Kopš atlaišanas vairs nesveicinās… Dundagas dumpis steidzina referenduma likumu 0
Dundagas dumpis, kā tiek dēvētas iedzīvotāju protesta akcijas pret novada domi, mudinājis Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas deputātus paātrināt Vietējo pašvaldību referenduma likuma izskatīšanu un pieņemšanu.
Tas bija viens no secinājumiem otrdien komisijas sēdē, uz kuru bija uzaicinātas arī Dundagas nemieros iesaistītās puses.
Likumprojekts paredz iespēju referendumā lemt arī par domes atlaišanu. Tā arī ir teju vienīgā iespēja, kā Saeimas deputāti varēja reaģēt uz novada iedzīvotāju lūgumu pēc palīdzības, par ko tika savākti vairāk nekā 700 parakstu par Kolkas pagasta pārvaldes vadītāja Alda Pinkena atstāšanu amatā.
Redzot šīs aktivitātes, komisijas priekšsēdētāja biedrs Uldis Budriķis (JKP) sēdē sacīja – ja šāds likums jau būtu spēkā, tad Dundagas novadā nedēļas laikā būtu savākti nepieciešamie paraksti, lai referendumā ierosinātu domes atlaišanu. Tās priekšsēdis Aldis Felts un vēl četri deputāti ilgstoši nerēķinoties ar opozīcijas un iedzīvotāju viedokli. Nekas neesot mainījies arī pēc plašajām protesta akcijām.
“Saeima ir augstākā instance, kurai mēs lūdzam palīdzību,” sēdē sacīja opozīcijas deputāte Tamāra Kaudze.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) bija pieprasījusi novada domei paskaidrojumus par pašvaldībā notiekošo, bet sēdē VARAM departamenta direktors Aivars Mičuls atzina, ka ministrijas rīcībā neesot tādas informācijas, uz kuras pamata varētu rosināt domes priekšsēdētāja atbrīvošanu.
Viņš norādīja, ka strīdu starp domi un atbrīvoto Kolkas pagasta vadītāju varot izšķirt tikai tiesa, kurā A. Pinkens jau ir vērsies.
Dundagas novadu apmeklējusi arī Tiesībsarga biroja pārstāve Ineta Rezevska, kura atzina: vērtējot labas pārvaldības principu ievērošanu pašvaldībā, ir secināts, ka domē tiek “izmantotas metodes, kas robežojas ar mobinga pazīmēm”, tās ietver aizskarošu attieksmi un bezierunu pakļaušanos, par ko domes vadībai ir jāuzņemas atbildība.
Runa varētu būt par domes izpilddirektori Janitu Vandu Valteri, kuru gan vārdā nenosauca. Kolkas pagasta vadītājs A. Pinkens šīm izpildvaras metodēm nebija gatavs pakļauties, kā dēļ arī no pārvaldnieka nolēma atbrīvoties, norādīja viņa atbalstītāji.
Saeimas deputāti gandrīz visi kā viens atzina, ka konflikta pamatā ir komunikācijas problēmas, aicinot pašvaldības vadītāju tās risināt. Aldis Adamovičs (“Jaunā Vienotība”) pieļāva, ka pēc izrunāšanās varbūt esot iespējams atjaunot amatā novadā cienīto Kolkas pagasta vadītāju.
“Tā ir ārprāta situācija – tik daudzi cilvēki vēlas būt uzklausīti, bet domes vadība atsakās to darīt,” teica Janīna Kursīte-Pakule (NA).
Domes priekšsēdis A. Felts sēdē sacīja, ka ir ievērojis visus likumus un pašvaldības nolikumu. Viņš varot piekrist, ka “sarunās ar sabiedrību mums ir kur augt”, bet domei arī neesot tādu resursu, lai veiktu plašas tikšanās.
Sēdes beigās komisijas priekšsēdētāja Inga Goldberga (“Saskaņa”) vēlreiz aicināja pašvaldības vadību apzināties, ka “700 parakstu ir ļoti nozīmīgi, kurus nevar neņemt vērā, tāpēc ir jāspēj sarunāties”.
Lai atvieglotu sarunu uzsākšanu, viņa lūdza A. Feltu pieiet pie katra klātesošā sava oponenta un, paskatoties acīs, paspiest viņam roku, ko Dundagas novada vadītājs arī izdarīja.
Rokasspiedienam atsaucās arī atbrīvotais A. Pinkens, lai gan ir zināms, ka kopš atlaišanas ar A. Feltu viņš vairs nesveicinās.
Pēc sēdes A. Pinkens “Latvijas Avīzei” atzina: “Šis rokasspiediens neko nenozīmē. Es neredzu nevienu pazīmi, kas ļautu domāt, ka priekšsēdētājs varētu mainīt savu uzņemto virzienu. Man nav nekādu cerību.”
Sēdes gaita arī parādīja, ka ne par pašvaldībām atbildīgā VARAM, ne Saeimas deputāti nekādi nevar ietekmēt pašvaldības vadības rīcību, jo amata zaudēšana priekšsēdim līdz pilnvaru beigām 2021. gada jūnijā nedraud.
Taču jaunās vēlēšanas jau, visticamāk, notiks lielajā Talsu novadā, kurā Dundagu plānots iekļaut.
