Dūriens padusē, un – ardievu, svīšana! Veic pavasarī, lai vasarā nav problēmu 1
Ja nemitīgi svīsti, esi spiests mainīt četrus piecus kreklus dienā un vairs neskaiti reizes, kad ej dušā, lai kaut uz brīdi justos svaigāks, risinājums var būt botulīna toksīna injekcijas padusēs. Procedūra ne tikai ļauj uz laiku aizmirst sviedru sagādāto diskomfortu – pēc tam, kad toksīna iedarbība būs galā, dziedzeri padusēs atsāks ražot sviedrus, taču tā var būt pavisam parasta, nevis pārmērīga svīšana.
Muskuļus atslābinošās iedarbības dēļ botulīna toksīnu medicīnā izmanto jau vairākus gadu desmitus. Sākotnēji to lietoja, ārstējot neciešamas galvassāpes – migrēnu, un tikai vēlāk sāka izmantot estētiskajā dermatoloģijā nolūkā aizkavēt mīmikas radīto grumbu padziļināšanos sejā.
Ja svīst pastiprināti
Pēdējos gados botulīna toksīnu arvien vairāk izmanto arī kā līdzekli pret izteiktu svīšanu jeb hiperhidrozi. “Stipra svīšana var sagādāt lielas neērtības gan ikdienas aktivitātēs, gan karjerā un izaugsmē,” stāsta Derma Clinic Riga dermatoloģe Evita Jakušonoka. “Parasti injekcijas veic reizi gadā – pavasarī, pirms vasaras sezonas. Svīšana tiek samazināta uz laiku no sešiem līdz astoņiem mēnešiem.”
Tas gan nenozīmē, ka katram, kurš sūdzas par pastiprinātu svīšanu, uzreiz vajadzīgas un vēlamas botulīna injekcijas. Tās arī netiek veiktas tūdaļ pēc pirmā pieprasījuma. Vispirms jānoskaidro, vai hiperhidroze nav kādas slimības izpausme, piemēram, vai šādi sevi neliek manīt cukura diabēts, vairogdziedzera disfunkcija vai kāda onkoloģiska slimība, tāpēc jāveic virkne analīžu un vēlams apmeklēt ģimenes ārstu.
“Procedūru izmantojam tikai tad, ja izslēgts, ka cēlonis nav kāda saslimšana, un ir skaidrs, ka pastiprināta svīšana ir cilvēka fizioloģiska īpatnība,” skaidro ārste. Tomēr nav iespējams nekādā veidā izmērīt un novērtēt, vai cilvēks patiešām svīst par daudz. Ja pats uzskata, ka svīšana nopietni apgrūtina dzīvi, jāpaļaujas uz šādu subjektīvu diskomforta izjūtu.
Pēc Evitas Jakušonokas teiktā, šādu pacientu kļūst arvien vairāk, jo, izjūtot, ka pēc injekcijām dzīves kvalitāte uzlabojas un svīšana vairs nav traucēklis, viņi paši šo procedūru izmanto atkārtoti un vēl pastāsta citiem.
Vislielākais pacientu pieplūdums ir pavasarī, lai, pienākot vasarai, svīšana nebūtu traucēklis.
Tomēr ir arī pacienti, kuri ierodas uz injekcijām kā medicīnas tūristi, jo viņu mītnes zemē tās maksā daudz dārgāk. “Ja šādi pacienti ir no siltajām zemēm, tad gadalaikam nav nozīmes – veicam procedūru arī ziemā.”
Atslābina muskuļus
Kā injekcijas darbojas? Tehniski – līdzīgi tam, kā funkcionē procedūra, ko veic sejai: toksīns bloķē acetilholīnu izdalīšanos nervu sinapsēs, nervu impulsi muskulī tiek kavēti, tas atslābst un nespēj iedarbināt līdzās esošos sviedru dziedzerus. Līdz ar to no tiem vairs neizdalās sviedri. “Nav tā, ka cilvēks vispār pārstāj svīst. Ja ir intensīva slodze, karsts laiks vai arī pirtī sviedri izdalās, taču tas notiek sabalansēti – izspiežas nelielas sviedru lāsītes, bet tas vairs nav tik intensīvi. Sviedri netek,” skaidro Evita Jakušonoka. “Var būt arī tā, ka pēc procedūras paduses nesvīst nemaz.”
Tomēr svīšana ir normāla fizioloģiska norise – ja sviedri vairs neizdalās padusēs, tie tomēr turpina veidoties dziedzeros pēdās, galvas ādā, uz plaukstām, dekoltē zonā un citur. Līdz ar to visi organisma galaprodukti, kas tiek izvadīti ar sviedriem, ķermenī iekšā nepaliek – tie tikai izdalās citās ķermeņa vietās. Turklāt nav tā, ka uz padušu rēķina citur sāk svīst stiprāk. Nav arī prakses ar botulīna toksīnu mazināt svīšanu citās ķermeņa zonās – to izmanto tikai padusēm.
“Visā paduses apvidū veic aptuveni desmit nelielas injekcijas, lai atslābinātu visus sviedru dziedzerus. Ir rekomendācijas, kurās norādīts, kur jāinjicē, lai sasniegtu vēlamo iedarbību. Ja vaicā par komplikācijām, tad šī ir viena no drošākajām vietām ķermenī. Salīdzinājumam var minēt, ka seja ir lielāka riska zona: tajā ir nozīmīgas galvenās artērijas. Injicējot botulīna toksīnu, var rasties plakstiņa noslīdējums, tā ir viena no biežākajām komplikācijām. Injicējot padusē, nekas tamlīdzīgs nenotiks – roka nenošļuks,” pajoko dermatoloģe.
