Dumpis nāk klajā ar plānu, kā pēc mediķu vakcinēšanas efektīvi pasargāt skolotāju veselību 10
Pēc mediķu vakcinācijas skolotājus reizi nedēļā varētu testēt ar siekalu testiem, šodien Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkotajā preses konferencē pieļāva Veselības ministrijas galvenais infektologs Uga Dumpis.
Viņš uzsvēra, ka medicīnas darbiniekiem ir piecas līdz septiņas reizes augstāks risks saslimt ar Covid-19 nekā citu profesiju pārstāvjiem, tādēļ viņi vispirms tiek vakcinēti pret Covid-19. Pēc medicīnas darbinieku vakcinācijas atbrīvojušos siekalu testus varētu novirzīt pedagogu testēšanai reizi nedēļā, jo daudz skolotāju ir riska grupā.
Dumpis uzsvēra, ka nekādā gadījumā ne skolēni, ne skolotāji nedrīkst doties uz skolu ar kaut visniecīgākajām saslimšanas pazīmēm, bet ir jāpaliek mājās un jānovēro savs veselības stāvoklis.
Infektologs skaidroja, ka ir starptautiski pierādīts, ka, nodrošinot mācību procesu klātienē, palielinās saslimšanas risks ar Covid-19, tādēļ ir maksimāli jāsamazina klātienes mācību daudzums. Jo vecāki ir skolēni, jo augstāks risks simptomātiskai slimošanai un citu inficēšanai. Pusaudžiem Covid-19 izplatība ir līdzīga kā pieaugušajiem, skaidroja Dumpis.
Savukārt jaunākajiem skolas vecuma bērniem pastāv risks, ka viņi var inficēties no skolotājiem, aiznest infekciju mājās saviem ģimenes locekļiem, taču savā starpā viņi inficējas salīdzinoši reti.
Dupmis skaidroja, ka drošs izglītības process lielā mērā ir apdraudēts, ja divu nedēļu kumulatīvā saslimstība ir virs 50 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju vai pozitīvo testu īpatsvars ir lielāks par 8%. Īpaši augsts risks ir tad, ja 14 dienu kumulatīvā saslimstība ir lielāka par 200 gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju vai pozitīvo testu īpatsvars ir lielāks par 10%.
Runājot par piesardzības pasākumiem skolās, Dumpis uzsvēra, ka, atsākot klātienes mācības, ir jārūpējas par to, lai klasēs būtu maksimāli maz skolēnu un tiktu ievērota distance starp skolēniem un skolotāju, kā arī starp bērniem savā starpā.
Infektologs uzsvēra, ka skolēniem kvalitatīvas sejas aizsargmaskas un to pareiza lietošana ir ļoti svarīga. “Līdz šim nav neviena starptautiska zinātniska pētījuma, kurā būtu apstiprinātas bažas, ka sejas aizsargmasku lietošana bērniem varētu izraisīt skābekļa badu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekmi uz bērna attīstību,” sacīja Dumpis.
Viņš apliecināja, ka bērniem var iemācīt pareizi lietot sejas aizsargmaskas, savukārt izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska (JKP) aicināja ģimenes šajā laikā iemācīt bērniem pareizu masku lietošanu, jo tieši vecāki to var izdarīt vislabāk.
Šuplinska atzina, ka valdībā nav atkārtoti skatīts jautājums par sejas aizsargmasku lietošanu, kā to pagājušā gada nogalē lūdza Saeima. Viņa pieļāva, ka tas arī netiks darīts, jo Veselības ministrija gatavojot noteikumus par aizsargmasku lietošanu.
Dumpis piebilda, ka skolās ir jānodrošina laba ventilācija vai telpu vēdināšana, kā arī mācības svaigā gaisā. Tāpat nozīmīga esot roku mazgāšana vai dezinfekcija, kontaktpersonu identifikācija un savlaicīga izolācija.
Kā vēstīts, kopš 4.janvāra 7.-12.klašu skolēni mācās attālināti. Patlaban klātienē mācības notiek tikai speciālo izglītības iestāžu audzēkņiem.
Rīt valdība lems par to, ka 1.-5. klašu skolēniem ziemas brīvlaiks tiek pagarināts līdz 25.janvārim, attiecīgi pagarinot mācību gadu 2.-4.klašu skolēniem. Savukārt 5.-6.klašu skolēni mācības varētu atsākt attālināti 11.janvārī.
