Duetā ar čellu. Saruna ar Ingu Sunepu 1
Inga Sunepa ir Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistare, mūziķes radošajā kontā ir 1999. gada „Aldara” un „2009. gada “Latvijas Gāzes” gada balvu kā labākā operas orķestra māksliniecei. Līdztekus dienišķajām operas un baleta izrādēm Ingas čella skanējums iekrāso visdažādākos projektus, sākot ar akadēmisko mūziku un beidzot ar popu. Jau pavisam drīz, 19. aprīlī, Nacionālās operas Beletāžas zālē viņas čells skanēs jaunā programmā „Duetā ar čellu”, kas tapusi kopā ar operdziedātāju Ilonu Bageli un pianisti Ilzi Ozoliņu.
Bērnībā Ingai mamma likusi spēlēt klavieres, bet toreiz paša šķitis – čells taču būšot vieglāks, tāpēc izvēlēts tas. Viegli gan neesot gājis, atskatoties smaida mūziķe. Mūzikas akadēmijā viņa nokļuvusi leģendārās čella profesores, slavenā Rostropoviča skolnieces Eleonoras Testeļecas rokā, bet tolaik vairāk interesējuši kino seansi un adīšana, tomēr skolotāja mācējusi motivēt. Viņas attieksme likusi pierādīt – es arī varu! savulaik nesusi Ingai ne vienu vien uzvaru starptautiskos čella konkursos. Inga teic, joprojām skolotājas viedoklis esot svarīgs, allaž pirms svarīgiem koncertiem mūziķe mēdz iegriezties uz čella stundu pie skolotājas.
Ingas aktīvas mūziķes gaitas sākušās 1986. gadā, kad viņa sākusi strādāt kā ilustratore Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskolā, pēcāk – jau Mūzikas akadēmijā. Pamatīgu pieredzes skolu devusi muzicēšana „Rīgas Kamermūziķos”. Šobrīd Latvijas Nacionālās operas orķestra čellu grupas koncertmeistares ikdiena ir dažādu operu partitūras, ka seko viena otrai. Rekordiste esot temperamentīgā „Karmena”. Inga saskaitījusi – viņas radošajā biogrāfijā opernamā ir par trīs dažādi „Karmenas iestudējumi” un divi „Karmensvītas” baleta versijas, tām seko arī pa diviem „Oņegina”, „Traviatas”, „Dona Žuana” un „Figaro kāzu” iestudējumiem. Orķestra „bedres” rutīna? Nepiezogas! Pirmkārt, jau operas repertuārs – tieši tas caurcaurēm esot Ingas žanrs. Mūziķe smejas – laikam jau viņa neesot mūsdienu mūzikas „fane”.
Neieslīgt orķestra mūziķa ikdienībā palīdzot labi, jauni diriģenti – pēc operas vadības maiņas viņu esot arvien vairāk. Arī labi solisti un jauns repertuārs. Īsts piedzīvojums bijis šīs sezonas jauniestudējums, Sergeja Prokofjeva opera „Mīla uz trim apelsīniem” – jauna mūzika, lielisks sagatavošanās posms ar jauno operas galveno diriģentu Mārtiņu Ozoliņu – viss bija labi sagatavots. Liels prieks esot spēlēt kopā ar labiem operas solistiem. Inga steidz minēt šīs sezonas „Bohēma” ar Ingu Kalnu galvenajā lomā. „Viņas profesionalitāte ir ārkārtīgi augusi – tīrā bauda spēlēt!” Ar lielu nepacietību čelliste gaida arī Verdi „Trubadūru”, kas pirmizrādi piedzīvos 30. maijā – līdz šim no tā spēlētas tikai dažas ārijas.
