“Dusmu narkomāni”: no kurienes rodas patika skandalēt 0
Nesavaldīgi un nepacietīgi, viņi jebkurā brīdī ir gatavi eksplodēt. Pat ja viņus lieki neprovocē, viņi vienalga atradīs iemeslu, lai pabļaustītos. Attiecības ar tādiem cilvēkiem ir kā dzīve uz vulkāna. Kas ir “dusmu narkomāni”, kas viņus motivē un kā izdzīvot zem viņu dusmu spiediena?
Pirmajā tikšanās reizē S. nākamais vīrs radīja harizmātiska un veiksmīga cilvēka iespaidu. Astoņu aplidošanas mēnešu laikā ar savām rūpēm un uzmanību viņš iekaroja sievietes sirdi. Taču pirmajā medusmēneša naktī viesnīcā viņš sarīkoja briesmīgu scēnu. S. vienkārši lūdza vīru iedot viņai pilsētas karti. Viņš norūca: “Nē!” – un sāka demolēt mēbeles viesnīcas istabā.
“Es sastingu. Viņš paziņoja, ka šķiras no manis un aizgāja gulēt. Es visu nakti negulēju, cenšoties saprast, ko tagad darīt un vai tāda uzvedība ir normas robežās,” atceras sieviete.
Nākamajā rītā S. stāvēja pie viesnīcas izejas un gaidīja taksometru uz lidostu. Viņa nolēma, ka laulība ir beigusies. Vīrs pienāca, žilbinoši smaidīdams, nosauca incidentu par neveiksmīgu joku un lūdza “nedarīt muļķības”.
Pēc nedēļas viss atkārtojās… Viņu laulība ilga piecus gadus. Visu šo laiku sieva staigāja ap vīru uz pirkstgaliem, baidoties no viņa dusmām. Viņš nepacēla pret viņu roku, bet faktiski pakļāva viņas dzīvi savām kaprīzēm. Kļuvusi par psihoterapeita klientu, viņa uzzināja, ka ir precējusies ar “dusmu narkomānu”.
Mēs visi laiku pa laikam izjūtam dusmas. Bet pretēji lielākajai daļai cilvēku šiem cilvēkiem nepieciešams regulāri “pabaroties” ar dusmām. Viņu atkarības cikls paredz izlādēšanos neatkarīgi no tā, vai tam ir iemesls vai nē. Tādējādi viņi apmierina iekšējās vajadzības, kurām bieži vien nav nekāda sakara ar situāciju, kas izraisīja uzliesmojumu.
Kā dusmas izraisa fizisku atkarību?
Dusmu lēkmes laikā asinsritē tiek izmests adrenalīns. Šis hormons mūs uzlādē ar enerģiju un pieklusina sāpes. Dusmu uzliesmojuma laikā bauda no adrenalīna devas ir aptuveni tāda pati kā lēcienā ar izpletni. Cilvēks labprātīgi nododas dusmām, lai atbrīvotos no spriedzes vai skumjām domām. Parasti, atbrīvojoties no dusmām, viņš jūtas labi, savukārt upuri ir pilnīgi sagrauti.
“Dusmu narkomāni” novērtē šo emociju ne tikai pateicoties adrenalīnam. Tā ir viņiem pieejama metode, lai pārvaldītu situāciju un atrisinātu konfliktus, kad tie tikai briest (vislabākā aizsardzība pret tuvinieku neapmierinātību ir uzbrukums). Turklāt viņi labi zina, ka šis paradums biedē tuviniekus un ļauj viņus turēt īsā pavadā.
“Dusmas ir senas emocijas, kas neprasa nekādu racionālu pamatu. To kārdinājumam ir viegli pakļauties, jo tas vienkāršo realitāti un dod spēka izjūtu,” skaidro kursu “Dusmu vadība” dibinātājs Aivans Tairels.
Zināms, ka šīs emocijas ir raksturīgākas vīriešiem: tieši viņi visbiežāk izgāž dusmas uz tuviniekiem. Viena no galvenajām atšķirībām starp dzimumiem ir tā, ka sievietes smalki izšķir jūtu nokrāsas, bet vīrieši uztver tikai divas krāsas un jūtas vai nu kā uzvarētāji, vai kā zaudētāji. Turklāt viņiem ir grūtāk atzīt, ka ir nobijušies vai apbēdināti.
Atkarība no dusmām skar ne tikai tos, kas tai pakļauti. Psihologs Džons Gotmans saka – kaut arī ķildnieku līdzgaitnieki sūdzas par viņu briesmīgo dabu, viņi ar maigumu atceras salabšanas mirkļus, kuru bez skandāliem nebūtu.
“Saikne starp mīlestību un vardarbību līdz šim maz pētīta. Dzīvnieki, kurus apmāca ar “pātagas un burkāna” metodi, vairāk pieķeras saviem saimniekiem nekā tie, pret kuriem izturas labi. Diemžēl daudzi laulāto pāri nekur tālu no viņiem nav tikuši,” viņš saka.
Psihoterapeite Gaela Lindenfīlda uzsver, ka pirms laulībām ir ļoti svarīgi iepazīties ar potenciālā vīra tuviniekiem: “Uzzini, kādas ir viņa attiecības ar brāļiem un māsām, vecākiem un draugiem. Ja viņi kaut ar smaidu paziņo, ka bieži cietuši no tava līgavaiņa neciešamā rakstura un sprādzienbīstama temperamenta, ir vērts aizdomāties. Tu, visticamāk, nebūsi izņēmums.”
Ko darīt, ja neizdodas saraut attiecības ar “dusmu narkomānu”?
Psihiatre, grāmatas “Emocionālā brīvība” autore Džudita Orlofa, sniedz vairākus padomus.
1. Apspied pirmo reakciju uz agresiju. Aizskaiti līdz desmit. Koncentrējies uz elpu, nevis uz pāridarītāju.
2. Nestrīdies un neattaisnojies. Iztēlojies, ka dusmu vilnis paiet tev garām neaizskarot.
3. Atzīsti pāridarītāja “taisnību”. “Jā, es saprotu, kā jūties. Man arī ir līdzīgas emocijas. Tikai es tās izteiktu mazliet savādāk. Aprunāsimies,” šādas frāzes ir atbruņojošas.
4. Nosaki robežas. Svarīgs pārliecināts un noteikts sarunas tonis: “Es tevi mīlu, bet es neatbildēšu uz tavām pretenzijām, kamēr runāsi ar mani tādā tonī.”
5. Izrādi empātiju. Kā tu tagad zini, dusmas ir tikai aizklājs daudzām negatīvām emocijām. Cik slikti vajadzētu justies tuviniekam, ja viņš pastāvīgi ir dusmu varā? Tas neattaisno “dusmu narkomānu”, bet palīdz nesaglabāt aizvainojumu.
Avots: psychologies
