“Dvēseļu puteņa” ceļš uz “Oskaru” beidzies 4
Aija Kaukule, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Vakar globālās tiešsaistes pārraidē tika paziņotas ASV Kinoakadēmijas balvas “Oskars” nominācijas. Diemžēl fināla piecniekā neiekļuva Latvijas filmas “Dvēseļu putenis” oriģinālmūzika un tās komponiste Lolita Ritmane.
Jāatgādina, ka režisora Dzintara Dreiberga filmas “Dvēseļu putenis” oriģinālmūzikai, ko komponējusi latviešu izcelsmes ASV komponiste Lolita Ritmane, bija ļoti ticama iespēja iekļūt šā gada “Oskara” oriģinālmūzikas kategorijas labāko piecniekā – filmas mūzika un tās autore februārī tika nosaukta tā dēvētajā “Oskara” īsajā sarakstā jeb nomināciju priekšpostenī, un tas ir lielākais Latvijas kinofilmas starptautiskais sasniegums līdz šim.
Lolita Ritmane par “Dvēseļu puteņa” mūziku saņēmusi Holivudas vizuālo mediju mūzikas balvu par labāko mūziku filmai svešvalodā, kā arī Amerikas Komponistu un autoru apvienības balvu kategorijā “Izcilākā oriģinālmūzika neatkarīgai filmai”.
Jāatzīst, ka bez Lolitas Ritmanes vārda “Oskara” balvas labāko mūzikas autoru piecniekā kārtējo reizi izveidojies tradicionāli vīrišķīgs komponistu saraksts. Kategorijā “Oriģinālmūzika” šogad sacenšas Terenss Blanšārs (“Asiņainais piecnieks”), Trents Reznors, plaši pazīstams kā industriālās mūzikas kulta grupas “Nine Inch Nails” līderis, kurš viesojies arī Latvijā, – viņš tandēmā ar Atikusu Rosu nominēts par mūziku filmai “Manks”.
Sarakstu turpina Emīle Moseri par mūziku filmai “Minari”, Džeimss Ņūtons Hovards par filmas “Pasaules ziņas” skaņu celiņu un vēlreiz tie paši Reznors un Ross, kā arī Džons Batists par mūziku animācijas filmai “Dvēsele”.
Visvairāk nomināciju “Oskaram” šogad saņēmusi straumēšanas platforma “Netflix” – fakts, kas iezīmē jaunu pavērsienu 21. gadsimta kinoindustrijā, kur līdz šim valdīja filmu studijas. Lielākais nomināciju skaits (10) ir “Netflix” producētajai filmai “Manks”. Tā vēsta par Holivudas scenāristu Hermani Mankevicu un viņa sarakstīto scenāriju Orsona Velsa 1941. gada filmai “Pilsonis Keins”.
Filma “Manks” uz balvu pretendē galvenajā kategorijā “Labākā filma”, tās režisors Deivids Finčers nominēts kategorijā “Labākais režisors”. Aktieris Gerijs Oldmens par Mankevica lomu nosaukts kategorijā “Labākais aktieris”, bet aktrise Amanda Seifrīda – kategorijā “Labākā aktrise otrā plāna lomā”. Filma nominēta balvai arī kostīmu, grima, jau minētajā mūzikas un citās kategorijās.
Kopumā par labākās spēlfilmas titulu cīnīsies kupls filmu pulciņš – astoņi kinodarbi. Līdzās jau minētajam “Mankam” uz “Oskara” balvu pretendē Floriana Zellera “Tēvs” (kopumā sešas nominācijas), stāsts, ko samērā nesen Dailes teātrī iestudēja režisors Intars Rešetins, Šakas Kinga “Jūda un melnais mesija”, Lī Aizeka Čanga “Minari”, Dariasa Mardera metālmūzikai veltīts stāsts par roka bundzinieku, kurš zaudē dzirdi, – “Metāla skaņa”, kā arī Ārona Sorkina vēsturiskā drāma “Čikāgas septiņnieka prāva”. Par “Oskaru” sacenšas arī ķīniešu izcelsmes amerikāņu režisores Hlojas Žao filma “Nomadu zeme”, kas saņēmusi “Zelta globusu” kā labākā drāma un tiek uzskatīta arī par visai ticamu “Oskara” ieguvēju, un Emeraldas Fenelas melnā komēdija “Daudzsološa jauna sieviete”. Starp citu, abas pēdējās nominētās režisores ir arī pretendentes uz labākās režijas titulu, līdz ar to šajā nominācijā pirmoreiz balvas vēsturē iekļuvušas divas sievietes.
Uz labākā aktiera godu šogad pretendē Rizs Ahmeds (“Metāla skaņa”), Čedviks Bosemens (“Mā Reinija melnais pamats”), Entonijs Hopkinss (“Tēvs”), Gerijs Oldmens (“Manks”) un Stīvens Jeuns (“Minari”). Kino apskatnieki steidz atzīmēt, ka šis ir pirmais “Oskars”, kur uz labākā aktiera godu pretendē divi Āzijas izcelsmes aktieri – Stīvens Jeuns un Rizs Ahmeds, kurš turklāt ir pirmais šajā kategorijā nominētais musulmanis.
Par labākās aktrises godu sacenšas Viola Deivisa (“Mā Reinija melnais pamats”), kura ir visvairāk (4) nomināciju saņēmusī melnādainā aktrise, sarakstu turpina Andra Deja (“Savienotās Valstis pret Billiju Holideju”), Vanesa Kērbija (“Sievietes gabali”), Frānsisa Makdormana (“Nomadu zeme”), kā arī Kerija Maligena (“Daudzsološa jauna sieviete”).
“Oskara” ceremonija joprojām ir viena no ASV un pasaulē visvairāk skatītiem izklaides notikumiem. Neraugoties uz to, ka pagājušajā gadā balvas pasniegšana sasniedza visu laiku viszemāko reitinga punktu (23 miljoni skatītāju), ASV tā arvien ir otrs populārākais notikums aiz “Superkausa”.
Šogad pandēmijas dēļ “Oskara” balvas tiks dalītas divus mēnešus vēlāk nekā parasti, 25. aprīlī. ASV Kinoakadēmijas balvu pasniegšanu iecerēts noturēt klātienē, taču mainītā formā – ceremoniju pārraidīs ne tikai no ierastās vietas, “Dolby” teātra Losandželosā, bet arī no vairākām citām vietām. “Oskara” ceremonija šogad norisināsies 93. reizi, un zelta statueti pasniegs 23 nominācijās.
