Durvis uz medaļu mākslu 0
Latvijas Mākslinieku savienības galerijā durvis vērusi 14. Latvijas medaļu mākslas triennāle. Dalībnieku skaita ziņā pati lielākā, kāda jebkad notikusi.
Izstādē ir pārstāvēts 41 autors ar 167 darbiem. Tajā piedalās mūsu medaļu mākslas celmlauži: Valentīna Zeile, Jānis Strupulis, Bruno Strautiņš, Ligita Franckeviča, Vija Dzintare u. c., kā arī daudzi jaunās paaudzes mākslinieki, kuri tikai meklē savu ceļu, tēmu un pieeju medaļu radīšanas pasaulē. Vienpadsmit no izstādes dalībniekiem ir FIDEM (Starptautiskās medaļu mākslas federācijas) biedri. Tātad izstādē redzam to labāko, ko mākslinieki pēdējos gados ir radījuši.
Medaļai jābūt labi redzamai, lai tā dotu gandarījumu skatītājam. Vai izstādes saimnieki – Latvijas Mākslinieku savienības galerija – ir bijuši savu uzdevumu augstumos? Medaļas izvietotas uz vecām savu laiku nokalpojušām durvīm, kurām daļēji jau nolobījusies krāsa. Tās pie durvīm piestiprinātas ar naglām. Durvis ir dažādos augstumos. Tās ir iekārtas pat griestos. Pie darbiem nav nosaukumu un autoru vārdu. Vai mūsu mākslinieki, kuri medaļu mākslu ir nesuši pasaulē, tādu izstādes noformējumu ir pelnījuši?
Medaļas ir arī vēstures atainotājas. Līdz ar citām medaļām Andris Bērziņš vienu ir veltījis retai un maz cilātai tēmai – leģionāriem. Senākai Latvijas vēsturei pievērsies Juris Kaksis. Smagnējā divpusīgajā Blaumanim veltītajā medaļā attēlota senā vēsture par Tālavas taurētāja varoņdarbiem.
Kopš renesanses laikiem medaļās ļoti svarīgu lomu ieņem portrets. Bruno Strautiņš devis vairākas interesantas kompozīcijas, kas veltītas Padegam un Čakam. Darbs pamatā ir alumīnijā, tikai aproču pogas no bronzas. Vairākus portretus redzam plašajā Vijas Dzintares kolekcijā. Sevišķi gribu izcelt gudri smaidošo rakstnieka Zigmunda Skujiņa portretu. Brīnišķīgu medaļu no Parīzes atsūtījusi Valentīna Zeile, kas veltīta pazīstamajam franču mācītājam un audzinātājam Žilbēram. Bet vislielākā portretu galerija vērojama Ligitas Franckevičas stendā, kur blakus lielajiem hercoga Jēkaba un mākslinieces meitas portretiem ir vesela sērija ”Baltijas monētu namam” kalto Latvijas vēstures personāžu, starp tiem: Garlībs Merķelis, Rainis, Kārlis Ulmanis u. c.
Izstādes lielāko daļu veido tā sauktās brīvās kompozīcijas. Šeit izceļas gleznotāja Jāņa Anmaņa romantiskās improvizācijas ar glezniecisku piesitienu. Šajā nozarē vērā ņemamu bronzā lietu triptihu devusi izstādes jaunākā dalībniece Līva Breģe. Bet stikla miniatūru – arī viena no jaunākām dalībniecēm Marta Purviņa. Kanādas mākslinieks Uga Drava atsūtījis trīs oriģinālas kompozīcijas, bet Inese Nātriņa izstāda lirisku, jūtīgu “Paradīzes dārza” tēmu. Iepriekšējo vasaru cītīgi dabu studējusi Māra Mickeviča – tas redzams viņas darbos. Arī abām jelgavniecēm Nellijai Skujeniecei un Initai Velkai dabas tēma ir ļoti tuva. Nosacītu tēlu sistēmu savos darbos izvēlējušies gandrīz visi visjaunākie mākslinieki.
Žēl, ka šī vispusīgā izstāde būs atvērta īsu laiku. Tikai līdz 14. jūlijam.
