Atbrīvoties no alkohola atkarības nav gluži kā izkāpt no zārka, tomēr tuvu tam. Facekss – cik efektīvs tas ir un kāpēc reģistrēts kā uztura bagātinātājs? 9
Atnāca uz institūtu biznesa pasaules cilvēki, uzņēmuma “Intelligent Formula” pārstāvji, kam ar medicīnu un farmāciju tobrīd nebija nekāda sakara, taču bija problēma: darbinieki dzer. Ko darīt? Augusts Dombrovskis savulaik uzbūvēja “Ziemeļblāzmu”, lai palīdzētu strādniekiem atturēties no dzeršanas. Vai nevarētu radīt tādu preparātu, kas palīdzētu cilvēkiem atgriezties dzīvē? Turklāt puiši solīja: ja uztaisīsiet tādu, kas reāli iedarbojas, mēs nodrošināsim, ka to ražos.
Tas, protams, bija izaicinājums. Bet vispirms man bija jāizlemj, kādā virzienā meklēt. Tradicionālā medicīna darbojas ar atslēdziņām, kas drīkst derēt tikai vienām durtiņām. Ja ir atkarība no alkohola, ārstējam to! Lai gan īstenībā visām atkarībām ir līdzīgs mehānisms. Un tad es izdomāju ko citu. Esmu diezgan daudz pētījis augu valsts zālītes, meklējot dabas vielas, kas pastiprinātu pretvēža zāļu darbību vai kam pašām piemistu pretvēža iedarbība. Ja zinām faktorus, kas izraisa tieksmi un pēc tam atkarību, varam sākt domāt, vai augu pasaulē nav vielas, kas salūzušo mehānismu spētu salabot. Kāpēc cilvēki dzer? Tāpēc, ka alkohols uz brīdi spēj radīt iluzoru labsajūtu.
Taču, lietojot to regulāri, tiek sagrauts vielmaiņas process, kas gādā, lai smadzenes pašas ražotu tā dēvētos laimes hormonus. Alkohols laimes hormonu mākslīgi pārstimulē, radot sava veida eiforiju, kam seko atbildes reakcija – organisms pats šo hormonu vairs neražo, bet, lai panāktu vēlamo eiforijas efektu, cilvēks katru reizi spiests iedzert arvien lielāku daudzumu alkohola. Tā sākas atkarība.
Izpētīju virkni zinātnisku publikāciju par dažādu augu un to daļu iedarbību uz to vai citu receptoru. Tad sameklēju tos augus, kuros konkrētā viela atrodama vislielākajā koncentrācijā. Pēc tam noskaidroju, vai konkrēto augu drīkst lietot bez ārsta uzraudzības. No simt izpētītajiem augiem pāri palika divdesmit, kas būtu lietojami bezrecepšu preparātā. Nākamais solis – paredzamā iedarbība. Liela daļa tradicionālo medikamentu, kas nomāc tieksmi pēc alkohola, padara pacientu apātisku, bet man svarīgi bija atrast tādu zālīšu kombināciju, kas panāktu vēlamo efektu, saglabājot spēju vadīt automašīnu un darboties ar mehānismiem. Nu no divdesmit atlasītajām zālītēm palika vairs tikai sešas.
Un tad vēl viena lieta: arī augus nedrīkst lietot tādās devās, kas izraisa zāļu efektu. Taču neviens neliedz salikt piecus augus, kur katrs atsevišķi zāļu efektu neizraisa, bet summā izraisa gan. Arī šo uzdevumu izdevās sekmīgi atrisināt.
Atdevu recepti puišiem no “Intelligent Formula” un ar to savu darbu pabeidzu. Biju atrisinājis man interesantu uzdevumu un nopelnījis nelielu naudiņu.
Gadu puiši klusēja, bet tad atnāca ziņa: esam dabūjuši atļauju izplatīt “Faccex” kā pārtikas bagātinātāju. Sākumā katrs to pārbaudījis pats, pēc tam preparāts iedots arī darbiniekiem. Iespaidi bijuši ļoti labi, tāpēc puiši izņēmuši licenci un atvēruši ražotni. Paraugus izdalījuši narkologiem, arī no tiem saņemtas pozitīvas atsauksmes. Uzklausīju viņu stāstu un ieteicu kolekcionēt atsauksmes. Jo arī uztura bagātinātājam ir nepieciešami klīniskie pētījumi. Tagad viņi ar to nodarbojas. Procesus, kas notiek smadzenēs, mēs zinām visai aptuveni. Pelītei jau nevar pajautāt: vai tev ir paģiras? Tikai pēc testiem to var noteikt. Bet te es ar pilnu atbildību varu teikt: preparātā iekļautie ingredienti ir izpētīti un to iedarbība ir pierādīta. Tie nodrošina labsajūtu, palīdz nostiprināt imūnsistēmu, labvēlīgi iedarbojas uz kuņģi, aizkuņģa dziedzeri un aknām. Jo svarīgi ir, lai lietotājs jūt uzlabojumu jau pēc desmit dienām. Tad tas viņam būs reāls atbalsts cīņā ar atkarību. Taču, protams, ja cilvēks grib iedzert, nekāda terapija nelīdzēs.
