Dūlas atbalsts var atvieglot dzemdības un novērst pēcdzemdību depresiju. Dūla palīdzēs arī Harijam un Meganai! 0
Lielbritānijas un ASV plašsaziņas līdzekļos liela uzmanība pievērsta princim Harijam un viņai sievai Meganai saistībā ar ziņām, ka pāris esot nolīdzis dūlu, kura palīdz Meganai sagatavoties dzemdībām un pat dod princim padomus, kā atbalstīt sievu dzemdību laikā.
Gaidāms, ka laulātā pāra pirmdzimtais nāks pasaulē jau tuvākajā laikā.
Sabiedrībā daudzi uzdod jautājumu: kāpēc gan kādam vajadzētu maksāt par dūlu, kas medijos nodēvēta par “profesionālu rociņas turētāju”, pakalpojumiem. Kādā TV raidījumā izskanējis pat šāds retorisks jautājums: “Vai tad tas nav vīra darbs?”
Atbildot uz to, kāda britu dūla, Kikija Hansarda, komentārā vietnē Huffingtonpost.co.uk raksta, ka daudzas viņas amata māsas ir aizvainotas, ka viņu darbs tiek noniecināts.
“Es gribētu teikt, ka mums nevajag apvainoties: profesionāla rokas turēšana ir tieši tas, ko dara dūlas, bet šis process ir daudz zinātniskāks nekā varētu šķist,” norāda Hansarda, kurai ir 17 gadu pieredze dūlas darbā.
Organizācijas “Cohrane” pētījums liecina, ka nepārtraukta palīdzība dzemdībās un pirms tām, ko sievietei sniedz pieredzējusi persona, kas nav mediķis, draugs vai ģimenes loceklis, atvieglo pirmsdzemdību un dzemdību procesu.
Pētījums atklāj, ka dzemdētājām, kas saņem šādu atbalstu, par 26% samazinās ķeizargrieziena varbūtība, par 41% mazāka ir iespēja, ka radībās jāizmanto svakuums,
par 28% sarūk iespēja, ka vajadzēs pielietot anestēziju, un par 33% retāka ir varbūtība, ka sieviete būs neapmierināta vai negatīvi vērtēs savu dzemdību pieredzi. Tas savukārt izraisa mazāk dzemdību traumu, sarūk pēcdzemdību depresija, jaunās māmiņas ir laimīgākas un tādējādi laimīgākas ir arī viņu ģimenes.
Kāpēc tā notiek? Kā gan vienkāršai rokas turēšanai var būt tik liela nozīme? Varētu nodomāt, ka dūlām ir maģiskas spējas, taču atbildes sakņojas zinātnē.
Lai nonāktu pie “rokas turēšanas” zinātniskās būtības, vispirms jāsaprot dzemdību fizioloģija un tas, kā tā darbojas. Tas ir dzemdību pamatnoslēpums: zinātniska patiesība, kas ir tik vienkārša un dabiska, bet, šķiet, mūsu sarežģītajā, pārmērīgi medicīniskajā pasaulē tā ir pilnībā zaudēta.
Dzemdību fizioloģija vai fizioloģiskas dzemdības nozīmē vienkārši piedzimšanu, ko nodrošina sievietes un augļa iedzimta spēja. Sieviete tāpat kā jebkurš cits zīdītājs ir bioloģiski paredzēta dzemdībām. Viņas ķermenis dabiski zina, kā to izdarīt, tāpat kā zina, kā elpot, gulēt un norīt.
Sākoties dzemdībām, sievietes organismā izstrādājas intensīvs hormonu kokteilis, kas darbojas, lai paplašinātu dzemdes kaklu ar kontrakcijām, vienlaikus radot dabisku sāpju mazināšanos oksitocīna (mīlestības hormona) un endorfīnu (dabiskā morfīna) veidā. Citiem vārdiem, sievietei ir viss, kas nepieciešams, lai dzemdētu bērnu.
Tomēr procesā iesaistīts vēl viens hormons: adrenalīns. Tas ir baiļu hormons, kas izraisa “cīnies vai bēdz” reakciju. Adrenalīns eksistē neokorteksā – smadzeņu garozas piedēklī, kas atbild par domāšanas procesu – tas ir tik spēcīgs, ka tam ir tendence pārmākt oksitocīnu un endorfīnus, kas ir “maigi” hormoni, paslēpti mazāk pieejamos vienkāršajos smadzeņu apgabalos.
