Honda uzbrauca nokritušajam uz galvas, bet Artūram trāpīja pa sāniem… Tiesā šoferi, kurš nepamana uz ceļa notriektu cilvēku 65
Artis Drēziņš, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa par iesaistīšanos ceļu satiksmes negadījumā reibumā sodījusi Gerbertu ar trīs gadu cietumsodu nosacīti un tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
Lai lasītāju nemulsina dīvainais formulējums: negadījums vai, pareizāk sakot, divi negadījumi viens pēc otra patiešām bija neparasti, turklāt vēl prokurors Pēteris Urbāns prasīja apsūdzētajam reālu piecu gadu cietumsodu. Tiesnese Anita Dzērve tomēr neizšķīrās likt cietumā jauno un inteliģento datorprogrammētāju Gerbertu.
Iesaistītie
2019. gada 2. februārī Aleksejs kopā ar sievu un meitu ciemojušies pie drauga Ķengaragā Rīgā, kur atzīmējuši pēc dažām dienām gaidāmo dzimšanas dienu. Sieva ar meitu pēc kāda laika devušās mājās. Lijis, bet vienlaikus asfalts bijis ledains, liecināja sieva.
Pusdeviņos vakarā Aleksejs piezvanījis sievai, ka arī viņš dodoties uz autobusu, lai brauktu mājās. Neizklausījies piedzēries.
Pēc kādas pusstundas sieva saņēmusi zvanu, ka viņas vīrs notriekts uz ceļa un miris.
Aleksejs bijis ģērbies tumšās drēbēs, taču pie jakas labās kabatas bijis atstarotājs, no kā viņš nekad nešķīries.
Gerberts ar draugu un divām meitenēm tajā vakarā bija teātrī. Pēc tam pasēdējuši kafejnīcā un kopā braukuši mājās Salaspils virzienā. Automobilim “Honda” pie stūres sēdējis Gerberts.
Tajā pašā laikā ārā no Rīgas Salaspils virzienā ar automobili “Opel” braucis arī Artūrs ar pasažieri Pāvelu. Iepretim Maskavas ielas 448 namam negaidot atskanējis brīkšķis. Artūrs pagriezis galvu pa kreisi un redzējis, ka nolauzts kreisais atpakaļskata spogulis, bet aizmugurē uz asfalta atrodas tumšs siluets.
Artūrs esot braucis ar atļauto ātrumu aptuveni 50 km/h. Nedaudz lijis, apgaismojums bijis slikts. Pretim braucošās joslas atdalījis dzelzs nožogojums, Artūrs nevienu cilvēku nav ne redzējis, ne arī gaidījis.
Toties Alekseju redzējuši citi autobraucēji. Kā tiesā liecināja Antonijs, kurš braucis Rīgas centra virzienā, kāds vīrietis gājis viņam pretim tieši pa ceļa vidu un skatījies tieši virsū. Antonijs nobrīnījies (jo ir taču trotuārs), piebremzējis un apbraucis vīrieti.
Arī Salaspils virzienā braucošais Dagnis pamanījis aptuveni 70 metru attālumā pa ceļa vidu streipuļojošo tēlu un samazinājis ātrumu. Tajā vietā apgaismojums mijies ar tumsu, bijis pelēks, kusis sniegs, tomēr Dagnis pamanījis arī pašu uzbraukumu, kas noticis viņam tieši priekšā pa kreisi.
Opelis ar kreiso pusi saskāries ar šo tēlu, kurš sagriezies un nokritis. Dagnis nobraucis no ceļa labajā pusē, ieslēdzis avārijas signālu un zvanījis Neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai.
Opelis apstājies viņam tieši priekšā, un tā vadītājs steidzies sniegt palīdzību notriektajam cilvēkam.
Pēc brīža arī Dagnis piegājis. Notriektais gulējis pie baltās līnijas brauktuves kreisajā pusē, kustējies un vaidējis. Dagnis gājis meklēt avārijas trijstūri, ko uzlikt uz ceļa.
Otrs uzbrauciens
Notriektais Aleksejs, kas izskatījies dzēris, opeļa vadītājam Artūram teicis, ka sāpot kāja, uz sejas bijušas asinis, tāpēc Artūrs aizgājis uz savu automobili pēc aptieciņas un salvetēm.
Līdzbraucējs Pāvels palicis pie guļošā un ar mobilā telefona lukturīša gaismām rādījis citiem automobiļiem, gājis tiem pretim, lai apbrauc notikuma vietu. Kādi desmit automobiļi arī apbraukuši negadījuma vietu.
“Un tad es ieraudzīju automobili, kurš atšķirībā no citiem pēc netālā zaļā luksofora signāla iedegšanās uzņēma ātrumu un necentās to pēc tam mazināt. Līdz pēdējam brīdim centos to brīdināt, kliedzu, arī Artūra virzienā. Atlēcu malā pēdējā brīdī. Honda uzbrauca nokritušajam uz galvas, bet Artūram trāpīja pa sāniem un viņu atmeta malā,” tiesā teica Pāvels.
