Dumji cilvēki izsaka stulbus komentārus. Intervija ar Džuliānu Lindleju–Frenču 0
“Dumji cilvēki izsaka stulbus komentārus – šādi varat mani droši citēt. Krievija nekad neielauzīsies NATO teritorijā,” lūgts komentēt Krievijas politologa Mihaila Aleksandrova un odiozā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumus par iespēju iebrukt Baltijas valstīs, intervijā “LA” saka Atlantijas padomes Stratēģisko padomnieku grupas biedrs, britu militārais eksperts Džuliāns Lindlejs–Frenčs, kurš nesen viesojās ārlietu un drošības politikas forumā “Rīgas konference”.
– Pērn jūs sacījāt, ka Eiropa stāv uz drošības klints malas. Kā notikumi vērtējami pašlaik?
– Mēs jau esam pārvēlušies pāri. Gada laikā nav bijis jūtamu izmaiņu un drošības jomā Eiropa iet uz leju. Sīrijas krīzē Eiropa nespēlē nekādu lomu. Mēs turpinām dzīvot ar atteikšanos no iespējas mainīt pasauli. Ir valstis, kurām ir stratēģiskās kultūras, un ir valstis, kurām tādas nav, piemēram, nav Baltijas valstīm, taču mēs tās cienām par militāro ieguldījumu Afganistānā, kas pārsniedz to apmērus. Vācijā pašlaik notiek vēlēšanu kampaņa. Lielbritānija un Francija piedzīvo finansiālus izaicinājumus. Šo iemeslu dēļ ir grūti saskatīt koordinētu darbību no Eiropas puses, atbildot uz drošības izaicinājumiem.
– Jūs pērn arī izteicāties, ka Latvijas iedzīvotāji var gulēt mierīgi. Kā situācija ir mainījusies gada laikā?
– Jūsu valsts iedzīvotāji joprojām var gulēt mierīgi. Nenotiks nekas tāds, kas traucēs jūsu miegu tuvākajā nākotnē. Svarīgi, lai mēs turpinām uzturēt NATO kā uzticamu un reālistisku aliansi. Tāds NATO vēl joprojām pastāv, bet, ja valstis turpinās samazināt līdzekļus aizsardzībai, Latvijas iedzīvotāji var sākt justies ievainojami.
Drošība ir balstīta uz bruņotajiem spēkiem. Labi, būtiska loma ir arī diplomātiskajiem centieniem, taču bez uzticamiem bruņotajiem spēkiem viss kļūst ļoti vājš. Labākais risinājums Baltijas drošībai ir būt avangardā, veidojot integrētus bruņotos spēkus.
– Kādi ir galvenie draudi Baltijas valstīm?
– Ir daudz draudu, es nenorādīšu kādu konkrētu. Palūkojieties uz Eiropas robežām – dienvidos un austrumos ir pilns dažādu draudu. Jums jāatceras, ka esat NATO, un draudi, piemēram, Apvienotajai Karalistei, ir draudi arī Latvijai. Tas izriet no Ziemeļatlantijas līguma 5. panta.
– Vai tomēr nevarat nosaukt konkrētus draudus vai tendences, kas ietekmēs Baltijas valstu un Eiropas drošību?
– Visskaidrāk redzamais drauds ir enerģētiskā drošība. Eiropas valstu saimniecība ir veidota, balstoties uz fosilās enerģijas patēriņu. Energoresursu piegādes ir ļoti atkarīgas no Krievijas. Eiropa ir atkarīga no Tuvajiem Austrumiem, kas ir nestabils reģions. ASV pamazām kļūst pašpietiekamas ar savām slānekļa gāzes atradnēm. Ja viņi tādi kļūs, tad amerikāņu loma pasaules ģeopolitikā mainīsies. Eiropai vai nu pašai jāizmanto savas slānekļa gāzes atradnes un jāapgūst jaunas, vai arī jānodrošina piegādes. Ja amerikāņiem būs pieejamas liela apjoma slānekļa gāzes rezerves, tad tā varētu gāzi eksportēt arī uz Baltijas valstīm. Tuvajos Austrumos pastāv domstarpības un masu iznīcināšanas ieroči sāk kļūt pieejami dažādiem grupējumiem. 21. gadsimts būs grūts.
– Kāds ir jūsu vērtējums par Krievijas politologa Mihaila Aleksandrova un odiozā politiķa Vladimira Žirinovska izteikumiem par iespējamo Baltijas valstu okupāciju?
– Dumji cilvēki izsaka stulbus komentārus – šādi varat mani droši citēt. Krievija nekad neielauzīsies NATO teritorijā. Lēmumu pieņēmēji Maskavā ir jūtīgi un nosvērti cilvēki. Lai arī kas notiks ar Sīriju, Krievija neiebruks Baltijas valstīs.
– Krievija kopā ar Baltkrieviju tuvākajā laikā plāno mācības “Zapad 2013”, kurās simulēšot iebrukumu Baltijas valstīs un kodoltriecienu Varšavai…
– Es vēlos, lai Krievijas militāristi savās mācībās radītu jaunus scenārijus – pašreizējais ir bezjēdzīgs, jo Krievija nekad neiebruks ES un NATO teritorijā. Esošo scenāriju veidošana rāda, ka Krievija nenopūlas, lai radītu realitātei atbilstošus mācību scenārijus. Ir tik daudz lietu, kurās Krievija varētu sadarboties ar Rietumiem, – tādos nopietnos jautājumos kā slimību apkarošana, terorisma un cilvēktirdzniecības novēršana, masu iznīcināšanas ieroču ierobežošana un citi. Krievijas militāristi ir uztraukušies par savu budžetu. Visu valstu bruņotie spēki rīko mācības, lai dabūtu naudu no politiķiem. Krievijai jāatceras, ka vienīgā drošā un stabilā robeža tai ir ar rietumvalstīm. Viņiem jāapzinās šī realitāte, no kuras Krievija ir atkarīga. Realitāte ir veidot labas partnerattiecības ar Rietumiem.
– Krievijas vadībā tiks veidota Eirāzijas savienība. Vai nākotnē tai arī varētu būt militāras alianses funkcijas?
– Nē. Man grūti noticēt, ka ar Austrumu kaimiņiem Krievija varētu ko tādu izveidot. Jā, varētu būt alianses, bet tas nebūs nekas tik dziļš, kā ir mums – NATO. Mums nav jāsatraucas.
– Vai paredzat, ka kādreiz arī Gruzija būs NATO?
– Tas kādu dienu var notikt, taču ne manas dzīves laikā. Jebkurai valstij, kurai ir ambīcijas būt NATO, jābūt iespējai iestāties, jo alianse mūsdienās ir ideja.
– Kādu jūs iztēlojaties Sīrijas pilsoņkara risinājumu?
– Karš ir Sīrijas traģēdija. Vienīgais iespējamais risinājums ir tāds, ko panāk paši sīrieši. ANO Drošības padomē, no vienas puses, ir rietumvalstis, no otras, viņu opozīcija – Krievija un Ķīna. Man ir cerība, ka lielvaras var sanākt kopā, lai atrastu veidu, kā risināt Sīrijas jautājumu. Tomēr jāapzinās, ka vajadzēs pieņemt tādu risinājumu, kādā iesaistīts pašreizējais režīms.
