteikti ir viena no tām. Kādam varētu rasties jautājums, kādēļ tāda filma nepieciešama tieši tagad. Es drīzāk jautātu – kādēļ tā nav jau tapusi pēdējo 20 gadu laikā?” Viņš arī uzskata, ka “Dvēseļu putenis” kino formātā būtu laba dāvana gan 2015. gadā, atzīmējot latviešu strēlnieku pulku izveidi, gan 2018. gadā uz Latvijas Republikas simt gadu jubileju.
Filma tiks veidota pēc Aleksandra Grīna romāna “Dvēseļu putenis” motīviem. Galvenā sižeta līnija vēstīs par ģimnāzista Artūra Vanaga gaitām strēlniekos laika posmā no 1915. līdz 1917. gadam. Režisors uzsvēra, ka strēlnieku stāsts gan nebūšot romantiska pasaka, bet “nežēlīga kara drāma ar sviedru un asiņu garšu”. Iespējams, tieši šāds skarbs atgādinājums nepieciešams tiem, kam šodien radusies sajūta, ka brīvība pati iekritusi klēpī.
