“Nekļūdās tas, kas neko nedara!” Dukuri jau atkal trasē 0
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā pasaules čempionātā skeletonā, kas notika Altenbergas trasē, Latvijas līdzjutējiem nebija daudz iemeslu priekam. Tomass Dukurs ieņēma septīto, bet planētas titulētākais skeletonists Martins Dukurs vien 16. vietu.
Medijos izskanēja, ka tā ir katastrofa, līdzjutēji soctīklos sprēgāja, ka brāļi jau ir par vecu šim visam.
Paši Dukuri atzīst, ka pasaules čempionāts neizdevās, bija kļūdas, bet tas nav mazinājis viņu apņēmību par četru gadu cikla svarīgākajām sacensībām – 2022. gada olimpiskajām spēlēm.
Jau trīs dienas pēc pasaules čempionāta noslēguma brāļi bija trasē. Protams, klāt esot tēvam un trenerim Dainim, kurš “Latvijas Avīzei” izklāstīja savu viedokli par aizvadīto sezonu, pasaules čempionātu un nākotnes plāniem.
Dainis Dukurs: Mēs jau kopš pirmdienas braucam Siguldā, rīta pusē, kad ir aukstāks laiks, lai testētu tehniku šādos laika apstākļos. Protams, ir savi secinājumi. Jā, zema temperatūra līdz šim nav bijusi mūsu sabiedrotā, līdzīgi kā Phjončhanā olimpiskajās spēlēs.
Sekojām līdzi laika prognozēm, gatavojām slidas, bet tās neattaisnoja cerības. Kaut kur nošāvām garām. Tagad brauksim uz RTU laboratoriju, lai zem liela palielināmā stikla skatītu slidas. Uz vietas to jau neredz, bet skaidrs, ka nebija tas, ko mēs gaidījām.
Protams, viņi jau paši nobrauca slikti, jo Tomasam labs bija tikai pirmais brauciens, bet Martins tā sen nebija braucis. Slidām nebija saķere ar ledu, jo gatavošanas procesā stūrainās asās kantītes tika nopulētas.
Viņiem (brāļiem) tā bija cīņa trasē. Uz otro sacensību dienu Martins kamanu aizmugurē ielika pusotru kilogramu svina, bet jāatzīst, ka tā slida vienkārši nebija vadāma.
Martinam visos četros braucienos klupšanas akmens bija 4.–5. virāža. Kas tur bija par problēmu?
Ir dažādas skeletona konstrukcijas. Mūsējie ir vairāk stūrējami ar plecu un celi. Analizējot situāciju, redzams, ka labāk gāja tiem, kam ir cieti skeletoni, kurus var strauji pagriezt.
Tomass man vēl šodien teica, ka brauciena laikā šķiet, ka tur izstūrēs, bet nesanāk. Jau pērn tur mums bija problēmas, bet tad tikām cauri, šogad nesanāca. Šogad šī virāža bija vēl viltīgāka un tur daudzi uzdūrās.
Tas nenozīmē, ka tā skeletonu nevar taisīt, vienkārši paši netikām ar šo trases profilu skaidrībā.
Cik daudz slidu bija līdzi uz pasaules čempionātu. Nevarēja ko pamainīt?
Bija izvēle, bet Martins jau ir diezgan spītīgs. Bija skatījies uz citu slidu, bet uzticējās vienai. Viņš gribēja saprast mūsu jaunās slidas konceptu, to izmēģināt.
Tagad viņš atzīst, ka tā bija kļūda. Ar aci to nevar redzēt, bet slidai tie leņķi un kantītes ir pusotrā milimetrā. Izskatās, ka tā kantīte tika nopulēta nost, bet to redzēsim, kad skrupulozi pārbaudīsim slidu.
Vēl viena kļūda bija, ka šādā situācijā treniņā jāskrien kāds brauciens ar pilnu startu, bet Martins saudzēja cirksni, jo trauma viņam bija jūtama.
Protams, trase jau visiem vienāda, pašu kļūdas. Martina braukšana bija zem katras kritikas, tāpēc jau no pirmdienas ir Siguldas trasē un testē tehniku.
Sezonas garumā tika izmantotas trīs dažādas kamanas – pirmajos četros Pasaules kausa posmos vienas, Vinterbergā citas, beigās trešās. Tagad ir skaidrs, kuras divas likt malā. Viss darbs tika pakārtots nākamā gada olimpiskajām spēlēm Ķīnā.
Līdzjutēji šo pasaules čempionātu uztvēra kā katastrofu. Kā jūs komandā?
Martins jau smēja, ka 2019. gadā pēc sestās uzvaras pasaules čempionātā Vistlerā par viņu neviens daudz neinteresējās. Uzvarēja, uzvarēja, visi pieraduši. Bet tagad, kad ceturtajā braucienā divreiz gandrīz krita, tad ir krietni lielāka rezonanse un interese.
Labā lieta, ka šādas neveiksmes mobilizē. Jau pirmdien abi bija trasē un sākām analizēt notikušo. Kļūdas nav tikai tiem, kas neko nedara. Mums šoreiz bija, bet nevis neizdarības vai attieksmes dēļ.
