Dubultpilsoņus ķer ar draudu vēstulēm 22
Kaut gan valdība februāra sākumā diviem Latvijas pilsoņiem atļāva saglabāt dubultpilsonību – gan Krievijas, gan Latvijas –, tas nenozīmē, ka uz to pašu var cerēt citi dubultpilsoņi. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP) turpina atņemt Latvijas pilsonību tiem, kam likums to neļauj saglabāt. Tāpat politiķi nedod cerības citiem Krievijas latviešu pēctečiem, ka viņu labā varētu tikt mainīts likums.
PMLP informē, ka 2017. gadā Latvijas pilsonība atņemta 207 personām, galvenokārt tiem, kam vienlaikus ar LR pilsonību bija arī Krievijas vai Izraēlas pilsonība. Bet 202 personas atteikušās no Latvijas pilsonības. Savukārt 2016. gadā atņemto pilsonību skaits ir divreiz mazāks – to zaudējuši 107 cilvēki.
Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā ik pa laikam saņemot informāciju no PMLP par personām, kas lūdz grozīt Pilsonības likumu, lai varētu iegūt dubultpilsonību. Kā apstiprināja komisijas priekšsēdētājs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība), šādi signāli ir bijuši un ir apspriesti komisijā, taču līdz Saeimas vēlēšanām Pilsonības likums noteikti netikšot atvērts, lai nesāktos nevajadzīgas debates par maigāku likumu, tādējādi pazaudējot likuma pamatvērtības.
Sabiedrības uzmanību nesen piesaistīja PMLP lēmums atņemt Latvijas pilsonību traģiski bojā gājušā kino operatora Andra Slapiņa pieaugušajiem bērniem, kuri vienlaikus ir arī Krievijas pilsoņi. Kad viņi šo lēmumu pārsūdzēja tiesā, politiķi un valdība tomēr nolēma valsts interešu vārdā saglabāt Slapiņa dēlam Andrim un meitai Annai dubultpilsonību.
Saskaņā ar Pilsonības likumu Krievija nav starp tām valstīm, ar kurām Latvijas pilsoņiem var veidoties dubultpilsonība. Ir pieļaujami daži izņēmuma gadījumi, un viens no tiem tika izmantots Slapiņa bērnu gadījumā.
Latvijas pilsonība Krievijas pilsonim ir atņemama, ja persona, kura to ieguvusi pirms pilngadības sasniegšanas, pēc 25 gadu vecuma sasniegšanas nav izvēlējusies palikt tikai par Latvijas pilsoni.
Krievijas latvieši: tas ir absurds
Krievijas latviešu kongresa priekšsēdētāja Lauma Vlasova uzskata – tas ir absurds, ka latviešu pēcteči, kas dzīvo Krievijā, nevar saglabāt arī Latvijas pilsonību. “Pagājuši 25 gadi kopš 1992. gada 6. februāra, kad visiem Krievijā dzimušajiem automātiski tika piešķirta Krievijas pilsonība. Tiem latviešiem, kas tajā laikā tur ir dzimuši un kuru vecākiem ir Latvijas pilsonība, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde tagad sūta vēstules, lai viņi atsakās no Latvijas pilsonības. Tās ir sausā tonī uzrakstītas draudu vēstules, ka šie latvieši tiks iesūdzēti tiesā, ja nerakstīs iesniegumu pārvaldei par atteikšanos no Latvijas pilsonības. Ir bijuši vairāki tiesas procesi, un cilvēki tajos ir zaudējuši, jo Pilsonības likums liedz saglabāt dubultpilsonību ar Krieviju. Būtu tikai loģiski, ja likums ļautu neatņemt dubultpilsonību tiem pāris simtiem latviešu, kas dzīvo Krievijā. Šie cilvēki paši varētu ierasties Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, lai uzrakstītu iesniegumu, ka viņi vēlas saglabāt dubultpilsonību. Tagad ne vienam vien Krievijas latvietim, kas dodas uz Latviju, ir lieli brīnumi, kad uz robežas viņam paziņo: jūsu Latvijas pase vairs nav derīga,” saka Lauma Vlasova un piebilst, ka viņai nav Krievijas pilsonības, bet viņas bērniem un mazbērniem ir dubultpilsonība. Vēstules no PMLP viņi gan vēl neesot saņēmuši.
