Dusmu apspiešana samazina baktēriju galētājšūnu skaitu. Labāk dusmas izdejo biodanzā 0
Raksta autores: Biodanza skolotājas Vineta Grīvza – Mag.psych, prakstiskā psiholoģe un Kristiāna Kalniņa – Mag. veselības aprūpē, deju/kustību terapeite
Ikdienā mēs bieži dzirdam par stresu saistībā ar ikdienas spriedzi un par tā ierosināto emocionālo pārdzīvojumu sekām uz mūsu veselību. Lai kādas arī būtu mūsu ikdienas problēmas – tas viss ir mūsu dzīves daļa. Un, lai arī ar prātu spējam saprast, ka dzīve nepastāv bez stresa, tas tik un tā rada dažādas nepatīkamas ķermeniskas un emocionālas izjūtas, piemēram, sirdsklauves, vēdergraizes, saspringumu, iekšēju trauksmi, bailes, nepacietību, dusmas, tādējādi radot prāta un ķermeņa sajūtās vienam otru ietekmējošu “riņķa deju” – kur fiziska izjūta ietekmē prātu (piemēram, sirdsdarbības paātrināšanās rada satraukumu) un prāts ietekmē fizisko izjūtu (iekšējs satraukums rada vēdergraizes). Tas viss ietekmē mūsu pašsajūtu un veselību.
Stresa reakcija ir bioloģiski noteikta ķermeņa adaptēšanās reakcija dzīves situācijās, kad nepieciešama aktīva rīcība, lai izvairītos no apdraudējuma. Organisms nešķiro stresa izraisītājus un jebkurā situācijā reaģē pēc vienas un tās pašas shēmas. Taču veselīgs ķermenis pēc stresa situācijas, īsākā vai garākā laika posmā, spēj atkal atgriezties normālā stāvoklī. Faktori, kas liecina par labu nervu sistēmas un ķermeņa līdzsvaru un, kuri palīdz adaptēties un atgūties pēc stresa situācijām, ir spēja būt aktīvā darbībā, fiziska spēka izjūta, labas intelektuālās spējas un veselīgs miegs.
Problēmas sākas, kad stresa izraisīto reakciju līmenis sāk pārsniegt mums nepieciešamās aktīvās darbošanās līmeni, radot pārslodzi visās organisma sistēmās. Viena no ļoti būtiskām mūsdienu ātrās dzīves problēmām ir nespēja “atslēgties un relaksēties” no ikdienas izaicinājumiem, augstajām prasībām un tendence pakļaut sevi gan fiziskām, gan garīgām pārslodzēm.
Par emocijām un to ietekmi uz veselību
spēja just patīkamās un mēs it kā aizsargājamies no “pašas dzīves”. Gabor Matē, kanādiešu ārsts, daudzu grāmatu autors, kurš specializējies, stresa, atkarību un bērnu attīstības jautājumos, uzsver, ka gan neveselīga dusmu izpausme, gan dusmu apspiešana palielina daudzu slimību riskus. Kādā pētījumā tika pierādīta dusmu apspiešanas saistība ar galētājšūnu, jeb killeršūnu skaita samazināšanos asinīs. Šo imūno šūnu uzdevums ir iznīcināt organismā iekļuvušas svešas agresīvas baktērijas un vīrusus, kā arī atpazīt un iznīcināt dažādi bojātas šūnas, tādējādi izslēdzot ļaundabīgu audzēju risku. Tātad, apspiežot dusmas, cilvēks kļūst vairāk pakļauts gan dažādu infekciju slimību, gan vēža slimību riskam. Dusmu apspiešanai ir saistība arī ar autoimūnajām slimībām. Dr.Matē uzsver, ka ir svarīgi iemācīties regulēt dusmas veselīgā veidā. Katram no mums ir atšķirīgs veids kā reaģējam un tiekam galā ar ikdienas stresu taču, lai uzturētu labu veselību mums ir jāattīsta ne vien spēja atpazīt savas emocijas, bet arī prasme tās regulēt veselīgā veidā.
Mūsdienu medicīna pie slimībām, kas saistītas ar ilgstošu stresu, pieskaita:
Biežu saaukstēšanos
Dažādas ķermeņa sāpes, t.sk. migrēnu
Paugstinātu asinsspiedienu
Sirds/asinsvadu slimības
Infarktu un insultu
Diabētu
Astmu
Veģetatīvo distoniju
Depresiju
Gremošanas problēmas
Ķermeņa svara problēmas (palielināts vai samazināts)
Ādas slimības
Seksuālās funkcijas traucējumus
Miega traucējumus
Vēža slimības
Kā justies labāk un tapt dziedinātam?