Artūrs aizlidojis pa gaisu trīs metrus un guva vidēji smagus miesas bojājumus. Bet Aleksejam pēc otrā uzbraukuma, kā liecināja Dagnis, dzīvības pazīmes vairs nebijušas.
Hondas vadītājs Gerberts atzina uzbraukšanu Artūram, bet neatzina, ka būtu uzbraucis Aleksejam. Tāpat Gerberts atzina, ka bija lietojis alkoholu: viņa izelpā konstatēja 0,6 promiles alkohola, kas nedaudz pārsniedz atļauto – 0,5.
Rezultātā tika ierosināti divi kriminālprocesi: pret Gerbertu, ka viņš uzbraucis Artūram un Aleksejam, un pret Artūru, ka viņš uzbraucis Aleksejam. Iespējams, Artūrs būtu panācis, ka viņu neatzīst par vainīgu (zinot Alekseja gājienu pa ceļu), taču viņš nolēma necīnīties un noslēdza izlīgumu ar Alekseja ģimeni.
Vienlaikus Artūrs kļuva par cietušo Gerberta lietā un lūdza piedzīt no viņa 1500 eiro, kas iztērēti advokātiem, ko tiesa arī spriedumā nolēma.
Gerberts atzina, ka neesot pamanījis šķēršļus uz ceļa.
Arī viņa līdzbraucējs, blakus sēdošais Valentīns, kurš liecināja, ka bija izdzēris puslitru alus, neko neredzējis, tikai neskaidru pleķi sekundi vai divas pirms trieciena.
Šoks un divas minūtes
Gerberts tiesā uzvedās klusu, bet iniciatīvu uzņēmās viņa advokāte Alla Ignatjeva, kura centās panākt sava klienta pilnīgu attaisnošanu, visu vainu notikušajā uzveļot Artūram.
Advokāte: “Jūs braucāt pārāk ātri. Bija melnais ledus.”
Artūrs: “Nebija ledus.”
Advokāte: “Kāpēc nebremzējāt?”
Artūrs: “Es neredzēju cilvēku.”
Advokāte: “Kā varējāt neredzēt cilvēku?”
Artūrs: “Bija pretimbraucošo gaismas. Acīmredzot viņš bija uz drošības saliņas un spēra soli uz brauktuvi.”
Advokāte: “Kāpēc pēc negadījuma neuzlikāt notikuma vietā avārijas trijstūri, kā paredz ceļu satiksmes noteikumi?”
Artūrs: “Es biju šokā un centos sniegt palīdzību cilvēkam.”
Advokāte: “Kāpēc savu automobili nolikāt labajā ceļa pusē, bet nepalikāt savā joslā un ar savu automobili neaizsargājāt cietušo? Jūsu pienākums taču bija nodrošināt cietušā drošību! Tas, ka jūsu automobilis ar ieslēgtām avārijas gaismām ir ceļa labajā pusē, lika visiem domāt, ka problēmas ir tieši tur.”
Artūrs: “Sākumā nesapratu, kas ir noticis. Gribēju nobraukt no ceļa.”
Advokāte: “Cik ilgs laiks pagāja starp pirmo uzbraukumu un otro?”
Artūrs: “Aptuveni divas minūtes.”
Advokāte lūdza Gerbertu attaisnot, jo viņš nevarējis paredzēt, ka ceļa kreisajā pusē var būt cilvēki – viens tupus, otrs guļus –, turklāt viņš pievērsis uzmanību stāvošam automobilim labajā pusē, no kura pavirzījies pa kreisi.
Advokāte uzskatīja, ka Gerberts būtu attaisnojams arī tāpēc, ka eksperti nevarot pateikt, vai Aleksejs miris pirmā vai otrā uzbrauciena rezultātā.
Arī alkohola reibums Gerbertam bijis tikai nedaudz virs normas.
Cilvēki bija jāpamana
Prokurors atzina: ja būtu pierādījumi, ka Aleksejs ir miris jau pirms Gerberta uzbrauciena, lietas par to nebūtu. Jā, reibums nebijis liels, bet tomēr virs normas, un, visticamāk, tas nostrādājis par sliktu, tāpat tas, ka Gerbertam bijusi slikta redze tālumā un viņš braucis bez brillēm. Un sodiem par alkohola reibumā izdarītiem ceļu satiksmes negadījumiem jābūt bargiem.
“Cilvēki ceļa kreisajā pusē bija uzskatāmi par šķēršļiem, kas bija jāapbrauc. Nevar vainu uzvelt automobilim, ka stāvējis labajā pusē – tas pilsētā ir normāli, un tad jau arī citos negadījumos tie būtu vainojami. Tie ir blakusapstākļi.
Gerbertam bija jāredz cilvēki, kurus redzēja citi autobraucēji, turklāt uz ceļa atradās vēl trešais cilvēks, kurš ar lukturīti brīdināja braucējus.
Jā, avārijas trijstūris nebija uzlikts, bet tam gāja pakaļ, taču nepaspēja uzlikt. Cilvēki darīja visu, lai būtu redzami citiem un palīdzētu cietušajam,” teica prokurors.
Kā jau minēju, tiesa Gerbertam piesprieda trīs gadu cietumsodu nosacīti un tiesību atņemšanu uz diviem gadiem.