Mirklis zibens spožumā
„Piekrītu pianista un kolēģa Jura Žvikova teiktajam – čellisti, atšķirībā no pianistiem, ir laimīgi tāpēc vien, ka allaž var spēlēt uz sava instrumenta!” smaida Inga. Šobrīd viņas instruments ir 19. gadsimta vācu meistara būvētais un tēva, kādreizējā operas orķestra čellista Jāņa Sproģa, čells, mīļvārdiņā saukts par „misteru Sunepu”, jo koncertbraucienos tam lidmašīnā jāpērk atsevišķa biļete. Vasara projektiem un Inga gan izmantojot jaunāku instrumentu, čehu meistara Bohumila Bučeka 1938. gadā darināto čellu.
Par mūziku un muzicēšanu mūziķe varētu stāstīt nenogurusi. Un ir jau arī, ko stāstīt. Mūziķe pagūst ne tikai izspēlēt operas un baleta izrādes mēnesī, pasniegt čella stundas vairākiem audzēkņiem, bet arī piedalīties dažādos muzikālos projektos, kuru muzikālā ēdienkarte ir ārkārtīgi plaša – no mūzikas gardēžiem servētas akadēmiskās mūzikas līdz barokam un pat popmūzikai. Inga ir mūziķe, kuru savos projektos aicina gan roka dziedonis Igo, gan popmūzikas dīvas Olga Rajecka un Marija Naumova. Arī pēc mūsu sarunas jau jāsteidzas uz mēģinājumu – pašlaik tiek slīpēts Pētera Vaska Otrais stīgu kvartets, ko līdz ar Ingas solo partiju klausītāji varēs novērtēt 26. maijā koncertā „Trīs tikšanās”. Ak tā, un mūsu sarunas dienas vakarpusē vēl Reformātu baznīcā kopā ar kamerkori „Ave Sol” Andra Veismaņa vadībā, kur skanēs baroka un Renesanses laika mūzika – Bahs, Pērsels, Zelenka.
„Diezgan ātri mācos repertuāru, un, jā, ātri arī kļūst garlaicīgi, tāpēc meklēju jaunas iespējas, ko darīt arī ārpus operas,” aizrautīgi piebilst mūziķe. „Varbūt pēc vairākiem gadiem gribēšu atnākt uz izrādi, nospēlēt un iet mājās, bet šobrīd ir svarīgi pašai kaut ko darīt, domāt, iet plašumā. Eiropā ir daudz mūziķu, kas specializējas dažādos konkrētos virzienos, piemēram, baroka mūzikā, bet tas nav man. Tā pat ir vieglāk. Es mēģinu parādīt attiecīgo stilu. Piemēram, spēcīgu baroka un mūsdienu mūzikas bagāžu iedeva „Rīgas kamermūziķu” skola, pārējie stili vienkārši pienāk klāt. Ja ir notis, varu visu! Tādi ir daudzi pieredzējuši Latvijas mūziķi – ja gribi spēlēt un darboties, tad ir jāprot pārorientēties. Lai cik noguris tu nebūtu, brīdis, kad vakarā iedegas skatuves gaismas, ir kā zibens spožums un tu jau esi burvības varā.”
Orķestrī kā dūrē
Ingas pēdējā laika „lielais” projekts – klavieru trio „Opera”, kurā viņa jau 13 gadus muzicē kopā ar pianistu Juri Žvikovu un operas vijolnieci Svetlanu Okuņu. Kamermūzika ir žanrs, kuras tapšana prasa ieguldīt pamatīgu darbu, laiku, zināšanas un enerģiju, pat ja rezultāts reizēm ir tikai viens koncerts, tādēļ ansambļi veidojas, bet lielākoties ilgi nepastāv. Ne bez lepnuma Inga teic – trio „Opera” ir viens no mūsdienu Latvijā vis ilgāk kopā spēlējušajiem ansambļiem, nu jau izpelnījies kļūt arī par kāda doktora darba tēmu.