Adrenalīns var apturēt dzemdību procesu un pēkšņi likt sievietei zaudēt sajūtu, ka viņa kontrolē situāciju. Tas izraisa paniku, spēcīgākas sāpes un apjukumu, kas savukārt var novest pie plašas medicīniskas iejaukšanās un, iespējams, padarīt dzemdību procesu mazāk apmierinošu.
Adrenalīns no antropoloģiskā viedokļa ir neticami noderīgs hormons. Tas sūta dzemdētājai ļoti skaidru brīdinājumu, ja vide, kurā viņa atrodas, nav droša, bet sievietei pirms dzemdībām jājūtas drošībā.
Aizvēsturiskos laikos adrenalīns būtu devis sievietei signālu doties uz savu alu, kur viņa varēja dzemdēt bērnu drošībā. Tomēr mūsu dzīvesveids tagad vairs nav tāds, un nav iemesla, kāpēc adrenalīnam būtu jāiejaucas dzemdību procesā.
Vienā no savām grāmatām britu autore Millija Hila, kas dibinājusi Pozitīvo dzemdību kustību, apraksta dūlu kā oksitocīna sargātāju, un saskaņā ar manu pieredzi, tas ir diezgan precīzs apzīmējums. Kā dūlas mēs saprotam, kā darbojas šis fizioloģiskais process, norāda dūla Hansarda.
Mēs zinām, ka sievietei ir jājūtas droši, lai veicinātu oksitocīna un endorfīnu izdalīšanos, stājoties pretim adrenalīnam. Un mūsu uzdevums ir darīt visu, lai to paveiktu.
Tas paredz pavadīt laiku kopā ar sievieti, lai apspriestu viņas tiesības, izvēles, cerības un bailes, apmeklēt jebkādas pirmsdzemdību tikšanās, kuras viņu satrauc, būt vienmēr telefoniski pieejamai neilgi pirms dzemdībām un pārliecināšanos, ka arī ar sievietes partneri viss ir kārtībā.
Dzemdētājām mēs radām vidi, kas nodrošina dabiskas, oksitocīna veicinātas un no adrenalīna brīvas dzemdības. Šajā procesā mēs pārrunājam visus iespējamos notikumu pavērsienus, kā arī lēmumus, kas būtu jāpieņem, nodrošinot to, ka jaunā māmiņa saņem pilnu informāciju. Mēs izanalizējam jebkādas negaidītas grūtības, lai viņa saprastu, cik labi viņai viss izdodas.
Bet galu galā tas, ko mēs darām – paliekam kopā ar sievieti, līdz viņas mazulis piedzimst. Mēs esam pastāvīgs emocionālā un fiziskā atbalsta avots jaunajai māmiņai. Mēs samitrinām viņas pieri, atbalstām viņas partneri, masējam viņas muguru. Un kā jau minēts – paturam viņas roku.
Vai nav maģiski, ka šādas vienkāršas lietas dzemdētājām var būt tik nozīmīgas?
Tomēr nekādas maģijas te nav. Tā ir zinātne.
Tāpēc es vēršos pie visām dūlām – praktizējiet savu pierādījumos balstīto dzemdētāju aprūpi ar lepnumu. Un cerēsim, ka arī prese agrāk vai vēlāk sāks veidot publikācijas, kurās pareizi atainots dūlu darba nozīmīgums, rezumē Hansarda.
Termins “doúla” radies Senajā Grieķijā, kas nozīmē pieredzējušu sievieti, kura palīdz citai sievietei. Senajā Grieķijā tā bija kalpotāja, kas rūpējas par sievieti un bērnu dzemdībās un arī pēc dzemdībām.
Sākotnēji terminu “doúla” vairāk lietoja pēcdzemdību kontekstā par pieredzējušām mātēm, kas palīdzēja jaunajām māmiņām jautājumos par zīdīšanu un jaundzimušo aprūpē.
Mūsdienās šim terminam ir plašāka nozīme, ar to apzīmē sievietes, kuras sniedz informāciju, kā arī emocionālo un fizisko atbalstu topošajai māmiņai grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā.
Dūla nodrošina fizisko, emocionālo un informatīvo atbalstu grūtniecības laikā, dzemdībās un pēcdzemdību periodā. Dūla nesniedz medicīnisku atbalstu.
Bieži par dūlām kļūst nākamās vecmātes vai sievietes ar psihologa izglītību. Par dūlu var kļūt arī sieviete bez speciālas izglītības, kurai ir zināšanas par grūtniecības fizioloģiju, dabīgām dzemdībām un jaundzimušo aprūpi.
