Kristians Helvigs arī ir pārliecināts par to, ka dvēselei piemīt kvantu stāvoklis. 2
Kristians Helvigs arī ir pārliecināts par to, ka dvēselei piemīt kvantu stāvoklis. Viņš pats pēc fizikas un medicīnas jomu zinību apgūšanas vairākus gadus pētījis smadzeņu darbību Nīderlandes Getingenes biofizikas un ķīmijas institūtā. Un viņš spējis apliecināt, ka informācija centrālajā nervu sistēmā var būt fāzveidīgi iekodējama. Pēdējos gadus Helvigs veltījis, pētot dvēseles un ķermeņa savstarpējo mijiedarbību un halucināciju un fantoma sajūtas, īpašu uzmanību pievēršot dzirdes fantoma uztverei. Viņš savas galvenās atziņas raksturo, paužot, ka mūsu domām, gribai, apziņai un jūtām piemīt raksturojumi, kurus var dēvēt par “garīgiem”. Tam visam nav tiešas mijiedarbības ar zināmajiem dabaszinību fundamentālajiem spēkiem, piemēram, gravitāciju, elektromagnētismu un tamlīdzīgi. Taču, no otras puses, ir tā, ka šie “garīgie” raksturojumi pilnībā precīzi atbilst tiem raksturojumiem, kuri izceļ mīklainās un noslēpumainās parādības kvantu pasaulē. Un šajā gadījumā kvantu pasaule attiecināma uz to mūsu pasaules daļu, kas vēl joprojām nav “atvērta”. Citiem vārdiem sakot, uzsver Helvigs, šī visdrīzāk ir nenoteiktības valstība, kurā mēs “zinām, ko darām”, taču nespējam precīzi noteikt “kad un kā”. Lūk, un tradicionālās fizikas kontekstā tāpēc ir iespējams konstatēt, ka šāda sfēra patiešām eksistē.
Amerikāņu fiziķis Džons Arčibalds Vīlers arī paudis līdzīgus uzskatus, apgalvojot, ka patiesībā ļoti daudzi zinātnieki cerējuši, ka pasaules aina atbilst mūsu tradicionālajiem priekšstatiem par to vai vismaz tā ir brīva no tādiem kurioziem kā, piemēram, lieli objekti, kas tajā pašā laikā ieņem vienu un to pašu vietu. Taču virkne dažādu jaunāko pētījumu visas šādas cerības satriekusi pīšļos.
Patlaban darbojas daudzu pasaules augstskolu pētnieku grupas, kas pēta apziņas un matērijas savstarpējo mijiedarbību. Piemēram, ASV Prinstonas universitātes fizikas profesors Roberts Džans secinājis – ja efekti un informācija var darboties abos virzienos starp cilvēka apziņu un fizisko vidi, ir jāatzīst, ka arī apziņai pastāv rezonanse jeb “saistīšanas molekulārais potenciāls”. Atbilstoši šai teorijai tādējādi varētu būt iespējams apziņai piedēvēt kvantu īpašības. Džans uzskata, ka nav nekādas jēgas piešķirt terminus “informācija” vai “rezonanse” tikai fiziskajai pasaulei vai “garīgajai” apziņai, nodalot “fiziskos” efektus no “garīgajiem”.