Šobrīd moderni ir runāt par bio – psiho – sociālo veselību, kura norāda, ka mūsdienu sabiedrībā pastāvošā atsvešināšanās kultūra veicina ne tikai atsvešināšanos vienam no otra, bet arī atsvešināšanos no sava ķermeņa. Jau kopš bērnības mums tika uzliktas uzvedības “normas” un saskārāmies ar situācijām, kad mūsu dabiskā izpausme un emocijas netika pieņemtas, kā rezultātā mēs pazaudējām saikni ar savām jūtām, emocijām un neiemācījāmies uzticēties paši sev.
“Dziedināšana” (anglosakšu valodā -“Heeling”) nozīmē “veselums”. Vārds “vesels” latviešu valodā tiek skaidrots kā: “nedalīts; kopums”. Dr.Matē uzsver, ka dziedināt sevi nozīmē nonākt atpakaļ pie sava veseluma un atkalsavienoties ar savu dziļāko esenci, jeb būtību, un mūsu ķermenis šajā ceļā ir mūsu labākais skolotājs. Dziedināšana sākas, kad sākam pamanīt un atzīt to, kas ar mums notiek, t.i., sākam sajust, ko mums “saka” mūsu ķermenis. Ja uzņemamies vairāk, kā mūsu enerģijas līmenis to šajā brīdī pieļauj un, ja nespējam ar vārdiem pateikt NĒ tam, kas nav mums veselīgs, mūsu ķermenis pateiks NĒ savā veidā – caur klepu, muguras sāpēm, migrēnu, nervozitāti, sliktu miegu, ādas izsitumiem vai saukstēšanās slimībām. Mūsu emocijas, sajūtas un arī slimības ir mūsu ķermeņa valoda, kuru mums jāmācās saprast, pieņemt un rīkoties par labu, pirmkārt, savai veselībai, saka Gabors Matē.
BIODANZA kā emociju izpausmes un regulēšanas treniņš
Latvijā jau sesto gadu ir iespēja praktizēt BIODANZA, kas latviski pazīstama kā BIODEJA. Tā ir unikāla personības attīstības, fiziskās, psihiskās un sociālās veselības pilnveidošanas metode, kas darbojas kā emocionāls treniņš. Biodanza teorētiskā modeļa pamatā ir ideja par visu dzīvo sistēmu atjaunošanās iespēju un dabisku pašregulāciju. Metodes mērķis ir uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti, mazināt ikdienas stresu, nonākt pie fiziskas un emocionālas labizjūtas, atjaunojot pamatuzticēšanās izjūtu pasaulei.
Metodes idejas autors ir Čīles zinātnieks, psihologs un antropologs Rolando Toro Araneda (1924–2010). Darbojoties Santjago Katoļu universitātes Medicīnas fakultātes Antropoloģiskās medicīnas centrā un Santjago psihiatriskās klīnikas pētniecības institūtā, viņš pētīja garīgo slimību neiroloģiskos aspektus un 1960tajos gados sāka izstrādāt dziļāku un universālāku garīgās veselības ideju – Biodanza teorētisko modeli, kurā ir integrētas mūsdienās atzītas nozīmīgas zinātniskas atziņas, tajā skaitā, neiropsihoimunoloģijā, kas pēta hormonālo, nervu un imūnsistēmas mijiedarbību. Toro veiktajos pētījumos centrālais koncepts ir cilvēka identitāte visā tās veselumā. R.Toro saņēmis goda profesora nosaukumu Buenosairesas Atklātajā Amerikas universitātē. Viņš ir ticis nominēts Nobela Miera prēmijai par Biodanza ideju un tās attīstīšanu pasaulē. Biodanza šobrīd tiek praktizēta vairāk kā 50 pasaules valstīs un arī Latvijā.
Biodanza ir pieredzes metode, kuras efektivitāte ir atkarīga no trīs faktoru – mūzikas, kustību un grupas dalībnieku pilnīgas integrācijas. Biodanza prakse aktivizē ikvienam piemītošo cilvēcisko potenciālu un spēcina identitāti. Biodanza teorijā tiek uzsvērti 5 cilvēka dabiskie potenciāli: vitalitāte, kreativitāte, afektivitāte, seksualitāte un transcendence. Biodejas nodarbība, jeb vivencija (vivencia spāņu val. – emocināls pārdzīvojums šeit un tagad) sastāv no savstarpēji saistītiem vingrinājumiem, ar mērķi – ierosināt dalībniekos intensīvu emocionālu pieredzi.
