«Durbes grauds» briest 0
“Kooperāciju nevar uzspiest “no augšas”. Iniciatīvai par kooperatīva veidošanu ir jānāk no kooperatīva nākamo biedru puses. Mums 2003. gadā grūdiens kooperatīva dibināšanai bija ienesīgā rapšu audzēšana, ar ko agrāk cilvēki mūsu pusē nenodarbojās,” stāsta LPKS “Durbes grauds” pirmais un patlaban vienīgais valdes priekšsēdētājs Sandris Bēča.
Šeit iespējams apskatīt un lejupielādēt foto no “LA” dienas Durbē.
Pirmajā darbības gadā ar kooperatīva palīdzību tā biedri pārdeva 200 tonnas rapša, bet pērn jau 15 000 tonnu rapšu un graudu. “Izplešamies pa visu Dienvidkurzemi,” piebilst S. Bēča. “‘Durbes grauds” jau kopš darbības sākuma cieši sadarbojas ar LPKS “Latraps” un LPKS “Vidzemes agroekonomiskā apvienība”. Tieši uz abpusēju izdevīgumu balstītā sadarbība ļauj efektīvāk saimniekot un nodrošināt kooperatīva biedriem izdevīgākus nosacījumus pakalpojumiem. Ir jādomā par kooperatīvu ciešāku sadarbību, tas ir modelis, kas sevi lieliski pierādījis daudzās Eiropas valstīs – Dānijā, Vācijā, Zviedrijā u. c.,” stāsta S. Bēča.
Viņš teic, ka Liepājas ostas tuvums kooperatīvam vienlaikus ir gan priekšrocība, gan traucēklis. Priekšrocība tāpēc, ka nelielais attālums līdz ostai samazina transporta izdevumus eksporta partijām. Traucēklis – ostas piedāvātās iespējas izmanto arī uzņēmumi, kuriem pamatlīdzekļi dažkārt ir vien nedaudzi datori un krēsli. Šie uzņēmēji, kā arī ar pelēko ekonomiku saistīti cilvēki kooperatīva biedriem piedāvā par dažiem latiem izdevīgāku maksu nekā “Durbes grauds”. Un ir reizes, kad kooperatīva biedri ļaujas kārdinājumam un piekrīt īslaicīgam izdevīgumam. S. Bēča teic, ka uzņēmējiem vissvarīgākais ir pelnīt, bet kooperatīvā, kas visā pasaulē ir atzīts par īpašu uzņēmējdarbības veidu, domā par visizdevīgākajiem nosacījumiem saviem biedriem un ilglaicīgu darbības nozares attīstību un stabilitāti.
“Mēs esam instruments, kas saimniekiem palīdz veikt saimniecisko darbību. Kopš dibināšanas, kad pašiem nekas nepiederēja, graudu pirmapstrādes kompleksā un iekārtās esam ieguldījusi tuvu diviem miljoniem eiro. Mēs savus biedrus kreditējam ar visu sējas darbiem vajadzīgo, bet rudenī veicam graudu pirmapstrādi un piedāvājam labību pārdot.
Muļķīgi ir pirkt produktus no konkurenta,” tā par problēmām kooperatīvā stāsta S. Bēča. Piebildīsim, ka Latvijas kooperatīvi, tostarp “Durbes grauds”, saviem biedriem piedāvā izvēli – graudus var pārdot par nākotnes vai konkrētajā brīdī fiksētu cenu.
Kooperatīva pilnsapulcē nolemts atbalstīt naudas vākšanu tiešmaksājumu lobēšanai ES iestādēs. Veiktajā aptaujā pret to iebildis vien viens saimnieks. “Mūsu zemnieki saprot, kādam mērķim šī nauda ir vajadzīga. Muļķīgi ir domāt, ka viņu intereses aizstāvēs kāds cits,” saka kooperatīva vadītājs.
Uzziņa LPKS “Durbes grauds” Kooperatīvu 2003. gadā nodibināja 11 Durbes novada entuziasti, patlaban “Durbes grauds” apvieno jau 106 saimniekus, tostarp arī no Kuldīgas un Nīcas novada. “Durbes grauds” 2011. gadā apgrozīja Ls 2,5 milj. (par spīti sliktajiem laika apstākļiem). Vismazākajā saimniecībā apsaimnieko 5,4 ha, bet vislielākajā – 1500 ha. 2008. gadā, piesaistot ES pasākuma “Lauku saimniecību modernizācija” līdzekļus, Ls 1,6 milj. ieguldīti jaunā graudu pirmapstrādes kompleksā, kurā iespējams uzglabāt 10 000 t produkcijas.
Reklāma
|