Dūriens sāpju epicentrā 0
Nacionālā Veselības dienesta veiktais pētījums liecina, ka biežākā veselības problēma, ar ko ikdienā saskaras cilvēki, ir sāpes. Apmēram 38,6% sieviešu un 30% vīriešu sūdzas par muguras sāpēm, piektā daļa cieš locītavu sāpes, bet sāpes mugurkaula kakla un plecu daļā jūt katra piektā sieviete un desmitais vīrietis.
Pēdējā laikā hronisku sāpju ārstēšanā līdztekus jaunajiem medikamentiem aizvien nozīmīgāku vietu ieņem nervu un sāpju punktu blokādes, mugurkaula locītavu diagnostiskās blokādes, nervu piededzināšana ar radiofrekvences viļņiem un citas metodes, kas samazina sāpes vai atbrīvo no tām daudzus mēnešus, pat gadus.
Precizitātei – diagnostikas ierīces
“Vairāk nekā pusei pacientu hronisko sāpju iemesls ir deģeneratīvo saslimšanu izraisītās izmaiņas mugurkaulā, kas var skart gan muguras smadzeņu nervus un saknītes, gan mugurkaula locītavas. Hroniskas sāpes var izraisīt arī gūžas un citu locītavu nodilšana un deformēšanās, nervu bojājumi, pārciestas operācijas un traumas. Sāpju invazīvā ārstēšana ir tikai viena no terapijas sastāvdaļām. Pie tās visbiežāk ķeramies tad, kad ārstēšana ar zālēm nav bijusi efektīva,” skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes sāpju aprūpes nodaļas algologs jeb sāpju speciālists Edgars Vasiļevskis.
Blokādes laikā ārsts ievada adatu pēc iespējas tuvāk sāpīgajai vietai vai nervam un injicē tajā pretiekaisuma un pretsāpju medikamentus. Tā medikamenti iedarbojas daudz efektīvāk nekā tablešu formā. Mūsdienās šīs manipulācijas iespējams veikt ar vizuālo attēlu diagnostikas metodi, tas nozīmē, ka lielākai precizitātei tiek izmantotas rentgena iekārtas un ārsti uz monitora var redzēt, kur un cik dziļi tiek iedurta adata, vai tā sasniegusi sāpju izcelsmes vietu.
Blokādes visbiežāk veic kursa veidā. Piemēram, epidurālā blokāde jeb zāļu ievadīšana muguras smadzeņu kanāla rajonā, lai samazinātu muguras sāpes, kas var izstarot arī uz kājām, tiek veikta trīs četras reizes ar vairāku nedēļu intervālu. Ārstēšanas kurss rezultātu sasniedz 1 – 1,5 mēnešu laikā.
“Ja hronisko sāpju pacientam var samazināt sāpes par 50% vismaz uz pusgadu vai pat ilgāk, uzskatām, ka ir sasniegts ļoti labs rezultāts. Šajā laikā pacients var lietot vismaz uz pusi mazāk zāļu vai vispār pārtraukt to lietošanu,” saka algologs.
“Ja hronisko sāpju pacientam var samazināt sāpes par 50% vismaz uz pusgadu vai pat ilgāk, uzskatām, ka ir sasniegts ļoti labs rezultāts. Šajā laikā pacients var lietot vismaz uz pusi mazāk zāļu vai vispār pārtraukt to lietošanu,” saka algologs, piebilstot, ka pirmā ārstēšanas kursa laikā pilnīgi atbrīvot cilvēku no ilgstošām sāpēm ir gandrīz neiespējami, jo vidējais hronisko sāpju ilgums Latvijā ir divi trīs gadi, bet daudzi pacienti sāpes cieš pat desmit gadus.
Progresīva metode, ko sāpju medicīnā vēl lieto samērā maz, ir medikamentu ievadīšana ultrasonogrāfijas kontrolē, kas ļauj speciālistiem redzēt nevis pacienta kaulus, bet gan mīkstos audus. Šīs ārstēšanas metodes ieviesēja Latvijā algoloģe Irina Evansa stāsta: “Ārzemēs ultrasonogrāfijas aparatūru izmanto mugurkaula vizualizācijai anestēzijas laikā, bet mēs sākām to lietot epidurālām blokādēm, kā arī perifēro nervu atsāpināšanai.”
