Neparādītās pirmizrādes un ieeja tikai vakcinētiem skatītājiem. Ko jaunajā sezonā sola Nacionālais teātris? 24
Vita Krauja, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Ceturtdien, 29. jūlijā, sanāca kopā Latvijas Nacionālā teātra kolektīvs, lai svinīgā sapulcē atklātu 103. sezonu un pasniegtu ceļojošās teātra balvas. Nacionālais teātris septembrī sola astoņas pirmizrādes, vēl šajā sezonā nospēlējami septiņi publikai neparādītie jauniestudējumi no iepriekšējās 2020./2021. gada sezonas.
Kā sacīja Nacionālā teātra direktors Jānis Vimba, šajā sezonā, kurā teātris cer uz tikšanos ar publiku klātienē, tiks spēlēti slaveni autori, maz pazīstami un arī pavisam nezināmi, sākot ar klasiku – Šillers, Šekspīrs, Stendāls, populārais igauņu mūsdienu rakstnieks Andruss Kivirehks – un beidzot ar Nacionālā teātra lugu konkursā uzvarējušo Lindu Rudeni.
Šajā sezonā iestudēs režisori Ivars Pellu no Tartu, Ināra Slucka, Valters Sīlis, Vladislavs Nastavševs, Reinis Suhanovs, Regnārs Vaivars, Elmārs Seņkovs, Mārtiņš Gūtmanis, kuram Ingmara Bergmana “Persona” būs Latvijas Kultūras akadēmijas režijas diplomdarbs, Intars Rešetins un Edmunds Freibergs.
Bet atklāt sezonu Lielajā zālē uzticēts Ditai Lūriņai, kura paralēli aktrises darbam meklē savu rokrakstu arī režijā – 16. septembrī Lielajā zālē pirmizrāde Frīdriha Šillera lugai “Ferdinands un Luīze”.
“Mīla un viltus – skaists mīlas stāsts kā par Romeo un Džuljetu, tikai citā, vētras un dziņu laikmetā,” ar jauno darbu iepazīstināja D. Lūriņa, “mūsu izrādei būs brīnišķīgs skatuves ietērps, burvīgi kostīmi un spēlēs viss aktieru zieds.”
Galveno mīlētāju lomas režisore uzticējusi Raimondam Celmam un Ievai Aniņai vai Diānai Kristai Stafeckai. Scenogrāfiju veido Aigars Ozoliņš, kostīmus – Liene Rolšteina, Zane Dombrovska pārkomponē Vivaldi “Perselu” un nāk arī pati ar savu pienesumu.
Vairāki lieli aktierdarbi šajā sezonā Arturam Krūzkopam. Kā viņš stāsta, pērn pagūts mazliet nospēlēt Valtera Sīļa “Pilsētu”, bet Intara Rešetina iestudētā “Aukle” LMT Jaunajā zālē ar Lāsmu Kugrēnu galvenajā lomā tikai tagad gaida publiku.
Arturam Krūzkopam uzticēta Tēva loma: “Mēs šobrīd tik pārlieku daudz laika veltām darbam, ka cieš ģimene, man šķiet aktuāla tēma un aktuāla problēma šā brīža sabiedrībā.”
30. septembrī skatītāji beidzot sagaidīs režisora Elmāra Seņkova iestudēto Šekspīra komēdiju “Sapnis vasaras naktī”.
Kā solīts – jaudīgu, krāšņu iestudējumu teātra gardēžiem.
Šī Šekspīra luga apspēlē ne tikai teātra realitāti, bet liek izvērtēt arī mūsu ikdienas realitāti. Katrs būs piedzīvojis sajūtu, kad sapnis ir tik “dzīvs”… Bet Artūra Krūzkopa dēmoniskais Paks izrādes centrā ir tieši tas, kas visu “vāra” un bur.
Šajā sezonā režisors Vladislavs Nastavševs iestudēs Kreiga Vernera psiholoģisko trilleri pēc Patricijas Haismitas romāna “Svešinieki vilcienā” motīviem. Vilcienā satiekas sveši cilvēki un padalās visdažnedažādākajās savās vēlmēs, bet viens no viņiem visu ņem gana nopietni un sāk īstenot dzīvē.
“Stāsts ir vairāk par to, ka izsakām lietas, kuras sirds dziļumos nemaz nedomājam,” saka Artūrs Krūzkops, “ja Hičkoks pēc šī stāsta veidojis filmu, tad apmēram var nojaust, kāda būs izrāde.” Pirmizrāde LMT Jaunajā zālē 14. septembrī.
