Dvēselē kā laternā: unikālās balss īpašniecei Norai Bumbierei apritētu 70 4
Unikāla balss, dabas dots talants
Samtainās balss īpašniece Nora Bumbiere bija Latvijas estrādes mūzikas spožākā zvaigzne, kas mirdzēja spoži jo spoži, bet diemžēl izdzisa daudz par ātru, 46 gadu vecumā. 13. martā Norai būtu 70.
Noras mūža lielā mīlestība un labākais skatuves partneris Viktors Lapčenoks nesen pierādīja, ka arī 70 gadu vecumā ir lieliskā formā un var sapulcināt pilnas zāles ar klausītājiem. 12. martā Viktors dosies uz Noras dzimto pilsētu Jelgavu, lai uzstātos koncertā, ko rīko Noras Bumbieres fonds. “Šis mums ir lielu jubileju gads, jo Norai un Viktoram aprit 70, Žoržam Siksnam būs 60, savukārt mūsu fonds svinēs desmit gadu jubileju,” stāsta fonda vadītāja, Noras māsa Māra Zustrupa. Kas zina, ja Nora vēl būtu mūsu vidū, arī viņa gribētu kāpt uz skatuves, taču diemžēl šādas iespējas vairs nav un Noras brīnišķīgo balsi tagad varam baudīt tikai ierakstos.
“Nora bija radīta skatuvei; tā bija viņas dzīve. Atkārtot viņas dziedājumu nav iespējams; Norai bija unikāla balss. Es ļoti lepojos ar savu māsu,” stāsta Māra. Viņa lepojas arī ar Noras dzimto pilsētu un uzskata, ka Jelgava droši varētu konkurēt ar Liepāju par Latvijas muzikālākās pilsētas godu, jo Jelgava mums devusi tādas zvaigznes kā Nora Bumbiere, Žoržs Siksna, “Prāta vētra” u. c.
Nora cēlusies no vienkāršas Jelgavas darbaļaužu ģimenes; mamma Tamāra bija sanitāre, bet tēvs Jānis strādāja par šoferi. Norai jau bērnībā bija ķēriens uz dziedāšanu, tādēļ skolā viņa bija populāra meitene. Pievilcīgo tumšmati ar zaļām acīm drīz vien ievēroja arī puiši, bet jāsaka, ka mīlas lietās Norai neveicās visā mūža garumā. 15 gadu vecumā viņa iepazinās ar pievilcīgu puisi, vārdā Edgars un palika stāvoklī. Edgars esot solījis viņu precēt, bet pēc neilga laiciņa pameta jauniņo meiteni. Par spīti ieteikumiem taisīt abortu, Nora izlēma dzemdēt mazuli un laida pasaulē dēlu Romualdu. Ārlaulībā dzimis bērns un vēl tik jaunai māmiņai: tolaik tas skaitījās liels negods.
Norai ātri nācās kļūt pieaugušai, pēc mazuļa dzimšanas viņa aizgāja mācīties uz vakarskolu un sāka strādāt “Latvijas keramikas” cehā, kur zīmēja rakstus uz vāzēm. Taču viņas īstais aicinājums bija dziedāšana. Noras māsīca Aija atcerējās, ka reiz, kad Norai bija 12 gadi, abas sapņojušas par nākotni un Nora teikusi: “Es būšu dziedātāja un dziedāšu uz skatuves garā, baltā kleitā!”
Savu muzikālo karjeru Nora sāka Jelgavas pašdarbnieku ansambļos. Tāpat kā Viktoram Lapčenokam, arī Norai dzīves lielais laimests bija iepazīšanās ar komponistu Raimondu Paulu, kurš spēja novērtēt viņas talantu. “Man stāstīja, ka Jelgavas kultūras namā dziedot interesants, mazs, melns skuķis. Braucu klausīties… Talantīgi dziedātāji bijuši deficīts visos laikos,” Inetas Meimanes grāmatā “Nepalikt vienai tumsā” atcerējās maestro Pauls.