L. Vlasovai gribētos ticēt, ka dubultpilsonības saglabāšana Slapiņa bērniem varētu būt kā pirmais cīrulis, kas sagatavos ceļu arī citiem Krievijas latviešiem saglabāt dubultpilsonību un tādējādi arī saikni ar savu mātes un tēva zemi.
Līdz brīdim, kad prasa Latvijas pensiju
Arī Latvijas ebreji ir uztraukušies par to, ka pēdējā laikā pieaudzis to gadījumu skaits, kad Izraēlas valsts pilsoņiem tiekot atņemta Latvijas Republikas pilsonība. Šo personu vidū galvenokārt ir tie, kuri pēc 1990. gada 4. maija reģistrējās kā Latvijas pilsoņi un pēc tam uz repatriācijas programmas pamata ieguvuši arī Izraēlas pilsonību neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvoja Izraēlā vai ne.
PMLP sabiedrisko attiecību speciāliste Ieva Kramiņa informēja, ka 2016. gadā 28 Izraēlas pilsoņiem ir atņemta Latvijas pilsonība, bet divas personas, kas kļuvušas par Izraēlas pilsoņiem, pašas atteikušās no Latvijas pilsonības.
Semjons Palkins, inženieris celtnieks, kādu laiku arī Rīgas sinagogas direktors, no Latvijas uz Izraēlu pārcēlās 2004. gadā, bet viņa abi dēli četrus gadus iepriekš – 2000. gadā. Dēliem Latvijas pilsonība tika atņemta ar tiesas lēmumu, un viņiem pret to neesot pretenziju, jo šis process noticis atbilstoši Latvijas likumiem. Palkins norādīja, ka būtu dīvaini, ja to darītu ierēdņi. Tomēr 2013. gadā tika laboti Ministru kabineta noteikumi par Latvijas pilsonības zaudēšanas un atjaunošanas kārtību un tagad pilsonību drīkst atņemt PMLP.
S. Palkins neslēpa, ka viņam joprojām ir gan Izraēlas, gan Latvijas pilsonība. S. Palkins: “Esmu pārliecināts, ka Latvijā nav zināms, cik cilvēku ar dubultpilsonību tur dzīvo. Tas neatklājas līdz brīdim, kamēr cilvēks nepretendē uz Latvijas pensiju. Ja pretendē, tad sāk pārbaudīt. Es joprojām strādāju, un līdz pensijai man vēl krietns laiks, tāpēc par mani neviens neuztraucas. Uzskatu, ka Latvijas pilsonību atņem tikai nejaušu gadījumu dēļ – kaut kur uzpeldējuši kādi dokumenti, kādi papīri, pieņemsim, lidostā…
Izraēlā dzīvo daudz man pazīstamu bijušo rīdzinieku un viņu vidū netrūkst tādu, kuriem joprojām ir Latvijas pilsonība. Bet galvenais, ka visi šie jautājumi, kas skar pilsonības saglabāšanu, ir saistīti ar Latvijas pensijas iegūšanu. Saskaņā ar Izraēlas likumiem cilvēks, kuram ir dubultpilsonība, drīkst saņemt pensijas no abām valstīm, bet Latvijā tas nav ļauts.
Latvijas pilsonis atšķirībā no Izraēlas pilsoņa var iebraukt Šengenas zonas valstīs, Latvijas pilsoņiem pretēji Izraēlas pilsoņiem ir ļauts strādāt Eiropā. Ja man ir Latvijas pase, es likumīgi varu strādāt Eiropas valstīs.
Ir jau arī tā, ka cilvēks ieguvis ne tikai Izraēlas un Latvijas pilsonību, bet arī Krievijas pilsonību, kur tāpat kā Izraēlā atļauta dubultpilsonība. Cilvēks piedzimis Krievijā, pēc tam dzīvojis Latvijā un ieguvis tur pilsonību, pēc tam aizbraucis uz Izraēlu, kur pilsonību piešķir pat lidostā, ja vien tev ir ceturtā daļa ebreju asiņu jeb vecmāmiņa, vectēvs vai vēl kāds cits tuvs radinieks bijis ebrejs. Dokumenti, kas to pierāda, parasti atrodas. Uz Krieviju viņš brauc ar Krievijas pasi, uz Latviju – ar Latvijas pasi, bet uz Ameriku – ar Izraēlas pasi.”
S. Palkins piebilst, ka ne viņam, ne dēliem pret Latviju neesot nekādu pretenziju, tikai siltas, jaukas atmiņas.