Algologi aicina pacientus, kuriem atklāta diska trūce, nesteigties ar mugurkaula operāciju, bet vispirms mēģināt sāpju sindromu ārstēt ar maigākām metodēm.
Diemžēl pētījumi liecina, pēc disku trūces operācijām 15 – 40% pacientiem sāpes mugurā saglabājas.
Radioviļņi pārveido sāpes
Ja pacientam ir neiropātiskas sāpes, ko izraisa nervu šķiedru bojājumi vai nervu sistēmas darbības traucējumi, neirologi un pat ģimenes ārsti bieži vien veic zāļu lokālu ievadīšanu tā saucamajos trigera jeb sāpju punktos. Ja tas nelīdz, sāpes var mazināt, uz nerviem, kas pārvada sāpju sajūtu, iedarbojoties ar radiofrekvences viļņiem. Šo metodi hronisku sāpju ārstēšanā Latvijā lieto jau otro gadu. Ar šīs metodes palīdzību iespējams pārdalīt jušanas nervu, kas caurauž šo locītavu, piemēram, tiem pacientiem, kuriem ir mugurkaula starpskriemeļu locītavu artroze. Procedūras laikā sāpošajā vietā tiek ievadīta speciāla adata, ar ko parasti veic nervu pinuma anestēziju ķirurģisko operāciju laikā. Tai pievieno elektrodu, kas vada radiofrekvences vilni. Kad pacients sāk just sāpes, tas nozīmē, ka nervs ir tuvu un var sākt tā pārdalīšanu.
“Veicot nerva pārdalīšanu, sāpju signāls vairs nenokļūst līdz galvas smadzenēm. Lai gan problēmas locītavā paliek, tās vairs neizraisa tik stipras sāpes,” piebilst Mihails Arons. Tā gan var rīkoties tikai ar nelieliem, perifēriem nerviem.
Vēl ir virkne jaunu hronisko sāpju ārstēšanas metožu, kas Latvijā vēl tikai jāievieš, piemēram, muguras smadzeņu mugurējo ragu stimulācija un intratekālās infūzijas sistēmas implantācija. Lai gan Latvijā šo neiromodulējošo metožu lietošana ik gadu būtu nepieciešama ap 20 pacientiem, pagaidām to saņēmuši tikai divi.
“Ļoti ceram, ka šogad Stradiņos durvis vērs Latvijā pirmais sāpju ārstēšanas dienas stacionārs, kurā iedzīvotāji varēs ne tikai saņemt valsts apmaksātas algologa konsultācijas un veikt datortomogrāfijas vai magnētiskās rezonanses izmeklējumus, bet arī veikt blokādes un citas invazīvas sāpju ārstēšanas procedūras,” norāda Vasiļevskis. Tas ir ļoti nozīmīgs solis hronisku sāpju ārstēšanā, jo pagaidām blokādes un citas atsāpināšanas manipulācijas nav iekļautas valsts apmaksāto pakalpojumu grozā. Ja valsts apmaksātu šos pakalpojumus, konsultācija un trīs epidurālās blokādes ar vairāku nedēļu intervālu pacientam varētu izmaksāt apmēram 18 latus.
Uzziņa Metodes, kādas vēl var izmantot sāpju ārstēšanai * Ja sāpes ārstē ar medikamentiem, galvenais ir tos lietot noteiktos intervālos un pastāvīgi, nevis tikai sāpju gadījumā, un iespējami mazās devās, lai būtu efekts, bet nebūtu blakusparādību. * Fizioterapija jeb rehabilitācijas pasākumi. Noteiktas kustības, treniņi un vingrinājumi sāpīgajai ķermeņa daļai bieži palīdz atjaunot stīvo locītavu un muskuļu funkciju. * Psihosomatiskā medicīna. Ar psihoterapijas palīdzību iespējams iedarboties uz hronisko sāpju dziļākajiem emocionālajiem cēloņiem. * Netradicionālās ārstēšanas metodes, piemēram, akupunktūra, manuālā terapija, fitoterapija, cigun, ajūrvēdas medicīna u. c.
|
