Dumpoties Satversmes ietvaros 10
Sekojot Valsts prezidenta un ekspertu ieteikumiem, Saeima sākusi precizēt karstas diskusijas izraisījušos Krimināllikuma grozījumus sadaļā “Noziegumi pret valsti”. Daži deputāti gan noraizējušies, ka likums nesasniegs iecerēto mērķi un drošības dienesti nespēs to piemērot praksē.
Izvērtējot prezidenta iebildumus un dažādu juristu atzinumus, Iekšlietu ministrija (IeM) sagatavojusi likuma precizējumus. Vienkārši runājot, tie paredz sodīt personas tikai tajos gadījumos, ja darbības pret valstisko neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību, valsts varu vai iekārtu notikušas Satversmē neparedzētā veidā. Tomēr pat valdošo partiju pārstāvju vidū nav īstas vienprātības par šo risinājumu. “Likumprojekta būtība ir hibrīdkara apstākļos stiprināt atbildību par pretvalstisku darbību. Taču pirmajā lasījumā pieeja bija pārāk radikāla, jo saskaņā ar to pat diskusijas par prezidentālu republiku, federatīvu Latviju un tamlīdzīgi varētu interpretēt kā noziedzīgu darbību. Uzlabotajā variantā savukārt tiek ļauts darīt visu, ko cilvēks vēlas, bet tikai saskaņā ar Satversmi. Līdz ar to drošības dienesti nevarēs reaģēt uz pretvalstiskām kampaņām vai mītiņiem, jo no procedūras viedokļa viss būs sarīkots pareizi un Satversmes ietvaros,” brīdināja deputāts Andrejs Judins. Viņaprāt, pareizāk būtu likumā noteikt konkrētas neaizskaramas tēmas, par ko nekādas diskusijas netiek pieļautas. Vairākums Juridiskās komisijas deputātu tomēr atbalstīja IeM variantu. Arī drošības iestāžu pārstāvji neredz pamatu Judina bažām.
Kā novēroju, diskusijas Juridiskajā komisijā virzās ļoti gausi un sēdes laikā deputāti paguva izskatīt tikai aptuveni trešdaļu no iesniegtajiem uzlabojumiem. Darbu paredzēts turpināt nākamnedēļ, tomēr maz ticams, ka likumprojektu galīgajā lasījumā varēs apstiprināt 7. aprīlī, kā sākotnēji plānots. “Ja gadījumā diskusijām būs nepieciešams ilgāks laiks, tad izskatīšanu Saeimas sēdē varam atlikt par vienu vai divām nedēļām,” teica Juridiskās komisijas vadītājs Gaidis Bērziņš (NA).
No “Saskaņas” pārstāvjiem izskanēja arī aicinājums atteikties no steidzamības un virzīt likumu parastajā kārtībā, dodot laiku plašākām diskusijām sabiedrībā, bet šādam variantam G. Bērziņš un koalīcijas vairākums nepiekrīt. Tomēr pārliecinošu skaidrojumu, kādēļ šoreiz tik ļoti nepieciešama steidzamība, nespēj sniegt ne politiķi, ne drošības iestāžu pārstāvji. “Šad tad likumdošanas process ir ļoti ilgs. Kaut kur kaut kas pazūd, kādam kaut kas aizmirstas, kaut kas netiek izdarīts… Mēs dzīvojam tādā pasaulē, kad neviens nevar būt drošs, kas notiks pēc mēneša. Jo agrāk šādi grozījumi tiks pieņemti, jo labāk,” uzskata Satversmes aizsardzības biroja direktors Jānis Maizītis.
Jau rakstīju, ka Krimināllikuma grozījumi, kas paredz stingrāk vērsties pret Latvijas Republikas valstiskās neatkarības, suverenitātes un teritoriālās vienotības grāvējiem, sākotnēji izraisīja histēriju dažādos krieviskajos medijos. Arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis, norādot, ka šādi grozījumi ir nepieciešami, tomēr aicināja Saeimu precizēt vairākus pantus, lai tie nebūtu pretrunā ar Satversmē garantētajām cilvēku demokrātiskajām tiesībām un brīvībām, piemēram, vārda un pulcēšanās brīvību.