Kļūdas gadās, bet mēs ar optimismu skatāmies uz priekšu, turpinām darbu.
Pasaules kausa sezona gan izdevās, Martins desmito reizi pirmais, Tomass trešais. Kā vērtējat sezonu kopumā?
Sezona nākusi tikai par labu. Īpaši augstu vērtēju Tomasa trešo vietu kopvērtējumā 39 gadu vecumā. Tika braukts vairākās trasēs, dažādos laika apstākļos. Tas liecina, ka neesam galīgi vāji.
Jā, vienās sacensībās pašu vainas dēļ nesalikās, kā gribētos, bet ar sezonu kopumā esmu apmierināts. Protams, ne ar pasaules čempionātu, līdz galam visu neizdarījām.
Tāpēc turpinām intensīvi strādāt, jo tagad Siguldā no rītiem arī ir lieli mīnusi, trasē ledus kvalitāte perfekta, grēks to neizmantot. Braucam katru dienu, rīt būs pat divi treniņi.
Martinam bija cirkšņa trauma, kā Tomasam ar veselību gāja?
Ahils sāpēja, bet sezonas laikā nav daudz iespēju, sacensības seko viena otrai. Tagad būs laiks, lai veselību savestu kārtībā. Martinam tas pats, starpsezonā jātiek galā ar traumām. Latvijas Olimpiskajā vienībā ir labi dakteri, kas palīdzēs sakārtot veselību.
Kā šobrīd izskatās nākamās sezonas plāni jeb tās sākums?
Protams, žēl, ka Martins rudenī tā arī neaizbrauca uz Pekinu uz trases priekšhomogolāciju, kur bija kamaniņu braucēji. Nezinu, bet Starptautiskajai bobsleja un skeletona federācijai, iespējams, pietrūka gribas vai uzņēmības.
Neviens neaizbrauca, līdz ar to informāciju gūstam no kamaniņu braucējiem un citiem draugiem. Uz Pekinu būs jādodas 5. oktobrī, uz trīs nedēļām. Tas nozīmē, ka Siguldā līdz tam diezin vai tiksim braukt.
Pieļauju, ka oktobrī Pekinā laika apstākļi būs lielos plusos, bet olimpisko spēļu laikā februārī lieli mīnusi. Līdzīgi kā bija Phjončhanā. Tāpēc tagad ķeram mirkli Siguldā, šī ir fantastiska iespēja trenēties un, brauksim tik ilgi, kamēr laika apstākļi ļaus.
Cik noprotu, ķīnieši savā mājas trasē visu laiku brauc un tāpēc šo sezonu Pasaules kausā izlaida. Mājinieki atkal būs spēcīgi?
Kā vienmēr, mājinieki būs spēcīgi, tā ir bijis jau kopš 2010. gada Vankūverā. Bet labā ziņa ir tā, ka visi pārējie būs uz vienas starta līnijas vai pie baltas lapas. Vienādos apstākļos. Skaidrs, ka ķīnieši būs daudzus soļus priekšā, bet tā jau mājiniekiem vienmēr ir bijis.
Kopš pagājušā gada nogales esat tikai skeletonā, vairs nepildot Siguldas trases direktora pienākumus. Kā šobrīd jūtaties, nepietrūkst iepriekšējo darba pienākumu?
Jūtos ļoti labi. Mani šobrīd vairs īpaši neuztrauc tas, kādi laika apstākļi ārā – vai spīd saule, līst lietus vai liels vējš, kas iepriekš bija mana darba neatņemama sastāvdaļa.
Tagad visu laiku veltu darbam darbnīcā, kur esmu katru dienu. Ir tapuši rasējumi, jaunas idejas. Tomasam esmu uztaisījis detaļas no titāna, lai viss ir kopā svara maksimumam.
No otras puses, es priecājos, ka Siguldas trasē ir lieliski apstākļi, tur ir pasaulē labākā ledus meistaru komanda. To braucēji varēja izbaudīt šajās dienās. Trases darbinieki ir malači, labākie! Arī pats jūtos labāk, jo tagad man ir tikai skeletons.
Turpinu darbu pie Skeletona akadēmijas izveides. Pirmie skeletoni bērniem ir izveidoti, jo tagad man tam ir vairāk laika. Ceru, ka man sanāks.
Interese no bērniem un viņu vecākiem ir. Viens puisis jau brauc pa trasi, meitenei vēl jāpagaida siltāks laiks, lai ledus nav tik ciets. Interese ir, bet jāpārlaiž šie Covid-19 ierobežojumi, jo tad būs normāli darba laika apstākļi. Sporta veids neapstāsies.
Jāsaprot, ka braukšana pa reni nav svarīgākais šajos ekonomiskajos apstākļos. Mums jāstrādā, lai nevis prasītu valstij, bet pašiem jāizdara, lai sporta veids turpinātos. Jābūt gudriem, un tad arī oponenti mūs sapratīs.
