Egils Līcītis: Kā priekšsēdētājs varēja izrādīties kontra un zmejs! 10
Feijerverks pie Nila, kad kurtuvē iemeta “ņeudačņika” Urbanoviča parakstīto sadarbības līgumu ar Kremļa partiju, nosvinēts. Jautrības netrūka. Samogonkas pudeles klausīja biedram Naļivaiko, pret Krieviju atsalušais, bet dropītē iesilušais “Saskaņas” princis saucis – “doloj, dzīvosim kā brīvie kazaki, nevis “Rossotrudņičestvo” grupa”, sasārtuši vīri treniņtērpos grauzuši saulpuķu sēkliņas un telefonējuši latvisko partiju partneriem valdības sastādīšanas sakarā, ģēvuškas apskaudušas Baraņņika kundzi, kura dienās kļūs satiksmes ministra sieva. Dzīru viesi izsprieda, kā komunicēt par sarauto, nužņikā nolaisto kontraktu. Tas nevis “zaudējis aktualitāti”, denonsēts vai pārtraukts, bet – uz vēl nekronēta Latvijas premjera beņķīša pakāpies, kliedza Rīgas mērs – nahrenizēts, mēs to nahrenizējām!
Kamēr brālīgo vietējo partiju līderi nav pacēluši klausuli, tikmēr Briselē… Dusmu uzliesmojumā “Saskaņas” vēstnieks Eiroparlamentā Andrejs Mamikins mazināja Ušakovam pietuvinātās gvardes laimes sajūtu. Briselē omulīgi ieritinājies Andrejs nav vīrs, kurš uztraucas par niekiem, bet tagadīt smagu roku rakstījis cienīgu vēstuli “Saskaņas” priekšsēdētājam par pašnāvnieciskā lēmuma sekām un dāvājis rūgto, ar žiglo vanadziņu sūtīto tekstu dzimtajai partijai.
Un Mamikins nav nekāds janičāru pēctecis, bet plaša mēroga darbinieks, kuru ārzemnieki tur par varenu vīru un uzklausa cilvēki sabuļādās, lasi, krievi. Kā Dieva dotu tautas diplomātu Andrjušu pieņem Sīrijas ķeizars, Versaļas pils un Vindzoru nams. Mūsu čeloveks Briseles varas koridoros defilē laķenēs, droši vien viņam ir grūms, kas sociālistu pavada izjādē manēžā, un Mamikins pasūtījis portreju parādes tērpā Rubensam, lai kabinetā piekārtu blakus ministra Rinkeviča bildei. Eiroparlamentāris, niknumā zvērodams, skaidri atklāj, cik ļoti kļūdījies biedrs Ušakovs, torpedējot līgumu ar Krievijas likteņa lēmējiem. Tas cērt pušu Latvijai labvēlīgās ietekmes saites un jauc dialogu ar kremliniem, kurā slēpās saskaņiešu spēks, un barankas krita no debesīm. Tas ir galīgi nepareizi nosūtīts signāls daudzgalvainam krievu vēlētāju ganāmam pulkam un netika apspriests partijas iekšienē!
Jūtams, ka briselietis aizvainots tvēris pēc spalvas ar asarām acīs un sirdī iedurtiem ērkšķiem, cik vieglprātīgi nahrenizēts prokrieviskam spēkam noderīgs dokuments un piemērotākā kombinācija. Un kas nav apspriests, to pagūs izskatīt partijas novembra plēnumā. Svaru kausos likta divu frontmenu – priekšsēdētāja un Briseles popzvaigznes – autoritāte. Kurš ir lielākais latviešu tautas draugs un strādājis Latvijas atveseļošanai no zvērīgā nacionālisma, kurš uz ceļgaliem dziļāk ievilcis divas sliedes līdz Maskavai. Iekšpartijiskā polemika nav vis uztverama kā Andrej Vasiļjeviča mutisks aizrādījums vai personiskā piezīme Nilam Vaļerjevičam. Te ir vērtību jautājums! Vai svarīgāk, ka pragmatiskie latvieši sāk lakstošanos un “Saskaņas” aplidošanu, vai pazemīgai partijai ar kaklā pakārtu zvaniņu turēties ar Vladimir Vladimiroviču līdz galam! Jomajo, boļševiku lieta ir taisna un cieta! Kā priekšsēdētājs varēja izrādīties kontra un zmejs! Vai naciķi apstrādājuši Ušakovu ar psī staru ieroci, vai susaņins Mežainis novedis neceļos? “Saskaņas” priekšsēdētāja amatā neviens nav Kaščejs nemirstīgais, načaļņiku pašu var nahrenizēt par vērtību nodevību un Putina dzimšanas dienas sabojāšanu! Turklāt Nils safleitējis, ka līguma saplēšana notikusi, jo tā paģērējusi ES kreiso ģimene. Nils tur ir viens štrunta novērotājs, kurpretī Andrejs pilntiesīgs sociālistu saimes dalībnieks. Andrejs atmasko čaļa melus un nepatiesību, kā darīja žurnālista gaitās TV5 studijā pie mikrofona – nekādas centralizētas sociķu ārpolitikas nemaz nav un neviens sociāldemokrātu vadonis neuzspiež lauzt draudzību ar kaimiņiem. Kad vēl eiropiešu kamerādi dabūs zināt, ka par kreiso pārģērbies Ušakovs dzīvo buržuju Mežaparkā, viņa bodīti saīsināti sauc SS (sociāldemokrātiskā “Saskaņa”) un šie, ar Ķīnas kompartiju līgušie, ir maoistiskas ievirzes sociālisti – vilka pasi iedos un ES sociāldemokrāta apliecību neredzēt kā savas ausis!
Īss ir ceļš, kad partijā esi ģimenes goda glabātājs, bet pēc smagas kļūdas vairs netieci atzīts par uzticības vērtu personu, un “Vesti segodņa” atrodas vien stūrītis sīkziņai – jauns cilvēks ap 4 rītā no Vanšu tilta meties Daugavas tumšajos viļņos.
