Dūklavs: Eiropas Revīzijas palātai ir pārāk daudz pārmetumu LAD 1
Eiropas Revīzijas palātai ir pārāk daudz kritisku pārmetumu Lauku atbalsta dienestam (LAD), Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).
“Ir diezgan daudz tādu, manuprāt, izteiktu secinājumu, par kuriem mums ir bijušas diezgan lielas diskusijas ar Eiropas Revīzijas palātas kolēģiem. Šodien mēs, protams, atzīstam, ka ir darbi, kas būtu jādara labāk, bet, kopumā ņemot, kritika ir bijusi diezgan, manuprāt, par daudz, jo mēs uzskatām, ka LAD ir saprātīgi, protams, ievērojot likumus, ievērojot visas normas, jādara, jāadministrē šī Eiropas nauda,” uzsvēra Dūklavs.
Savukārt LAD direktore Anna Vītola-Helviga norādīja, ka LAD izdevumus ik gadu sertificē auditorkompānija, kura sniedz atzinumu Eiropas Komisijai (EK) par LAD veiktajiem izdevumiem, kontroles un administrēšanas sistēmu un līdz šim kontroles sistēma atzinumos ir vērtēta kā laba. Tāpat LAD darbību pārbauda arī Eiropas Revīzijas palāta. “Tikai laika periodā no 2007.-2014.gadam mums ir bijuši 19 EK auditi un deviņi Eiropas Revīzijas palātas auditi. Pēc katra no šiem auditiem seko kaut kādi aizrādījumi, ieteikumi sistēmas uzlabošanai, pilnveidošanai. Vienmēr mēs sastādām trūkumu novēršanas plānu un visus šos ieteikumus faktiski ieviešam,” sacīja Vītola-Helviga.
Viņa atzīmēja, ka LAD būtiskas izmaiņas administrēšanas procesos ieviesa krīzes periodā, kad 2009.gadā LAD darbinieku skaits tika samazināts par 30%. Tolaik LAD atkārtoti pārskatīja un optimizēja procesus, taču tas tika darīts atbildīgi, nodrošinot Eiropas uzliktās prasības.
Vītola-Helviga atzina, ka Eiropas Revīzijas palāta ļoti strikti norādījusi, ka LAD nevar administrēšanā paļauties uz citu iestāžu, piemēram, Valsts ieņēmumu dienesta vai Valsts vides dienesta veiktajām kontrolēm, kuru darbu LAD atsevišķos atzinuma sniegšanas gadījumos kapacitātes trūkuma dēļ nebija pārbaudījis. “Šobrīd Eiropas Revīzijas palāta uzskata, ka, lai paļautos uz citas institūcijas veiktajām kontrolēm LAD, ir jāpārbauda šis iestādes procedūras, kontroles un jāveic kaut kāda virsuzraudzība pār šo lietu,” sacīja LAD direktore.
Vienlaikus viņa minēja, ka LAD resursi šobrīd ir noslogoti līdz maksimumam, jo dienests ne tikai administrē Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu piešķiršanu lauksaimniekiem, bet ir pārņēmis ļoti daudz iniciatīvu, piemēram, bezakcīzes dīzeļdegvielas sistēmas uzturēšanu, sezonas laukstrādnieku modeļa izstrādi dārzeņkopju un augļkopju vajadzībām, kā arī visu zemkopības nozares klientu apkalpošanu.
Tāpat LAD no Eiropas Revīzijas palātas ir saņēmis pārmetumus par to, ka par maz sankcionē savus klientus. “Mums nav jāsankcionē par atklātu rīcību, par visu izdevumu uzrādīšanu deklarācijā. Mums ir jāsankcionē tikai par to, ja klients cenšas kaut kādu negodprātīgu labumu sev gūt caur šiem ES fondiem – šajos gadījumos mēs vienmēr dubulto samazinājumu esam piemērojuši,” sacīja Vītola-Helviga.
Viņa piebilda, ka pēc Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma LAD ir ieviesis trūkumu novēršanas plānu, ko līdz 2014.gada beigām ir īstenojis, taču daudzām lietām ziņojumā nepiekrīt. Vītola-Helviga uzsvēra, ka Eiropas Revīzijas palāta nevar balstīties uz atsevišķiem gadījumiem un tādējādi visu LAD administrēšanas sistēmu kopumā atzīt par neefektīvu. “Mēs nevaram piekrist šādam vērtējumam, jo tomēr uzskatām, ka visi pārējie procesi un atzinumi, ko mēs esam saņēmuši liecina par kaut ko citu, līdz ar to mēs turpinām apstrīdēt šo ziņojumu,” klāstīja Vītola-Helviga.
Tāpat viņa minēja, ka nākamajā ES fondu plānošanas periodā, ES regulas ir daudz sarežģītākas, līdz ar to lauksaimniekiem šis periods būs grūtāks un LAD strādā pie tā, lai klientus maksimāli informētu par jaunajām prasībām.
Viņa arī noraidīja aizdomas par interešu konfliktu dienestā, uzsverot, ka LAD strikti ir nošķīris darbiniekus, kas klientiem sniedz informāciju no tiem, kas pārbauda un administrē ES fondu līdzekļus. “2009.gadā mēs sākām veidot klientu apkalpošanas centrus, kuros sēž darbinieki, kuri sniedz klientam informāciju par visām lietām, kas notiek LAD. Tie nav cilvēki, kuri vērtē projektus, tie nav cilvēki, kuri veic kontroles, tie nav cilvēki, kuri pārvalda laukus. Tie ir klientu apkalpotāji, kuri sniedz informāciju un, manuprāt, tā ir jādara un tā faktiski strādā gandrīz visā Eiropā,” teica Vītola-Helviga.
Zemkopības minstrijas parlamentārais sekretārs Armands Krauze sēdes dalībniekiem norādīja, ka Eiropas Revīzijas palātas vārdi neatbilst darbiem, jo no vienas puses palāta liek vienkāršot ES fondu naudas administrēšanu, bet no otras puses, tā ievieš mehānismus, piemēram, kas administrēšanu sarežģī. “Lauksaimnieki ir ļoti neapmierināti, viņi ir saskaitījuši līdz 17 dažādām institūcijām, kas nāk un viņus kontrolē,” sacīja Krauze.
Sēdes noslēgumā deputāti vienojās sastādīt oficiālu Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vēstuli Eiropas Revīzijas palātai, lai pamatotu, kā atsevišķi tās noteikumi ir pārāk birokrātiski un uzliek lieku slogu lauksaimniekiem saņemt ES fondu atbalstu.
Jau vēstīts, ka Eiropas Revīzijas palāta 2013.gadā konstatēja trūkumus Lauku atbalsta dienesta izveidotajā lauku attīstības pārraudzības un kontroles sistēmā.
LAD ir Zemkopības ministrijas pārraudzībā esoša valsts iestāde, kas administrē ES Lauksaimniecības fonda līdzekļus un tiešos maksājumus zemniekiem.
