– Patriotiski noskaņotai valdībai vajadzētu sev izvirzīt apņemšanos – līdz Latvijas simtgadei sasauksim mājup 100 000 latviešu. Un uzdot vēstniekam Elfertam praktiski īstenot. 3
– Pasaules latviešu ekonomikas forumā bija uzsaukums – līdz 2018. gada 18. novembrim “atgūt pazudušos latviešus”. Daudzi gājuši latviešu skolās no Sietlas līdz Karakasai, bet ilgus gadus vairs nav rādījušies tautiešu sabiedrībā. Minēšu gadījumu ar Nilu Strazdiņu. Viņš uzauga Kanādā, dzīvo Austrālijā, strādā eksporta aģentūrā un latviešu valodu vairs nemāk. Taču Strazdiņš uzzināja, ka Rīgā rīkos minēto forumu. No tālienes braukdams, ceļā pavadīja ilgāku laiku, nekā uzturējās Latvijā. Kad jautāju, vai varu viņu pieskaitīt “atdzimušiem latviešiem”, Nils atbildēja – “Absolutely”! Noteikti! Viņš atkal atbraukšot. Un atgriezās, nupat Ārlietu ministrijā runāja, kā veicināt Latvijas–Austrālijas tirdzniecību. Tā jau ir pielikta roka Latvijas ekonomikai. Tas nav viens paraugs. Tā ir iedzīvināta latviešu lieta, kur vien atrodas Latvijas izcelsmes cilvēki.
– Sakiet, kā ir ar prom aizbraukušajiem Latvijai piederīgajiem cittautiešiem? Viņi uztur sakarus, meklē piederības sajūtu dzimtenei?
– Interese ir dažāda. Varam konstatēt, ka procentuāli no valsts prom vairāk devušies nelatvieši nekā latvieši. Daži no viņiem sūta bērnus latviešu nedēļas nogales skolās, domājot, ka varētu atgriezties. Tie ir pragmatiski nolūki – pārbraucot būs labi, ja mani bērni mācēs latviski. Tomēr Īrijā divas valsts valodas piekrita atbalstīt lielāks skaits Latvijas pilsoņu nekā Latvijā. Īrijā diezgan stipri varēja just etniskās atšķirības.
– It kā lepojamies, cik augstos ES amatos nokļuvis Valdis Dombrovskis un citi. Vai nav tā, ka Briselē, Luksemburgā iedarbināts liels putekļsūcējs, kas iesūc aizvien vairāk latviešus administrācijas iestādēs? Ka tieši tur veidojas emigrācijas centri?
– Skaitļi, cik un kur latvieši nokļūst pasaulē, ir no dažādām datu bāzēm. Ne vienmēr dati sakrīt. Mūsu PMLP vēsta, ka Spāniju par dzīvesvietu reģistrējuši mazāk nekā 2000 Latvijas pilsoņu, bet spāņu dienests saskaitījis 7500 mūsu cilvēku. Atšķirība acīmredzami rodas, kad cilvēki no Latvijas ierodas darbā tūrisma sezonā vai uz apelsīnu ražas vākšanu. Taču taisnība, ka par briseliešiem sevi sauc aizvien vairāk latviešu. Par to liecina izveidotie kori, deju pulciņi, un Luksemburgā ir tāpat.
– Tātad īpašu uzdevumu vēstniekam darbs saukt latviešus mājā ir mūža garumā.
– Domāju, pāris mūžu garumā. Ārkārtīgi svarīgi ne tikai turēt vaļā durvis, lai mūsu cilvēki atgrieztos – otrā pusē jābūt pasniegtai rokai, kas palīdzētu. Esmu sastapis neskaitāmus latviešus, kas īsti nejūtas mājās savās mītnes vietās. Bet viņi itin kā peld pa straumi, nejuzdami pamudinājumu rīkoties un atgriezties…
– …piemēram, vecumdienās.
– Nopelnīt pensiju un tad doties mājup – jā, tādu ir ļoti daudz.
