Desmit pazīmes, ka esi saticis dvēseles radinieku 4
Autors: Annika Niedrīte, AS “Latvijas Mediji”
Ne visi tic, ka starp astoņiem miljardiem cilvēku ir tikai viens, kuru liktenis paredzējis mums. Tie, kas tic “otrajai pusītei”, parasti ar to domā ko citu – cilvēku, ar kuru viņi uzreiz atrod kopīgu valodu un izjūt dziļu garīgo tuvību. Tādu, kurš, no vienas puses, pieņems viņus tādus, kādi viņi ir, bet, no otras puses, veicinās izaugsmi un attīstību.
Ne vienmēr stāsts ir par romantiskām attiecībām, dažreiz radniecīgo dvēseli mēs atrodam draugā, radiniekā, skolotājā. Turklāt attiecības ar šo cilvēku ne vienmēr ir saulainas un nevainojamas. “Viņa izskats vai dzīves apstākļi ne vienmēr ir tuvu ideālam un attiecībās iespējami sarežģījumi. Taču šīs grūtības tikai vēl vairāk nostiprina saikni, palīdz kopā pārvarēt sarežģītos dzīves posmus un būt pašiem,” saka iepazīšanās kluba “The Lodge” dibinātājs Keilens Rozenbergs. Kā saprast, ka šis cilvēks mums ir īpašs? Ieklausīsimies, ko saka tie, kuriem izdevies satikt radniecīgo dvēseli.
1. No paša attiecību sākuma viņa klātbūtne dāvā miera un komforta sajūtu
“Mēs ar Rendiju iepazināmies internetā, un pirmajā tikšanās reizē es neizjutu satraukumu vai stresu. Es jutos kā teikts dziesmā “manai dvēselei ir labi”: kaut kas viņā uzreiz šķita tuvs un pazīstams, viņa klātbūtne man dāvāja mieru un harmonijas izjūtu. Viņš bija skaistulis un arī no manis nevarēja ne acu atraut, taču “tauriņu vēderā” vietā es jutu ko citu, it kā mana dvēsele būtu pamanījusi viņā savu trūkstošo daļu. Laiks bija kā apstājies, es dzirdēju tikai savas sirds pukstus un neredzēju nevienu un neko, izņemot Rendiju.” Kristīne, 36 gadi.
2. Iespējams, ka jūs esat ļoti atšķirīgi, bet vienlaikus līdzsvarojot viens otru
“Es apzinājos, ka sieva ir mana “otrā pusīte”, kad sapratu – atšķirības mūs līdzsvaro, un līdzība palīdzēja augt un attīstīties. Tā ir savā ziņā nereāla sajūta, adrenalīna pieplūdums: “Cik ideāli tu esi piemērota man!” Viktors, 42 gadi.
3. Tev rodas gandrīz taustāmas sajūtas, ka esi atradis savu cilvēku
“Kad es satiku “otro pusīti”, man pat īsti nebija priekšstata, ko tas nozīmē – nu, tikai pēc tiem nostāstiem “…un viņi dzīvoja ilgi un laimīgi”, kurus dažreiz dzirdam. Mēs ar draudzenēm devāmies atpūsties uz Havaju salām. Es sēdēju bārā, pie manis pienāca vīrietis un jautāja, vai es vēlētos rītdien doties ar viņu uz kāzām. Viņa labākais draugs precējās un viņam vajadzēja pavadoni. Es burtiski sadzirdēju sava psihoterapeita balsi, kurš mudināja mani nebaidīties riskēt un ļauties notikumiem, un tāpēc piekritu.
Nākamajā rītā es nožēloju savu lēmumu, bet, kad viņš piezvanīja un atstāja ziņu automātiskajā atbildētājā – uzzināt manu uzvārdu, un pajautāt, kas man garšo – vista, liellops vai zivs – es sapratu, ka tas ir liktenis. Un nolēmu doties.
Mēs uzreiz iepatikāmies viens otram, viņš mani noskūpstīja un tālāk viss skaidrs – nākamo desmit gadu laikā mēs te bijām kopā, te šķīrāmies.
Man šķita, ka pazīstu viņu jau visu savu dzīvi, un, kad viņš mani skūpstīja, šī sajūta vēl pastiprinājās.
Intuitīvi es sapratu, ka tas ir viņš – mana “otrā pusīte”. Es labi atceros vienu dīvainu gadījumu mūsu pirmajā tikšanās reizē – viņš uz brīdi izgāja (uz tualeti vai kaut kur citur), un es nodomāju: “Es nevaru atcerēties, kā viņš izskatās, ceru, ka pazīšu viņu, kad viņš atgriezīsies.” Tas bija tā, it kā mani interesētu un piesaistītu nevis viņa ķermenis, bet gan viņa dvēsele vai kāda enerģija.
Mūsu attiecības ilga vairāk nekā desmit gadus, un viņš joprojām ir ar mani katru dienu – manā sirdī un dvēselē. Saikne starp dvēseles radiniekiem nekad nepārtrūkst.” Marija, 46 gadi.
