Izraēlas pilsonība katram gadījumam 22
Izraēlā dzīvojošo Latvijas un Igaunijas izcelsmes ebreju asociācijas vadītājs Eliess Valks norādīja, ka neapmierināti par to, ka nevar iegūt dubultpilsonību, galvenokārt esot tie ebreji, kas dzīvo Latvijā. “Runa ir par tiem, kas Latvijā ir iebraukuši no Krievijas un šeit dzīvo, bet Izraēlas pilsonība viņiem ir vajadzīga, tā sakot, katram gadījumam.
Arī tie ebreji, kas dzīvo, piemēram, Ukrainā vai Krievijā, grib, lai katram gadījumam viņiem būtu arī Izraēlas pavalstniecība. Man to ir grūti saprast, jo viņiem nav nekādu problēmu iebraukt Latvijā vai Izraēlā kā viesiem, kā tūristiem vai kā pastāvīgiem iedzīvotājiem.
Šie cilvēki man ne reizi vien ir lūguši, lai arī mūsu asociācija viņus atbalsta, bet man tas liekas diezgan savādi. Ja cilvēks dzīvo Izraēlā, viņš iegūst Izraēlas pilsonību. Ja dzīvo Latvijā, iespējams iegūt Latvijas pilsonību. Uzskatu, ka mums tur nav teikšana.
Man ir Izraēlas pilsonība, jo es šeit dzīvoju jau gandrīz 48 gadus un piederu pie tiem Latvijas ebrejiem, kas cīnījās pret padomju varu, kas mums liedza iespēju braukt uz Izraēlu. Nākamais izbraukšanas vilnis no Latvijas bija 1990. gadā, kad sabruka PSRS. Cilvēkam ir jāapzinās, kurā valstī viņš vēlas dzīvot, un jāiegūst tās valsts pilsonība,” tā uzskata E. Valks.
Atšķirīga pieeja
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas priekšsēdētāja biedrs Andrejs Judins (frakcija “Vienotība”) sacīja, ka deputātiem šī situācija par dubultpilsonību nav nekāds jaunums, taču parlamentāriešiem neesot politiskās gribas to risināt. “Latviešu šķirošana atkarībā no tā, kur viņi dzīvo, ir diskriminējoša. Saeima savulaik pieņēma uz aizspriedumiem balstītu lēmumu, ka Krievijā dzīvojošie latviešu pēcteči varētu būt nelojālāki, piemēram, par ASV dzīvojošajiem latviešu pēctečiem, kuriem atļauta dubultpilsonība. Tātad iznāk tā, ka primārais ir nevis tas, ka esi latvietis, bet gan tas, kur tu dzīvo,” secina Judins. Viņš pastāstīja, ka aizvadītajā gadā apmeklējis Izraēlu un saticis vairākus cilvēkus, kuri 25 gadus dzīvo Izraēlā, bet nav aizmirsuši latviešu valodu.
A. Judins: “Dažs labs uzskata, ka latvietis, kas dzīvo Krievijā, nevar būt lojāls Latvijai. Bet Izraēla taču ir demokrātiska valsts, viena no ASV tuvākajiem sabiedrotajiem, tad kāpēc tur dzīvojošie Latvijas pilsoņi nedrīkst saglabāt dubultpilsonību? Šī atšķirīgā pieeja, atļaujot vai neatļaujot saglabāt dubultpilsonību, veido tautiešu attieksmi pret Latvijas valsti. Baidos, ka ne to labāko.”
Pamana arī nejauši
Kā PMLP iegūst informāciju par Latvijas pilsoņiem, kuriem likums neļauj būt dubultpilsoņiem? “Informāciju saņemam gan no privātpersonām, gan no iestādēm, robežsardzes, policijas un citām, kā arī pamanām nejauši, pildot savas ikdienas funkcijas,” pastāstīja I. Kramiņa. Tiklīdz pārvaldē nonākot informācija, ka Latvijas pilsonis ir ieguvis citas valsts pilsonību, bet nav uzrakstījis iesniegumu par atteikšanos no Latvijas pilsonības (tas jāizdara 30 dienu laikā no likumā norādītās neatļautās valsts pilsonības iegūšanas), tiekot veikta pārbaude, lai sīkāk noskaidrotu visas pilsonības iegūšanas nianses. Ja secinot, ka dubultpilsonība nav pieļaujama, pārvalde pieņemot lēmumu atņemt Latvijas pilsonību. Pieņemto lēmumu varot apstrīdēt iesniegumā PMLP priekšniekam, bet, ja PMLP lēmums nav pieņemams, var vērsties tiesā.
UZZIŅA
Ko par dubultpilsonību paredz likums
* Grozījumi Pilsonības likumā, kas regulē dubultās pilsonības jautājumu, tika pieņemti 2013. gada maijā un stājās spēkā 2013. gada 1. oktobrī.
* Viens no likuma mērķiem ir “atzīt dubulto pilsonību atbilstoši Latvijas valsts politiskajiem mērķiem un interesēm un pieaugošas mobilitātes apstākļos saglabāt Latvijas pilsoņu kopumu”.
* Atzīstot dubulto pilsonību, likums nosaka, ka Latvijas pilsonība saglabājama arī pilsoņiem, kuri ieguvuši
1) citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalsts pilsonību;
2) citas Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts pilsonību;
3) Austrālijas, Brazīlijas vai Jaunzēlandes pilsonību;
4) tādas valsts pilsonību, ar kuru LR noslēgusi līgumu par dubultās pilsonības atzīšanu.
Latvijas pilsonību var saglabāt arī tām personām, kas ieguvušas iepriekš nenosaukto valstu pilsonību, bet saņēmušas Ministru kabineta atļauju saglabāt Latvijas pilsonību atbilstoši svarīgām valsts interesēm.
Dubultpilsonība var būt personai, kura ieguvusi citas valsts pilsonību, apprecoties vai adopcijas ceļā.
* “Saskaņas centrs” pēc likuma pieņemšanas Valsts prezidentam lūdza neizsludināt likuma grozījumus. Opozīcija pārmeta, ka to valstu sarakstā, kuru pilsonība var pastāvēt kopā ar Latvijas pilsonību, nav iekļauta Krievijas Federācija un citas NVS valstis, kā arī Izraēla.
* Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus Pilsonības likumā izsludināja, gan norādot, ka dubultpilsonības pieļaujamības aspekti un nosacījumi ir jautājums, kas būs aktuāls pastāvīgi. “Tādēļ likumdevējam arī turpmāk jāvelta uzmanība un jāturpina darbs Latvijas pilsoņu kopuma saglabāšanai, atbilstoši likuma mērķim sekojot līdzi procesiem sabiedrībā, tās vērtībām un aktualitātēm, identificējot nepieciešamās izmaiņas un veicot korekcijas tiesiskajā regulējumā, kas saistīts ar dubultpilsonību,” bija teikts Saeimas priekšsēdētājai adresētajā prezidenta vēstulē. Prezidents arī norādīja, ka pieņemtie grozījumi vērtējami kā likumdevēja politiska izšķiršanās par to, kurām personām un kādos gadījumos dubultpilsonība ir pieļaujama.