Vēl Artūram būs loma pie režisora Valtera Sīļa, kurš Lielajā zālē iestudē Tomasa Vinterberga darbu “Komūna”. Cilvēki no dažādām sfērām sanāk dzīvot zem viena jumta, jo tā, lūk, vieglāk iztikt…
Ar melno humoru piesātināts teksts no brīvību mīlošās dāņu tautas.
Tāpat kā režisoram Valteram Sīlim arī režisorei Inārai Sluckai šajā sezonā visvairāk iestudējumu – abiem pa trim izrādēm. 22. septembrī Lielajā zālē priekškaru vērs Garsona Kanima melodramatiskā komēdija “Dzimusi vakardien”.
Ināras Sluckas režijā – pirmoreiz komēdija. Kā teic režisore, gudra un ar skaistiem aktieru darbiem. Savukārt Harolda Pintera “Nodevība” Aktieru zālē, kam pirmizrāde 10. septembrī, būs stāsts par minēto tēmu visos līmeņos – ģimenē, draudzībā un citur.
Klasisks attiecību trijstūris – Emma, viņas vīrs un vīra draugs… Kā dzīvot un tikt galā ar jūtām? Pavasarī Lielajā zālē priekškaru vērs ungāru dramaturģes Katas Vēberes darbs, pēc kura veidotajai izrādei šā brīža nosaukums ir “Sievietes daļiņas”. Kā sola režisore Ināra Slucka, tas būs stāsts par piedošanu.
Tikai vakcinētajiem un pārslimojušajiem
Teātra direktors Jānis Vimba neslēpa, ka Nacionālais teātris strādās pēc “zaļās” politikas principa: “Mēs kā kapitālsabiedrība esam spiesti domāt par peļņu un būt likumpaklausīgi. Uz izrādēm teātrī tiks ielaisti tikai pret Covid-19 vakcinēti cilvēki vai to pārslimojušie.”
Direktors atzina, ka šis lēmums ir uz robežas ar demokrātijas principiem, taču tas esot vienīgais šā brīža loģiskais solis.
“Notiek karš ar vīrusu, un karā ir citi noteikumi,” sacīja J. Vimba. Tāpat viņš atklāja, ka teātrim ir arī plāni B, C un D, ja nu gadījumā – trīsreiz piesitam pie koka – pandēmijas atkārtota uzliesmojuma dēļ atkal nāktos vērt ciet teātru durvis.
Kā jau publika būs manījusi, biļetes ir sadārdzinājušās – vidēji biļetes cena pieaugusi par 20 procentiem. Abonementu tradīcija pagaidām ir atlikta, taču abonementu īpašniekiem ir atlaides uz visām izrādēm.
Teātra štatā pavisam nelielas izmaiņas. Neviens mākslinieks nav aizgājis, bet štatā uzņemta jauna aktrise Jana Ļisova, kura iepriekš spēlēja M. Čehova Rīgas Krievu teātrī, bet pēdējā laikā bija brīvmāksliniece.
Kā sacīja Jānis Vimba, uz Nacionālā teātra dēļiem šajā sezonā redzēsim arī ārštata aktierus ar ļoti skanīgiem un populāriem vārdiem.
Balvas un suminājumi
Teātris sveica ilggadējākos darbiniekus, to skaitā skaņu režisoru Māri Guitānu, kurš Nacionālajā teātrī nostrādājis piecdesmit gadus. Teātrī ir arī divi jauni laulāti pāri – apprecējušies Madara Bore un Kārlis Reijers, un Agnese Cīrule un Matīss Budovskis.
Veltas Līnes ceļojošo balvu Antas Klints gredzenu par Matildes de la Molas lomu izrādē “Sarkanais un melnais” un medmāsas Almas lomu izrādē “Persona” saņēma Madara Reijere. Elzas Radziņas kulonu par titullomu izrādē “Aukle” saņēma Lāsma Kugrēna.
Kārļa Sebra gredzenu par Stendāla un citām lomām izrādē “Sarkanais un melnais” saņēma Voldemārs Šoriņš. Ieviņas un Kārlēna šķiltavas kā labākā jaunā aktrise saņēma Jana Ļisova, kura no šīs sezonas ir teātra štata aktrise.
Kovida dēļ iznācis, ka teātra iekšējā vērtējuma balvas saņem darbi, kurus publika nav redzējusi.
Par 102. sezonas labāko iestudējumu uz Lielās skatuves atzīts Šekspīra “Sapnis vasaras naktī” Elmāra Seņkova režijā. Labākā izrāde mazajos spēles laukumos – L. Rudenes “Riests” V. Sīļa režijā. Pirmizrāde LMT Jaunajā zālē – 22. septembrī.