„Varonīgi turpinām spēlēt kopā, veidot programmas, meklēt koncertu iespējas,” smaida Inga. Savulaik trio dzimšanu veicināja toreizējais operas galvenais diriģents, lietuvietis Gintars Rinkevičs, atbalstot kamermuzicēšanas tradīcijas, atradušies arī sponsori. Starp citu, „operas” vārds ansambļa nosaukumā nav nonācis uzreiz – ansamblis tā pirmsākumos uzstājies bez nosaukuma, līdz laikraksts publicējis interviju, nodēvējot to par „trio bez nosaukuma”. Tas licis sasparoties un ar toreizējā operas mākslinieciskā vadītāja Artūra Maskata laipnu piekrišanu operas vārds ieceļojis arī trio nosaukumā. Jaunākais trio veikums tapis kopā ar video mākslinieku Robertu Rubīnu – aizvadītajā sestdienā Spīķeru koncertzālē skatītāji varēja kļūt par lieciniekiem aizraujošai koncertizrādei „Kamermūzika uzlādē” ar Šūmaņa, Artūra Grīnupa un Šostakoviča mūziku.
Lai interesanti pašiem un publikai
Inga atzīst, no viņas aktivitātēm mūzikas laikam jau visvairāk ciešot viņas un dzīvesbiedra, pianista Ulda Sunepa, trīs atvases. Lai arī vecākie bērni, dēls un meita jau izglītojas augstskolās: meita – Dānijas filmu skolā, bet dēls – Rīgas Ekonomikas augstskolā jaunākajai atvasei, dēlam (9) vēl vajagot mammas klātbūtni. „Vecākie bērni abi mācījušies Rīgas Doma kora skolā, vecākais dēls pat dziedāja solo operas izrādē, tomēr viņa stirpā puse ir matemātika. Jaunākais gan atteicās dziedāt, taču šobrīd ar lielu prieku apgūst sitaminstrumentu spēli Jāzepa Mediņa mūzikas skolām,” stāsta lepnā mamma.
„Labvēlīgi apskaužu topošos mūziķus par tām iespējām, kas viņiem tagad ir. Tā gribētos nomest kādus 20 gadus, un izbaudīt visas studentu apmaiņas iespējas, mūzikas klausīšanās programmas manos studiju gados mums pat sapņos nerādījās. Tagad daudzas koncertmūzikas programmas, tostarp arī mūsu jaunā programma kopā ar Ilonu Bageli, iespējamas tikai tāpēc, ka internetā ir pieejams nošu materiāls, varam atrast video ierakstus.
Pieprasītajai čellistei veidojušās arī vairākas veiksmīgas koncertprogrammas ar Ditu Krenbergu un Ainu Kalnciemu, un vokālistiem – gan slavenajiem „Trīs tenoriem”, gan soprānu Evitu Zālīti. „Likteņa ironija, parasti notiek vairāki koncerti vienlaikus. Kad kopā ar Evitu Zālīti bija jābrauc koncertēt Austrālijā, paralēli bija cits koncerts šeit, netiku,” pasmaida mūziķe.
Inga priecājas, ka šobrīd veiksmīgi izdevies radīt jau otro koncertprogrammu kopā ar Ilonu Bageli. Pirmā – koncertizrāde “Cantando y amando” ar Astora Pjacollas mūziku kļuva gan par skatītāju, gan kritiķu novērtētu priekšnesumu, saņemot “Lielo mūzikas balvu 2012”.
„Jau pēc pirmizrādes sākām domāt, ka vajadzētu taisīt kaut ko vēl. Publika Ilonu ļoti mīl, arī šis koncerts „Duetā ar čellu” tika izpārots pirms vēl tika uzlikta afiša. Programmai meklējām tādus skaņdarbus, kurus jau komponists ir iecerējis čella un balsij. Gribam, lai būtu interesanti gan publikai, gan – pašiem. Čells šajā gadījumā dod interesantu krāsu vokālai kamermūzikai. Ļoti ceru, ka šis projekts tāpat kā iepriekšējais izskanēs daudzviet Latvijā.”
