Dūklavs: Lauksaimniecības politikā būtiskākais ir nodrošināt vienādu konkurenci 0
Lauksaimniecības politikas vissvarīgākais aspekts ir vienādas konkurences apstākļu nodrošināšana vietējā un reģionālajā līmenī, ceturtdien starptautiskā projekta “Miera maize” piektajā lauksaimniecības konferencē uzsvēra zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
Zemkopības ministrijā (ZM) atgādināja, ka ceturtdien Sangastē, Igaunijā notiek starptautiskā projekta “Miera maize” piektā lauksaimniecības konference “Reģionālā un starptautiskā sadarbība: vietējais kļūst globāls”.
Zemkopības ministrs konferencē norādīja, ka, ņemot vērā nepieciešamību reaģēt uz jauniem izaicinājumiem, piemēram, “Brexit” un klimata pārmaiņu radītām sekām, lauksaimniecības politikas vissvarīgākais aspekts ir vienādas konkurences apstākļu nodrošināšana vietējā un reģionālajā līmenī. “Starptautiskai sadarbībai ir jābūt mērķtiecīgai, vienotai un jānodrošina atbalsts mazāk attīstītiem reģioniem un lauku apvidiem, kas ievērojami atpaliek no Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa,” uzsvēra zemkopības ministrs.
Pēc Dūklava teiktā, miers un valstu vienotība ir galvenie Eiropas attīstības veicināšanas priekšnoteikumi, tāpēc konferences temats ir starptautiskās sadarbības nozīme reģiona attīstībā. “Mēs dzīvojam globalizācijas laikmetā, un nevienam nav noslēpums, ka valstu ekonomikas ir saistītas un savstarpēji atkarīgas. Ekonomikas uzplaukums vienā pasaules daļā spēj pozitīvi ietekmēt ekonomiku citā, atstājot labvēlīgu iespaidu uz visu pasaules ekonomiku kopumā. ES lauku attīstības politika ir rādījusi labu piemēru, kā veicināt lauksaimniecības attīstību un līdzšinējās investīcijas ir efektīvs instruments lauksaimniecības nozares attīstībai,” konferencē uzsvēra Dūklavs.
Projekta “Miera maize” forums “Miers un lauksaimniecība” šogad notiek no 26. līdz 28. septembrim, divās valstīs – Igaunijā un Latvijā. Foruma laikā Sangastes pilī Igaunijā un Ķoņu dzirnavās Latvijā notiek piektā lauksaimniecības konference “Reģionālā un starptautiskā sadarbība: vietējais kļūst globāls”, kurā piedalās lauksaimniecības nozares vadītāji un nevalstisko organizāciju pārstāvji no Vācijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Bulgārijas, Čehijas, Polijas, Rumānijas, Slovēnijas, Slovākijas un Ungārijas, kā arī pārstāvji no Ukrainas un Somijas.
Starpvalstu projekts “Miera maize” radās, pieminot pirms 29 gadiem notikušo Berlīnes mūra un dzelzs priekškara krišanu. Par godu šim brīdim, kas apvienoja valstis un tautas, jau gadskārtēji tiek izcepta Miera maize. Šo maizi cep no rudziem, ko 2012.gadā ievāca Berlīnē, bijušajā Bernauas ielas “mirušajā” Berlīnes mūra robežzonā. Rudzi no Berlīnes mūra zonas kopš 2013. gada tiek ik gadu iesēti Viduseiropas un Austrumeiropas valstīs, kas “aukstā kara” laikā dzīvoja aiz dzelzs priekškara, bet nu kļuvušas par ES dalībvalstīm. Pēc ražas novākšanas daļa izaudzēto graudu ceļo atpakaļ uz Berlīni un kopā ar Barnauas ielas rudziem tiek samalti miltos un iecepti simboliskajā Miera maizē.
