Ārkārtas situācijā likumi nav punktuāli jāievēro. Saruna ar Jāni Dūklavu 10
Šodien valdība lemj par atbalsta pasākumiem uzņēmējiem, kuru uzņēmējdarbība cietīs Krievijas sankciju dēļ. Zemkopības ministrs JĀNIS DŪKLAVS stāsta par iespējamo atbalstu lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, kā arī par situāciju Āfrikas cūku mēra skartajā Latgalē.
– Kāpēc aizvadītajā nedēļā nenotika jau izziņotā ārkārtas valdības sēde?
Jānis Dūklavs: – Lūdzu Ministres prezidentes birojam sasaukt valdības ārkārtas sēdi. Straujumas kundze to sasauca, tomēr izrādījās, ka Ekonomikas ministrija vienā pēcpusdienā un brīvdienās naktī nevar apkopot visu informāciju, tāpēc valdības sēdi pārcēla uz otrdienu. Kā varētu palīdzēt tiem uzņēmējiem, kas cietīs no Krievija sankcijām? Tie varētu būt nodokļu maksājumu samazinājumi, paātrināta PVN atmaksa un citi pasākumi. Termiņu pagarināšana ES investīciju projektiem. Finanšu ministrs varētu tikties ar banku pārstāvjiem, bankas varētu atbalstīt aizņēmējiem pamatsummas atmaksas termiņu. Zemkopības ministrijai vissvarīgākā ir piena nozare, tāpēc ka tā nevar gaidīt divas nedēļas līdz lēmumam. Govis ir jāslauc ik dienu, un jāzina, kur pienu likt. Patlaban ir skaidrs, ka nekas nav skaidrs, tostarp ne par cik samazinās piena iepirkuma cenu Lietuvas un Latvijas piena pārstrādes uzņēmumi, ne arī tas, uz kuriem tirgiem tie produktus pārvirzīs. Uz šiem jautājumiem nevar sniegt atbildes vienas dienas laikā. Rītdien (šodien, otrdien) tiekos ar piena pārstrādes uzņēmumu pārstāvjiem, aicināti ir visi ražotāji. Mums uz Krieviju īsti piena produktu eksportētāji ir četri pieci. Piena produktu eksporta lielā klāsta aizliegums uz Krieviju ietekmēs visu tirgu, tāpēc ka visām ES dalībvalstīm ir aizliegums. Visiem ražotājiem vajadzēs savus produktus kaut kur pārdot. Līdz ar to ir liela ažiotāža. Viens otrs ražotājs teic, ka piena pircējs, pamatojoties uz “force majore” nosacījumiem, ir lauzis pirkuma līgumu. Ļoti svarīgi, kā reaģēs lielie Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi, tiem bija ļoti liels eksports uz Krieviju. No Latvijas uz Lietuvu šie uzņēmumi pirka vairāk nekā 600 tonnu piena dienā. Jādomā, kur paliks šis piens, ja lietuvieši to nepirks. Ministrijā rēķina minimālo cenu, tā teikt, izdzīvošanas cenu piena ražotājam. Saprotam, ka šī cena nav visiem vienāda, tomēr pie vidējās zemākās cenas nonāksim. Ar papildu valsts atbalstu tad to varētu palīdzēt saņemt. Domājam par piena produktu intervenci. Par ES instrumentiem, kurus varētu iedarbināt. Piemēram, piena pulverim viegli to varētu veikt. Varētu būt atbalsts produktu pārdošanai mazattīstītajām Āfrikas valstīm.
– Vai var rīkoties, lai valsts un pašvaldību iepirkumos, tostarp armija, slimnīcas, skolas un citas iestādes pirktu Latvijā ražotos produktus?
– Var darīt. Ministru prezidente apsolīja tikties ar Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju un runāt par iepirkumiem nākamajam gadam. Nav arī slēgti līgumi par programmām “Skolas piens” un “Skolas auglis”. Ārkārtas situācijā gaļas, piena un citu produktu iepirkumā ir jābūt tiem produktiem, ko Latvija ražo. Saistībā ar cūku likvidēšanu, piemēram, Rēzeknes gaļas kombināts no veseliem dzīvniekiem varētu ražot ļoti labus, garšīgus konservus no cūkgaļas. Šādu produktu var arī ilgi glabāt, tie būtu piemērojami armijas, cietumu vajadzībām. Ir runa arī par dārzeņiem un piena produktiem. Tātad vajadzētu, lai valsts iepirkumā visi vietējie produkti paliktu uz vietas. Kā to paveikt, tas ir atbildīgo iestāžu kompetencē. Paredzu, ka arī citas valstis rīkosies līdzīgi, viss vietējais iepirkums paliks šajās valstīs. Ja sācies ir aukstais karš, tad likumi arī nav tik punktuāli jāievēro – kā tad, kad dzīvojām normālā dzīves ritmā. Uz šo periodu vajag pielaides iepirkumiem par cenām un citas līdzīgas atlaides.