Un nu es vēlētos zināt ko vairāk par rigviru. Jūs neesat šā preparāta autors, taču esat iegādājies holdinga daļas, ja nemaldos, trīs procentus. Kāpēc?
Par rigviru jau 80. gados biju dzirdējis no tā autores Ainas Mucenieces. Kad pēc PSRS sabrukuma institūcijas, kuru uzraudzībā tika veikti viņas preparāta klīniskie pētījumi, atteicās pārsūtīt uz Latviju lielu daļu pētījumu protokolu, mēģināju palīdzēt viņai atrast finansējumu, lai pētījumus varētu turpināt Latvijā.
Taču tolaik te visus interesēja ātra peļņa, nevis ieguldījums inovatīva preparāta novešanā līdz pacientam. Un tad pie manis vērsās pārstāvis no kāda riska kapitāla fonda, kas vēlējās saprast, vai ir vērts ieguldīt naudu šajā preparātā. Izstudēju visus materiālus. Mans secinājums: ja šim produktam tiks izņemts jauns patents, naudu ieguldīt pilnīgi noteikti ir vērts, jo tā ir revolūcija ļaundabīgu audzēju ārstēšanā ar ļoti lielu pierādījumu bāzi. Kamēr patents nav saņemts, ieguldīt līdzekļus tajā nebūtu prātīgi.
Tobrīd patenta vēl nebija, tāpēc investoru firma neko neieguldīja. Toties pie manis vērsās kompānijas “Rigvir” dibinātāji ar lūgumu palīdzēt viņiem šo patentu iegūt, un tas tika izdarīts. Pēc tam arī es iegādājos holdinga daļas.
Deivids Gorskis, amerikāņu onkologs, savā blogā rigviru nosauc par “unproven treatment”, proti, preparātu, kura dziedīgā iedarbība nav pierādīta. Vēlos precizēt: vai 2004. gadā rigvirs tika reģistrēts, ievērojot visus tā laika reģistrācijas noteikumus?
Pilnīgi visus, simtprocentīgi.
Esmu intervējusi divus cilvēkus, kam rigvirs palīdzējis uzveikt melanomu – vienam pirmajā, otram trešajā stadijā. Pazīstu cilvēku, kam rigvirs tika indicēts nevis cīņai ar ļaundabīgām šūnām, bet imunitātes nostiprināšanai. Protams, man zināmie gadījumi nevar tikt kvalificēti kā klīnisks pētījums. Kas tā par pierādījumu bāzi, ko jūs tikko minējāt?
Rigvirs uzreiz pēc tā atklāšanas ir ticis klīniski pārbaudīts, turklāt ļoti plašā apjomā, jo tas ir vīrusa preparāts, tāpēc pētījumi tika veikti īpaši padziļināti, daudz nopietnāk, nekā patlaban to dara ASV ar šādas pašas indikācijas vīrusu, kas tur ir reģistrēts.
Rietumos gan preparāta radīšanu, gan izpēti finansē firma, kas pati uzrauga un apkopo pētījumus un arī piesaka patentu. PSRS laikā tas notika citādi. Vispirms Farmkomiteja izskatīja, vai izgudrotāja iesniegtais materiālu klāsts ir pietiekams, lai veiktu klīniskos pētījumus. Tad šī komiteja organizēja pētījumus, uzraudzīja to gaitu, savāca un apkopoja rezultātus un pieņēma lēmumu, ar ko autors pēc tam tika iepazīstināts. Zinātniekam nebija nekādas ietekmes uz pētījumu rezultātiem, ar to nodarbojās valsts. Turklāt virusoloģijai Padomju Savienībā pievērsa īpašu vērību. Ne jau lai radītu zāles, bet domājot par bioloģiskiem ieročiem. Tāpēc jebkuram vīrusam vai baktērijai, arī vakcīnām, bija jāveic tā sauktie epidemioloģiskie pētījumi, lai noskaidrotu, kādu iespaidu tie atstāj uz veseliem cilvēkiem, vai neizraisa infekcijas, blaknes utt. Vispirms daudzi simti veselu cilvēku saņēma rigviru, un tikai tad, kad konstatēja, ka preparāts neizraisa blaknes, tas tika ordinēts onkoloģiskiem pacientiem.
Kas bija tie veselie cilvēki?
Par to zinātniekus neinformēja. Atkārtošu: Muceniece šajā procesā nepiedalījās, pētījumus veica Farmkomiteja. Pēc tam viņi ņēma pēc kārtas visas izplatītākās vēža formas un skatījās, kam kā palīdz. Tur bija gan kuņģa, gan plaušu vēzis, gan arī melanoma u. c. Konstatēja, ka rezultāti ir ļoti labi, sāka reģistrācijas procesu, bet tad PSRS sabruka. Mucenieces rīcībā bija vairāki kopsavilkumi, taču daudzus klīnisko pētījumu protokolus Farmkomiteja, kā jau teicu, atteicās pārsūtīt.
