Kā augļu dārzi pārcietuši šāpavasara salnas? 0
Nakts uz trešdienu bija septītā un, visticamāk, pēdējā šajā mēnesī ar negatīvu gaisa temperatūru Latvijā. Aizvadītajās naktīs salnas visvairāk skārušas dārzus Kurzemes pusē, kā arī atsevišķās vietās citos Latvijas reģionos.
Inese Drudze, SIA “Pūres dārzkopības pētījumu centrs” kolekciju dārza saimniece: ”Mūsu saimniecība un arī kaimiņos dārzi ļoti daudz cieta naktī uz 6. maiju. Nelīdzēja dedzinātās dūmsveces, jo bija sals, nevis salna. Aizsala peļķes. Ķiršiem un plūmēm nosala visa raža. Pārliecinājos, ka cietušas ābeles, kas vēl neziedēja, tostarp īpaši pieprasītās šķirnes ‘Auksis’ un ‘Tīna’. Neizplaukušajiem pumpuriem ir brūni vidi, tas nozīmē, ka ziedu nebūs. Nedaudz mazāk cietušas ‘Belorusskaja Maļinovaja’ un ‘Sinap Orlovskij’ šķirnes. Ceram, ka dažām ābelēm ziedi nebūs nosaluši. Ļoti pamatīgi cieta upenes, arī zemenēm nosala visi ziedi. Tas nozīmē, ka pirmo, lielo ogu nebūs.”
Ligita Rezgale, Jaunlutriņu pagasta z/s “Mucenieki” saimniece: ”Vairākas naktis ogulāju ziedēšanas laikā gaisa temperatūra bija mīnus 4 grādi. Augļu koki vēl nezied, aukstuma ietekmi uz pumpuriem patlaban var noteikt vien mikroskopā. Nevar arī pateikt, kā koki ir pārziemojuši. Iespējams, ka kailsals ir apsaldējis saknes. Daba ir kaprīza, ietekmēt to nevaram. Balstoties uz zināšanām un pieredzi, augļkopji var mazināt dabas ietekmi, izvēloties pareizu vietu dārza stādīšanai un piemērotas šķirnes.”
Edīte Strazdiņa, Madlienas pagasta z/s “Galiņi” vadītāja: ”Mūspusē augsnes virskārtā gaisa temperatūra bija -3, bet gaisā -1 grāds. Augļu kokiem pumpuri nav atvērušies, tie izskatās normāli, tomēr ziedu veidošanos varēs novērtēt vien pēc siltuma iestāšanās. Tad tie vai nu atvērsies, vai nobirs. Iznākumu redzēsim vienas nedēļas laikā. Iesētie dārzeņi ir apklāti ar agrotīklu, un tie nav cietuši. Tāpat arī kāposti, kas ir izturīgi un kam agrotīklu neizmanto.”
Guntis Ofkants, Smārdes pagasta z/s “Eglāji” saimnieks: ”Lauksaimniekiem un ne tikai viņiem ir teiciens – cāļus skaita rudenī. Tātad – kas vasarā izaugs, to rudenī pārdosim. Paredzu, ka mūsu 11,4 ha lielajā saimniecībā ābeles būs cietušas maz, jo aukstā jūras vēja dēļ vien patlaban parādās pirmie ziediņi. Aukstums – pāris grādu mīnusos naktīs – arī nav tik postošs. Ķirši un plūmes, ko audzējam pašu vajadzībām, gan cieta. Jāņem vērā, ka maija sākumā bija pirmā dabas kataklizma, nevar zināt, kas vēl gaidāms. Uz nākamo ražu raugos ar cerību, ka atradīsim risinājumu, kas negodīgajiem liegs citās valstīs audzētos ābolus un citas kultūras pārdot kā savā saimniecībā audzētu ražu. Ja pašam ir dārzs, tad jau pierādīt izcelsmi kontrolējošai iestādei ir ļoti grūti. Priecē, ka mūsu nozare kopumā attīstās. Spēcīgāks paliek arī kooperatīvs “Zelta ābele”, kur darbojos. Esam izveidojuši un vēl veidojam glabātavu, kas ļauj pircējiem Latvijas ābolus baudīt no ražas novākšanas līdz nākamajam pavasarim.”
Māra Skrīvele, Valsts augļkopības institūta vadošā pētniece: ”Patlaban vēl ir grūti novērtēt kopējo salnu postījumu ainu. Piemēram, ziedošajiem saldajiem ķiršiem vienam zaram veseli ir visi ziedi, citam – vien katrs piecpadsmitais ziediņš. Mūsu institūta ābeļu komercdārzs nav cietis. Iemesls – salna bija uz zemes, tā ļoti ietekmēja ogulājus, tomēr ābeļu zari atrodas krietni virs zemes. Bija tā saucamā radiācijas salna, kas vislielāko postu nodara zemes virskārtā. Vienīgā iespēja pret to cīnīties – dūmsveču izmantošana norobežotā teritorijā, nodrošinot dūmu segas veidošanos. Ja pūš aukstās gaisa masas, tad dūmsveces un laistīšana nelīdzēs. Tad būtu reizi 2 – 3 minūtēs jābrauc ar smidzinātāju un jāsmidzina. Pie radiālās salnas augļu kokus var pasargāt ar segumu klāšanu. Šā gada pavasaris no dabas apstākļu skatupunkta tomēr ir jāvērtē kā normāls pavasaris. Tādu ir bijis daudz.”
Uzziņa
* Gaisa temperatūra zemes virsmas līmenī minimumu, kas var būt postošs augiem, sasniedz pirms saullēkta. Ja gaisa temperatūra īslaicīgi nav zemāka par mīnus 3 grādiem, tad augiem posts nevarētu tikt nodarīts.
* Ja dārzs atrodas ieplakās, kur uzkrājas vēsās gaisa masas, tām atdziestot var tikt nodarīti postījumi augiem.
* Patlaban sākušas ziedēt plūmes un ķirši, tādēļ arī šie augļu koki vietām varētu būt salnu skarti; ābeļu ziedēšanas laiks vēl priekšā, līdz ar to salnas tām kaitējumu nevarēja nodarīt.
Avots: Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs
