Duncis mugurā: Ķīna “uzmet” Krieviju, neuzaicinot uz tikšanos par mieru Ukrainā. Lavrovs nikns 133
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs ir izteicis sašutumu un publiski paudis pretenzijas Krievijas sabiedrotajiem, ka Ķīnas un Brazīlijas miera iniciatīvā par kara izbeigšanu Ukrainā, kas notika ASV, piedalījās Francija un Šveice, kamēr Krievija vispār netika uzaicināta.
Preses konferencē Lavrovs norādīja, ka šīs sarunas “notikušas Krievijai aiz muguras”, lai gan Ņujorkā bijusi arī Krievijas delegācija, taču nevienam pat nav ienācis prātā to uzaicināt uz sarunām, raksta Dialog.
Ķīna un Brazīlija ANO Ģenerālās asamblejas laikā Ņujorkā oficiāli izveidoja “Draugi par mieru” iniciatīvu, lai risinātu Krievijas un Ukrainas konfliktu, un rīkoja pirmo tikšanos.
Sarunās piedalījās Ķīna, Brazīlija, Ēģipte, Turcija, Kazahstāna, Kenija, Indonēzija, Dienvidāfrika, Saūda Arābija, Zambija, Meksika, Alžīrija, Bolīvija, Kolumbija, Ungārija. kā arī Šveice un Francija, kuras tika uzaicinātas individuāli.
Krievijas ekonomikas analītiķis Anatolijs Nesmijans uzsver, ka situācija Maskavai ir ārkārtīgi aizvainojoša, un liecina par tās izolēšanu, jo neviens vairs neņem vērā Krieviju un tās saimnieka Vladimira Putinu, izstrādājot globālos miera plānus.
“Situācija Maskavai ir pazemojoša un skaidri norāda, ka Krievijas viedoklis globālajos procesos tiek arvien vairāk ignorēts,” viņš teica.
Eksperts pieļauj, ka histēriskā vicināšana ar kodolieročiem ir pēdējais mēģinājums apliecināt savu ietekmi uz starptautiskās skatuves. Tomēr tas varētu kalpot par iemeslu papildu punkta ieviešanai Ķīnas un Amerikas nolīgumā par Krievijas obligāto kodolatbruņošanos.
“Neviens ar veselo saprātu neatstātu šādu instrumentu histēriska neadekvāta rokās,” piebilst eksperts.
Brazīlijas un Ķīnas līderu piedāvāti miera plānu iepriekš kritizējis Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, kurš uzskata, ka tas vairāk kalpo Krievijas interesēm.
“Diemžēl es uzskatu, ka [Brazīlijas un Ķīnas iniciatīvas] ir lielākā mērā prokrieviskas,” sacīja Zelenskis.
Viņš norādīja, ka par to ir atklāti pateicis arī Brazīlijas prezidentam Luīsam Ināsiu Lulam da Silvam.
Ķīna un Brazīlija maija beigās publicēja savus priekšlikumus Krievijas-Ukrainas kara izbeigšanai.
Tās norādīja, ka vienīgais veids, kā izbeigt konfliktu, ir miera sarunas ar visu pušu līdzvērtīgu līdzdalību.