Saskaņā ar Biodanza teoriju, Biodanza vingrinājumi īpaši stimulē limbiski hipotalāmo sistēmu un rada endokrinoloģiskas, veģetatīvas un imunoloģiskas reakcijas caur dažādu neiromediatoru iesaisti. Tā rezultātā var sekot pieredžu un uzvedības izmaiņas, kas savukārt ietekmē ķermeni. Biodanza iedarbības ceļš sākas nevis ar racionālu izzināšanu un domāšanu, bet tieši pretēji: sākot no pieredzes ceļš ved uz emocijām, instinktiem, bet kognitīvā (racionālā) domāšana parādās tikai vēlāk.
Pētījumi par Biodanza metodes iedarbības efektivitāti
Lai pārbaudītu Biodanza metodes iedarbības efektivitāti, pasaulē un arī Latvijā ir veikti dažādi pētījumi. Īsumā par Biodanza metodes efektiem vairākos pētījumos.
Rakstā “Biodanza iedarbība uz stresa samazināšanu un labizjūtu – pētījumu kvalitātes un rezultātu apskats” M.Štuks un P.S.Tofts (Vācija, 2016) izvērtēja 13 zinātniskus pētījumus par Biodanza iedarbību saistībā ar stresa samazināšanu un labizjūtu, apkopojot pētījumos novēroto Biodanza metodes iedarbību:
• Biodanza dalībniekiem samazinājās nepacietība (ilgtermiņa) un samazinājās nespēja atgūties (īstermiņa). Nepacietība ir viena no pavadošajām izjūtām cilvēkiem, kuri jūtas “laika spiediena” ietekmē un šī izjūta ir cieši saistīta ar sirds/asinvadu slimībām.
• Palielinājās subjektīvā aktivitātes izjūta (gatavs darboties, ieinteresēts, aktīvāks, mundrāks), salīdzinot ar kontroles grupām (aerobikas grupu un jogas grupu). Biodanza grupas dalībnieki uzrādīja procentuāli vairāk simpātiskās nervu sistēmas aktivizācijas stāvokļu un mazāk stresa apspiešanas stāvokļu. Secinājums: Biodanza metode samazina stresa izraisītus pārslodzes stāvokļus un to var izmantot kā preventatīvu metodi izdegšanas fizioloģisko faktoru samazināšanai.
• Palielinājās vitalitātes, prieka un labizjūtas garastāvokļi. Palielinājās spēja aprakstīt savas pozitīvās un negatīvās izjūtas, un spēja izpaust emocijas bez kauna vai vainas izjūtas, kas netika novērots kontrolgrupās.
• Bioķīmiskajos mērījumos palielinājās imūnglobulīna rādītāji IgA, kas pēc pētnieku viedokļa saistīts ar uzlabotām spējām izpaust savas emocijas. Imūnsistēma darbojas efektīvāk, ja mazinās nepieciešamība apspiest emocijas.
Latvijā veiktā pētījuma “Stresa rādītāju un ar darba vidi saistītu uzvedības un pieredzes paternu (AVEM) izmaiņas skolotāju Biodejas intervences grupā” (A.Raikova, G.Svence & M.Stueck, 2016) būtiskākie secinājumi:
• Pēc 10 Biodanza nodarbībām skolotājiem samazinājās “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” rādītājs, salīdzinājumā ar skolotājiem, kuri nepiedalījās nodarbībās. “Gatavība strādāt līdz izsīkumam” ir vēlme pārtērēt personīgo enerģiju, pildot izvirzītos darba pienākumus. Iesaistīšanās darbā ir pozitīva pieredze pati par sevi, un ir saistīta ar labizjūtu. Taču pārmērīga pārņemtība darbā veicina izdegšanu. Tātad, rezultāti norāda, ka Biodanza darbojas kā aizsargājošs faktors pret pārmērīgu strādāšanu un izdegšanu darbā.
• Biodanza nodarbību ietekmē skolotājiem palielinājās “Distancēšanās spēju” rādītāji un pieauga spēja emocionāli atgūties no darba situācijām. Vairākās darba psiholoģijas teorijās spēja distancēties (vai atveseļošanās spēja) tiek uzskatīta par nozīmīgu faktoru, kas ļauj cilvēkiem tikt galā ar darbu saistīto stresu, veselību atbalstošos veidos. Spēja distancēties veido emocionālo noturību un uzlabo spēju emocionāli atgūties no stresa situācijām.
