– Kādi ir svarīgākie secinājumi pēc šodienas tikšanās ar piena ražotāju kooperatīvu pārstāvjiem? 10
– Tikos ar Ilzi Aizsilnieci, Latvijas Kooperatīvu asociācijas pārstāvi. Viņas vadītais kooperatīvs “Piena ceļš” uz Krieviju eksportē visvairāk piena produktu, tuvu 40%. Viņa uzskata – jāsniedz lielāks atbalsts tiem uzņēmējiem, kas proporcionāli vairāk produktu eksportē uz Krieviju. Tāpat tiem kooperatīviem, kas izaugsmē daudz naudas ieguldījuši, varētu pagarināt projektu īstenošanas termiņus. Tāpat lielāku atbalsta intensitāti vajadzētu eksporta veicināšanas pasākumiem. Patlaban tā nepārsniedz 50%, bet zivsaimniecības nozarē var saņemt līdz pat 100% lielu atbalsta intensitāti.
– Finanšu ministrija šodien ziņoja, ka pievienotā vērtības nodokļa samazināšana vietējo ražotāju konkurētspēju nerosināšot. Tas nozīmē meklēt citus atbalsta instrumentus lauksaimniekiem?
– Manuprāt, katrs pasniedz šo vēstījumu no sava skatpunkta. Pieredze ir gan Polijā, gan Vācijā un citās valstīs. Visur šis samazinātā PVN mehānisms darbojas. Tātad ir jāpēta citu valstu pieredze. Nav jauns ritenis jāizdomā. Ja citiem darbojas labi, arī mums darbosies. Argumenti, ka nauda paliks tirgotājiem un nosēdīsies pie pārstrādātājiem. Tad jau arī citās valstīs nosēstos, tomēr, redz, nenosēžas un labi darbojas! Ir profesores, nu jau Lauksaimniecības universitātes rektores Irinas Pilveres pētījums par samazināto PVN likmi. Iesaku ar to rūpīgi iepazīties. Protams, PVN samazināšana pārtikai nozīmē, ka citai produktu grupai tas ir jāceļ. To arī Polijā savulaik darīja. Tas ir profesionālu ekonomistu, finansistu jautājums. Finanšu un Ekonomikas ministrijai šis darbs būtu jāveic. Esmu pārliecināts, ka sabiedrībai būtu labums, varēs lētāk pirkt pirmās nepieciešamības produktus.
