“Dvēseļu puteņa” panākumi turpinās: filma pārspējusi arī “Avatara” rekordu 0
Kā informē filmas veidotāji un tās izplatītāji Latvijā “Uz kino” un “Kinopunkts”, režisora Dzintara Dreiberga filma “Dvēseļu putenis” piecu nedēļu laikā ne vien pārspējusi visus līdzšinējos pašmāju kino skatīšanās rekordus atjaunotās Latvijas vēsturē, bet kļuvusi arī par visu laiku pieprasītāko un skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, informē filmas veidotāji.
Vērienīgā kara drāma “Dvēseļu putenis” uz Latvijas kino ekrāniem nonāca 8. novembrī, un piecu nedēļu laikā to noskatījušies jau 207 892 apmeklētāji.
Tik pat ilgā laikā pēc Nacionālā Kino centra datiem tādā pašā laika periodā līdz šim populārāko pašmāju filmu “Rīgas sargi” bija skatījuši vairāk nekā 123 000 tūkstoši skatītāju.
Tāpat filmas “Dvēseļu putenis” skatīšanās apjomi pārsnieguši visas programmas “Latvijas filmas Latvijas simtgadei” ietvaros tapušās filmas, to skaitā Annas Vidulejas filmu “Homo novus” (91 561 apmeklētāji), Ināras Kolmanes filmu “Bille” ( 60 215 skatītāji) un Madaras Dišleres filmu “Paradīze ’89” (57 386 skatītāji), kā arī citas populārākās pašmāju filmas – Aigara Graubas filmu “Nameja gredzens” (82 285 skatītāji) un Oskara Rupenheita filmu “Kriminālās ekselences fonds” (81 526 skatītāji).
Jāpiebilst, ka filma “Dvēseļu putenis” pārspējusi ne tikai pašmāju filmu kino skatījumu rekordus, bet arī kļuvusi par visu laiku skatītāko filmu Latvijas kinoteātros, pārspējot tādus populārākos ārzemju kino kases grāvējus kā “Titāniks” un “Avatars”, ko 51 nedēļas laikā bija noskatījušies 200 190 cilvēku.
Atgādinām, ka filma “Dvēseļu putenis” joprojām skatāma Latvijas kinoteātros. Turklāt skolēnu grupām pieejami arī īpašie filmas seansi. Tāpat skolēnu grupas var izmantot arī programmas “Latvijas skolas soma” sniegtās iespējas, filmas seansu apmeklējot par valsts finansējumu.
Filma “Dvēseļu putenis” skatītājus aizved simt gadus senā pagātnē, kad sešpadsmitgadīgais Artūrs dodas strēlniekos un kopā ar draugiem cīnās par brīvību – pat tad, kad neviens nezina, kurā pusē tā meklējama.
Saviļņojošais stāsts ļauj skatītājam pieaugt kopā ar Artūru un jaundibināto Latvijas valsti, vērojot dzīvi ierakumos zēna acīm, pašaizliedzīgi stājoties pretī ienaidniekam, meklējot īstu mīlestību un mācoties novērtēt brīvības cenu.
Dreiberga filma ir ne vien nozīmīgas latviešu vēsturiskās literatūras ekranizējums, bet arī būtisks darbs Latvijas kino, kas pievērš uzmanību šajā žanrā maz atspoguļotam, bet ļoti svarīgam Latvijas vēstures posmam – Pirmajam pasaules karam un Brīvības cīņām.