Pēc tam, protams, tika piekolekcionēti vēl jauni rezultāti klāt, un tā 2004. gadā rigvirs tika reģistrēts kā pretvēža preparāts, specificējot melanomu. Par iedarbību uz cita veida vēža šūnām tobrīd nebija pietiekami daudz datu, lai uz to bāzes varētu preparātu reģistrēt. Bet ja kāds saka, ka vispār nav nekādu pētījumu, viņš vai nu nezina, vai melo.
Nesen ir piešķirts finansējums rigvira papildu pētījumiem.
Jā, un tas ir ļoti labi. Jo es zinu, ka šis vīruss sekmīgi “noēd” visas audzēju šūnas, kam ir tā sauktā epiteliālā izcelsme. Pirms trim gadiem man tuvam cilvēkam konstatēja ļaundabīgu audzēju, kas nebija melanoma. Mēs paņēmām viņa audzēja šūnas, uztaisījām kultūru un pārbaudījām, kā rigvirs to “ēd”. Ja vīruss ļaundabīgās šūnas nokauj simtprocentīgi, turklāt ir absolūti nekaitīgs normālām šūnām un pret tām izturas kā viesis, kas netraucē, mums ir ļoti liels pamats domāt, ka arī organismā ar šāda veida audzēju rigvirs darīs to pašu.
Mehānisms ir vienkāršs: būdams vīruss, rigvirs pats nevairojas, to pavairo audzēja šūnas. Un, pavairojot šo vīrusu, audzēja šūnas iet bojā, jo visi tās resursi ir izsmelti.
Nu jau ir trešais gads, kopš manam tuviniekam nav onkoloģisku problēmu. Zinot statistiku, ir skaidrs, kas ar šo cilvēku būtu noticis, nebijis rigvira. Katra izglābta dzīvība ir vērtība.
Vai Latvijā pacienti var saņemt rigvira terapiju?
Ja onkologs to ordinē, tad jā. Taču, ja onkologs strādā centrā, kam ir līgums ar kādu ārzemju klīnisko pētījumu kompāniju, viņam nav izdevīgi dot pacientam rigviru, jo tas radītu lielus finansiālus zaudējumus. Klīnisko pētījumu līgumā ir stingi noteikts, ka pacients nedrīkst vienlaikus saņemt arī citas zāles.
Vai rigviram ir kāds analogs?
Pirms pieciem gadiem ASV ir reģistrēts preparāts “T-vec”. Klīniskie pētījumi veikti 347 pacientiem, kas ir daudz mazāks skaits nekā rigviram. Atšķirā no rigvira tas ir ģenētiski modificēts vīruss, un neviens nevar zināt, kā tas uzvedīsies nākotnē.
Rigvirs tiek injicēts muskulī, jo pats atrod audzēju. Tiveks ir jāinjicē tieši audzējā. Rigvira pretinieki apgalvo, ka nav zināma šā vīrusa ietekme uz dzīvildzi, taču arī tiveka ietekme uz dzīvildzi nav zināma. Toties pavisam droši ir zināms, ka rigvirs onkoloģiskiem pacientiem ārstējoties nodrošina visaugstāko dzīves kvalitāti, jo tam nav būtisku blakņu.
Un tagad par BPA jeb bisfenolu A, ko izmanto plastmasas ražošanā. Nesen Rīgā bija redzami plakāti ar jūsu un citu zinātnieku aicinājumu atteikties no tā vismaz pārtikas iepakojumos.
Daudzās valstīs ir aizliegts ražot bērnu pudelītes no plastmasas, kas satur bisfenolu A, Francijā tas vispār ir aizliegts ar likumu, Japānā likums nebija jāpieņem, jo ražotāji no tā ir atteikušies paši. Bet Latvijā velk sen zināmo dziesmu: bisfenola A ražošana ir liels bizness, daži miljoni tonnu gadā, padomājiet, kas notiks, ja to aizliegs lietot!
Tas pats ir ar pārtikas piedevām, herbicīdiem, citām kaitīgām ķimikālijām, dioksīna problēmu. Strausa politika.
Ko varat ieteikt mūsu lasītājiem – kā pasargāt no bisfenola A vismaz sevi un ģimeni?
Nepirkt neko, kam uz plastmasas iepakojuma trijstūrītī ir cipars 3 vai 7. Patlaban pasaulē ir visattīstītākās medicīnas tehnoloģijas – kā nekad agrāk, taču nāvējošo slimību skaits nevis samazinās, bet pieaug. Tas tādēļ, ka cīnāmies ar sekām, nevis cenšamies likvidēt slimību cēloņus.
Vai ikvienai slimībai var atrast pretlīdzekli?
Nav neārstējamu slimību, ir neārstējama domāšana. Ja ir zināms slimības izcelsmes mehānisms, var atrast pretlīdzekli.
Kā jūs pats stiprināt savu imūnsistēmu?
Man ir labi gēni, gan vectēvs, gan tēvs nodzīvoja līdz deviņdesmit gadiem. Tomēr svarīgs ir ne tikai dzīves ilgums, bet arī tās kvalitāte. Tāpēc atturos no pārmērībām, daudz staigāju, uzturā cenšos nelietot neko, kas satur konservantus un krāsvielas.