Retos gadījumos var būt neliels asinsizplūdums, paduse var būt nedaudz jutīgāka, taču tas arī viss. Injekcijas arī nav ļoti sāpīgas, jo dūriens nav dziļš.
“Protams, sāpju sliek-snis katram ir atšķirīgs, vienam šķiet nesāpīgi, cits atceras kā kaut ko ļoti sāpīgu. Anestēzijas līdzekļus gan nelietojam.”
Vertikāli un bez karsēšanās
Lai sagatavotos procedūrai, nekas īpašs nav jādara, vienīgi iepriekšējā dienā jānoskuj padušu apmatojums. Tas nepieciešams, lai labāk varētu atzīmēt un saskatīt punktus, kuros jāveic injekcija. Pati procedūra ilgst 10–15 minūtes, pēc tās nav nekādas ievērojamas asiņošanas, kas traucētu vilkt mugurā gaišas drēbes.
Lai izvairītos no botulīna toksīna migrācijas (iespējas, ka tas nonāk kādā citā ķermeņa vietā), divas stundas pēc procedūras nedrīkst atrasties horizontālā stāvoklī – var būt tikai stāvus, nevis guļus. Divas nedēļas pēc procedūras nav ieteicams karsēties. Tas jāņem vērā, plānojot ceļojumu: nav vēlams uzreiz pēc injekcijām cepināties saulītē un tvīkt karstumā. Arī saunā vai pirtī doties nevajadzētu. Pamatojums – temperatūras svār-stību un karstuma ietekmē botulīna toksīnam var nebūt cerētā efekta.
Maksimālajai iedarbībai būtu jāiestājas pēc 5–14 dienām. Sākumā svīšana pakāpeniski kļūst mazāka. Pēc divām nedēļām efekts ir sasniedzis augstāko punktu.
Tāds tas saglabāsies 4–6 mēnešus. Šajā laikā nav nekādas vajadzības lietot antiperspirantus ar pretsviedru iedarbību – tas var padarīt padušu ādu jutīgāku un reaktīvāku, pārāk sausu. Dezodorantu var izmantot, ja gribas patīkamāku ķermeņa aromātu.
“Vēlāk pamazām atjaunojas normālais fizioloģiskais stāvoklis – paduses atkal sāk svīst,” apraksta Evita Jakušonoka. “Ir pētījumi, kas parāda – ja injekcijas veic regulāri: reizi vai divas gadā, svīšana vēlāk atgriežas normas robežās, hiperhidrozes vairs nav. Ar injekcijām tātad it kā iedarbinām sviedru dziedzeru pareizu darbību: varbūt vairs nav vajadzīgas divas procedūras gadā, pietiek ar vienu, bet, ja līdz šim injekcijas bijušas reizi gadā, iespējams, nu pietiek tikai ar perspirantu lietošanu un botulīna toksīns vispār vairs nav vajadzīgs.”
Ārste piebilst – fizioloģija mainās arī dzīves gaitā. Iespējams, jaunībā veģetatīvā nervu sistēma bija aktīvāka, cilvēks bija emocionālāks, tāpēc svīda izteiktāk, bet ar laiku, mainoties hormonu līmenim un nobriestot emocionāli, fizioloģiskās izpausmes kļūst mazāk spilgtas.
Trīs lieki krekli
Procedūru izmanto gan vīrieši, gan sievietes, tomēr vīriešiem hiperhidroze mēdz būt biežāk. Tas gan nenozīmē, ka pacientu vīriešu ir izteikti vairāk. Iespējams, tas izskaidrojams ar to, ka vīrieši vispār ārstus apmeklē retāk, kā arī sliktāk pacieš sāpes. “Tie, kuri izšķiras par botulīna toksīna injekcijām padusēs, nereti to dara ar karjeru un statusu saistītu apsvērumu dēļ,” novērojusi ārste. “Dažkārt cilvēki stāsta, ko izmēģinājuši līdz tam, bet īsti nav palīdzējis: perspirantu lietošana, kreklu un apakšveļas nomaiņa vairākas reizes dienā. Dažs vadā līdzi mašīnā trīs tīrus, izgludinātus rezerves kreklus. Tā ka svīšana ir ļoti apgrūtinoša – arī attiecībās ar otru cilvēku, intīmajā sfērā.”
Injekcijas neveic, ja ir kāda akūta infekcija, piemēram, herpesvīruss.
Botulīna toksīnu arī neinjicē bērniem un pusaudžiem, grūtniecēm un māmiņām, kuras bērnu zīda ar krūti. Procedūra nav piemērota neiroloģisku slimību pacientiem un tiem, kuriem ir hroniskas muskuloskeletālās saslimšanas.
Ja kāda procedūra ar botulīna toksīnu jau bijusi un tas injicēts, piemēram, pieres ādā, lai atslābinātu muskulatūru, tā nav kontrindikācija, kas liegtu toksīnu injicēt arī padusēs.
Mūsu eksperte Evita Jakušonoka, Derma Clinic Riga dermatoloģe