TANZPRO-Biodanza® ir īpaši bērniem izveidota programma. Vācijā veiktā pētījuma “Biodanza bērnudārzu bērniem (TANZPRO-Biodanza): par kortizola līmeņa pārmaiņām un emociju atpazīšanu” (M.Stueck, A.Villegas, U.Sack, F.Lahn, P.Tofts, K.Bauer – publicēts zinātniskā rakstu krājumā: “Body, Movement and Dance in Psychotherapy” Mar 2016.) secinājumi:
• Pētījumā bērniem (4 – 6 g.v.) tika konstatēts ievērojams kortizola (stresa hormona) samazinājums (īpaši bērniem ar augstu un vidēju kortizola līmeni pirms nodarbībām), kā arī emociju atpazīšanas un koncentrēšanās spēju uzlabošanās. Šie rezultāti norāda uz TANZPRO-Biodanza® bērniem programmas efektivitāti stresa samazināšanā un sociālo prasmju uzlabošanā.
Latvijā veiktajā pētījumā “Par 1.klašu skolēnu emocionālo un sociālo kompetenču izmaiņām TANZPRO-Biodanza® intervences grupā” (V.Grīvza, G.Svence & M.Stueck, 2016. Raksts publicēts krājumā “SOCIETY. INTEGRATION. EDUCATION. Proceedings of the International Scientific Conference” May, 2016):
• 22 nodarbību laikā skolēni (6 – 7 g.v.) uzrādīja statistiski nozīmīgus uzlabojumus visos emociju (dusmu, baiļu, sajūsmas un skumju) regulēšanas rādītājos. Savukārt, skolēniem, kuri nepiedalījās nodarbībās, tika novērota visu šo rādītāju samazināšanās. Skat.attēlā – augšupejoša līkne parāda augstāku spēju regulēt emocijas:
• Skolēniem, kuri apmeklēja nodarbības, samazinājās internalizētās uzvedības problēmas – emociju simptomi, piemēram, bieži izskatās noraizējies; bieži ir nelaimīgs, nomākts vai raudulīgs, un vienaudžu attiecību problēmas, piemēram, drīzāk ir vientuļnieks, mēdz spēlēties vienatnē; labāk satiek ar pieaugušajiem, nekā ar citiem bērniem. Skolēniem, kuri nepiedalījās Tanzpro-Biodanza nodarbībās, šie rādītāji pasliktinājās. Skat.attēlā – augšupejošā līkne norāda uz uzvedības problēmām:
“Viss, kas mums ir nepieciešams, ir jau mūsos! Mēs iedarbojamies uz to, kas mūsos jau ir un izceļam to ārā!”, teicis profesors Rolando Toro. Sadarbojoties ar veselo daļu, mēs aktivizējam sevī esošos resursus, tikai nepieciešama vieta, kur varam pieredzēt sevi bez lomām, kur savienoties ar savām sajūtām, izjust savu ķermeni un ļauties emocijām, pieņemot tās tieši tādas, kādas tās ir “šeit un tagad”.
Biodanza vivencijas ir droša vieta, kur caur šo pārdzīvojumu notiek savienošanās ar racionālo prātu, kas sekmē dziedināšanu un palīdz atgūt savu dzīves enerģiju un labizjūtu!
Uzziņai
19.oktobris ir Starptautiskā Biodanza diena un metodes radītāja R.Toro dzimšanas diena
Latvijas Biodanza skolotāju asociācija aicina uz Atvērtajām nodarbībām no 16. – 21.aprīlim Rīgā un 10. Latvijas pilsētās “Dejot pretīm veselībai”!
Tava pirmā nodarbība ir bezmaksas!
Vairāk informācijas: www.biodanzalatvia.lv
Uz tikšanos nodarbībās!
Izmantotā literatūra:
• Gabor Maté: The Roots of Healing. Tami Simon’s in-depth audio podcast interviews with leading spiritual teachers and luminaries. 21 March 2017. https://www.soundstrue.com/store/weeklywisdom
• Gross, J. J. (1998). The emerging field of emotion regulation: An integrative review. Review of General Psychology, 1998, Vol. 2, No. 5,271-299.
• Gross, J.J. (2002). Emotion regulation: Affective, cognitive, and social consequences. Psychophysiology, 39 (2002), 281–291.
• Stück, M., Villegas, A., Perche, F., & Balzer, H.-U. (2007). Neue Wege zum Stressabbau im Lehrerberuf: Biodanza und Yoga als körperorientierte Verfahren zur Reduktion psycho-vegetativer Spannungszustände. Ergomed. 03/2007, 68-75.
• Stück, M.,Villegas, A., Mazzarella, L., Terren, R., Toro, V., & Schröder, H. (2008) Die Belastung tanzen? Biodanza als neue körperorientierte psychologische Interventionsmethode der Belastungsbewältigung für Lehrer. ErgoMed – Zeitschrift für Angewandte Arbeitsmedizin, Arbeitshygiene und Umweltmedizin. 2/2008, 34-42.