4. Jūsu dzīves principi un vērtības atbilst vieni otram
“Es sapratu, ka viņš ir “tas īstais”, jo mūsu morāles vērtības un dzīvesveids ideāli sakrita. Mēs neprātīgi iemīlējāmies. Jau divas nedēļas pēc tam, kad sākām satikties, es sapratu, ka vēlos nodzīvot kopā ar viņu visu savu dzīvi. Mēs lielāko daļu laika pavadījām kopā, un ar viņu manas izjūtas nav aprakstāmas. Kā saka “sapratīsi, kad sajutīsi”. It kā es būtu lietojusi narkotikas, no kurām esmu septītajās debesīs.
Es piezvanīju draudzenei, lai pastāstītu, ka esmu satikusi savu “otro pusīti”, bet viņa nodomāja, ka esmu piedzērusies (es gandrīz nemaz nedzeru) – manā balsī bija tik daudz prieka.” Katrīna, 27 gadi.
5. Tev nācies redzēt šo cilvēku grūtos viņa dzīves periodos, bet tu tāpat viņu mīli
“Es satiku savu labāko draudzeni un dvēseles radinieci, kad mācījos profesiju, kuru ienīdu. Mani dzīves plāni bruka. Mēs īrējām dzīvokli ar kopēju virtuvi. Tad es pat nesapratu, kas notiek. Tikai tad, kad nolēmu doties mājās un sākt visu no jauna, es sapratu, cik tuvs cilvēks viņa man kļuvusi. Manas dzīves melnā joslā viņa nenovērsās no manis.
Ir pagājuši trīs gadi, un viņa joprojām ir man tuva, gandrīz kā māsa. Mēs kopā dodamies jebkādos pārbaudījumos un piedzīvojumus, vienmēr atbalstot viena otru.” Anna, 33 gadi.
6. Jūs tā rūpējaties viens par otru, ka jūtat viņa sāpes kā savējās
“Es sapratu, ka esmu atradusi radniecīgu dvēseli, kad sāku sajust viņa sāpes kā savas. Mēs kopā mācījāmies koledžā, un starpbrīdī viņš pastāstīja par savu nopietni sasirgušo radinieku. Es redzēju, cik viņam smagi ap sirdi, un, kad mēs šķīrāmies, es sēdēju ieslēgusies tualetē, raudāju un lūdzos, lai viņam viss ir kārtībā un nebūtu jācieš.
Kad sapratu, ka es pārdzīvoju par viņa ģimenes locekļiem, kurus nekad neesmu pat redzējusi, ne mazāk kā par saviem radiniekiem, sapratu, cik stipras ir manas jūtas pret viņu.” Liza, 24 gadi.
7. Pieskārieni rada elektrisko lādiņu
“Kad satiec “otro pusīti” un iemīlies, tās ir visaptverošas, neatkārtojamas emocijas, kas pamodina dvēseli un liek drebēt ceļiem. Pēkšņi tu intuitīvi saproti, ka šis cilvēks ir kā tavs turpinājums, un jūti neprātīgu tieksmi. Kad jūs sadodaties rokās, starp jums burtiski lec dzirksteles. Jūs esat ideāli piemēroti viens otram. Neatkarīgi no tā, cik daudz laika pavadāt kopā, jebkura šķiršanās tāpat ir sāpīga.” Margarita, 34 gadi.
8. Jūsu attiecībās mēdz būt sarežģīti periodi, taču tie tikai palīdz jums attīstīties
“Mūsu “otrā pusīte” ir kā spogulis, kas parāda visas mūsu nepilnības. Dažreiz ir ļoti sāpīgi tās redzēt. Daudzi vēlas aizbēgt, tāpēc šīs attiecības bieži vien ir nestabilas. Jūs izšķiraties, salabstat un atkal šķiraties.
Bet pat šķiršanās laikā šķiet, it kā jūs būtu kopā, jo enerģētiski jūs patiešām arī esat kopā.
Šī saikne jūs atkal saved kopā – līdz sāpes atkal liek bēgt. Un cikls atkārtojas. Dažreiz daudzas reizes – tāpat kā bija ar mani.” Mihails, 48 gadi.
9. Ar šo cilvēku tu vari atslābināties un būt pats
“Radniecīga dvēsele ir labākais draugs, komandas biedrs, kura priekšā nav kauns parādīt visas savas dīvainības un ieradumus, kurus parasti slēpj no svešiniekiem.” Maksis, 35 gadi.
10. Tu saproti, ka šis cilvēks ir parādījies, lai pasniegtu tev svarīgu mācību stundu
“Otrā pusīte” ir mūsu labākais skolotājs. Tas, kurš met mums izaicinājumu, noved līdz neprātam, atmodina snaudošo kaislību un uzspiež uz pašām dziļākajām dvēseles “svirām”. Viņš vai viņa dod mums iespēju pārvērtēt savus priekšstatus par sevi, par to, ko mēs patiesībā gribam un nevēlamies, par mīlestību.
Diemžēl attiecības dažreiz beidzas pārāk ātri, jo daudziem ir smagi pārdomāt savu dzīvi.” Sofija, 47 gadi.
Avots: psychologies
