Dubultpilsonība pienāksies arī trimdiniekiem 0
“Kas deputātiem devis tiesības uz Sibīriju izsūtītajiem un to pēctečiem neļaut bez vīzām un atļaujām apciemot savu tēvu, tēvutēvu sviedriem un asinīm slacīto Latvijas zemi?” emocionālā vēstulē raksta rīdzinieks Miervaldis Antons, kurš pats piedzīvojis izsūtījuma gadus.
Viņš vēstulē paudis sašutumu par Saeimas pieņemto jauno Pilsonības likumu. Konkrēti – par dubultpilsonības pantiem. Pēc M. Antona vārdiem, deputāti nodarbojas ar “cilvēku šķirošanu”, ja dubultpilsonība galvenokārt tiek pieļauta tikai ar Rietumeiropas valstīm, kā arī ar tādām eksotiskām zemēm kā Brazīlija, Jaunzēlande un Austrālija.
Paskaidrojam, ka dubultpilsonību tomēr drīkstēs saņemt pilnīgi visi trimdinieki un viņu pēcnācēji neatkarīgi no tā, vai viņi devās bēgļu gaitās vai tika deportēti, un neatkarīgi no tā, kas ir viņu pašreizējā mītnes zeme.
“Protams, arī tie latvieši, kas tika deportēti uz Sibīriju, joprojām tur dzīvo, drīkst kļūt par Latvijas pilsoņiem, nezaudējot Krievijas pilsonību,” skaidro viena no jaunā Pilsonības likuma līdzautorēm, deputāte Inese Lībiņa-Egnere. Viņa pieļauj, ka kādi nezināmi spēki apzināti maldina un musina cilvēkus, izplatot baumas, ka uz Krieviju deportētajiem latviešiem dubultpilsonība nebūs iespējama.
Latvijas un Krievijas pilsonība vienlaikus netiks pieļauta tikai tiem Latvijas pilsoņiem, kas pēc neatkarības atjaunošanas devušies dzīvot uz Krieviju.
Kā paskaidroja I. Lībiņa-Egnere, katrai valstij ir suverēnas tiesības brīvi izvēlēties, ar kurām valstīm pieļaut dubultpilsonību un ar kurām – ne. Jaunā Pilsonības likuma autori ņēmuši vērā lielākās emigrējušo latviešu organizācijas – Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) – sniegtos datus un ieteikumus par to, kurās valstīs latviešu kopienas ir visaktīvākās. Viņa arī nenoliedza, ka ņemti vērā ģeopolitiski apsvērumi, pieļaujot dubultpilsonību ar ES un NATO dalībvalstīm un vēl citām valstīm, kuras pēc savām demokrātiskajām vērtībām Latvijai ir tuvākas.
Jauno Pilsonības likumu Saeima pieņēma šī gada 9. maijā, bet spēkā tas stāsies šī gada 1. oktobrī.
Fakti
Dubultpilsonība pienākas personai,
* kura bija Latvijas pilsonis 1940. gada 17. jūnijā un kura iesniegusi apliecinājumu tam, ka “laikā no 1940. gada 17. jūnija līdz 1990. gada 4. maijam tā atstājusi Latviju, glābdamās no PSRS vai Vācijas okupācijas režīma vai tikusi deportēta un minēto iemeslu dēļ līdz 1990. gada 4. maijam nav atgriezusies Latvijā uz pastāvīgu dzīvi”,
* iepriekš aprakstītās personas pēcnācējam, kurš dzimis līdz 2014. gada 1. oktobrim.
Avots: Grozījumi Pilsonības likumā, saeima.lv.
