Dubultojies zvanu skaits uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 0
Saaukstēšanās, drudzis, vemšana, caureja, sāpes ausīs, kaklā, vēderā un citās vietās, hronisku slimību saasinājumi – tās ir tikai dažas no veselības problēmām, kuras Veselības ministrija mudina risināt, nevis saucot ātro medicīnisko palīdzību, bet zvanot pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Kopš sākusies kampaņa “Jūties švaki – ne vienmēr ir tik traki!” iedzīvotāji to izmanto ļoti aktīvi, piemēram, pagājušajā svētdienā, 15. janvārī, piezvanīja 280 cilvēki (pirms tam vidēji ap 100)..
Mediķi ar pieredzi
“Runājot ar pacientu pa telefonu, mums jāizdara secinājumi un jāpieņem lēmumi, pamatojoties tikai uz viņa stāstīto. Taču, pareizi uzdodot jautājumus, ar savām zināšanām un pieredzi, arī intuīciju varam izvērtēt, vai zvans jāpāradresē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) dispečeram, vai pacienta veselības stāvoklis nav dzīvībai bīstams. Piemēram, kāds vīrietis sūdzējās, ka pirms dažām dienām viņam bijušas spiedošas sāpes aiz krūšu kaula, bet tagad ir sirdsklauves un zems asinsspiediens. Brīdināju, ka nekavējoties savienošu ar 113, jo viņam jādodas uz slimnīcu un jāveic izmeklēšana,” stāsta ārsta palīdze Anita Rība, uzsverot, ka neviens pacients pa tālruni ārstēts netiek.
Mediķe, tāpat kā lielākā daļa no viņas divdesmit kolēģiem – ģimenes ārstiem un ārsta palīgiem, kas, cits citu nomainot, dežurē pie ģimenes ārsta konsultatīvā tālruņa, pirms tam divdesmit gadus nostrādājusi ātrajā palīdzībā un reanimācijas nodaļā, vēl piecpadsmit gadus ģimenes ārsta praksē, tādēļ zina, kā rīkoties dažādās situācijās. Jautājumi, tāpat kā īpašas pacienta veselības stāvokļa novērtēšanas shēmas, izstrādātas sadarbībā ar Latvijas ģimenes ārstu asociācijām, tādēļ zvanītāji var būt droši, ka mediķa ieteiktais rīcības plāns ir pareizs.
Visbiežākie zvanītāji ir vecāki, kas satraukušies par bērnu veselību, un gados veci cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Viņa norāda, ka vecākiem bieži vien pats svarīgākais ir dzirdēt mediķa atzinumu, ka viņi visu dara pareizi un nekas slikts ar bērnu nevar notikt, arī sirmgalvjus saruna ar dakteri nomierina.
Anita Rība stāsta, ka visbiežākie zvanītāji ir vecāki, kas satraukušies par bērnu veselību, un gados veci cilvēki, kuriem ir paaugstināts asinsspiediens. Viņa norāda, ka vecākiem bieži vien pats svarīgākais ir dzirdēt mediķa atzinumu, ka viņi visu dara pareizi un nekas slikts ar bērnu nevar notikt, arī sirmgalvjus saruna ar dakteri nomierina. “Izjautāju pacientus gan par zālēm, ko viņi pastāvīgi lieto asinsspiediena regulēšanai, gan par mājās esošiem medikamentiem, kas paredzēti neatliekamiem gadījumiem. Ja ģimenes ārsts izrakstījis ātrās iedarbības kalcija antagonistus, kurus lietot krīzes situācijās, iesaku tos iedzert un piezvanīt man pēc stundas, lai pārliecinātos, ka asinsspiediens normalizējas,” saka Anita Rība, piebilstot, ka vidēji stundā nākas uzklausīt aptuveni desmit zvanītāju. Ja zvanīšanas brīdī visi mediķi ir aizņemti, saruna tiek novirzīta gaidīšanas režīmā. Gadās arī tā, ka mediķi pacientam pārzvana, jo zvanītāja tālruņa numurs uzrādās numuru noteicējā.
“Zvans pa konsultatīvo tālruni nekādā gadījumā neaizstāj vizīti pie ārsta, tādēļ visi pacienti tiek mudināti vērsties pie sava ģimenes ārsta, lai vajadzības gadījumā veiktu izmeklējumus un ārstētos,” norāda Nacionālā veselības dienesta pārstāve Laura Lapiņa. Viņa skaidro, ka plānots veidot arī ciešāku sadarbību ar ģimenes ārstiem, informējot viņu par pacientiem, kas regulāri izsauc NMP dienesta brigādes.
Attālināto palīdzību vērtē dažādi
“Man ir trīsdesmit gadu darba pieredze, taču es neuzņemtos tādu atbildību – sēdēt pie konsultatīvā tālruņa. Man gribas pacientu redzēt, izmeklēt, ja vajag – veikt analīzes. Nekad nevienu neesmu ārstējusi pa tālruni,” saka Cēsu klīnikas uzņemšanas nodaļas vadītāja Ināra Zande. Viņa norāda, ka cilvēki bieži vien neprot adekvāti pastāstīt par savām sajūtām un simptomiem vai izprot tos nepareizi. “Jāveic izmeklējumi, tikai tad var spriest,” secina ārste, kuras pieredze rāda, ka dažreiz aiz it kā nevainīgiem simptomiem var maskēties nopietna saslimšana. Arī asinsspiedienu taču nevar pazemināt no attāluma – pa tālruni, turklāt pacienti bieži vien nezina vai jauc zāļu nosaukumus, vai arī dažādu hronisku kaišu ārstēšanai izrakstītās tabletes atšķir tikai pēc krāsas.
Pa tālruni nevienu izārstēt nevar. Zvanīt pa konsultatīvo tālruni var tādēļ, lai saprastu, ko darīt tuvāko minūšu laikā – saukt ātro palīdzību vai tomēr gaidīt rītu, kad sākas ģimenes ārsta pieņemšana.
“Pa tālruni nevienu izārstēt nevar. Zvanīt pa konsultatīvo tālruni var tādēļ, lai saprastu, ko darīt tuvāko minūšu laikā – saukt ātro palīdzību vai tomēr gaidīt rītu, kad sākas ģimenes ārsta pieņemšana. Pieredzējis ārsts, pa tālruni uzdodot īstos jautājumus, spēj atšķirt akūtu situāciju no hroniskas slimības paasinājuma,” saka kardiologs profesors Vilnis Dzērve. Viņš gan uzskata, ka būtu jārīkojas otrādi, vispirms jāzvana uz 113, kur NMP dispečeri izvērtē situāciju un pāradresē zvanu ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim. Profesors to sauc par dubultu nodrošināšanos. Ārsti “no attāluma” varētu arī brīdināt pacientus par simptomiem, kuriem parādoties noteikti jāsauc ātrā palīdzība, piemēram, ja maziem bērniem sākas organisma atūdeņošanās, bet gripas slimniekiem – komplikācijas.
Jāpiebilst, ka Latvijā darbojas arī daži paaugstinātas maksas medicīniskās palīdzības tālruņi, piemēram, “SOS03” vai “Brīvdienu ārsts”, kur par zvana minūti jāšķiras no Ls 0,49 vai pat Ls 0,73. Atšķirībā no tiem, zvanot pa Ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, jāmaksā pēc operatora noteiktā tarifa.
Uzziņai! No 2011. gada 1. maija līdz gada beigām Ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 iedzīvotājiem sniedza 15 120 konsultācijas latviešu, krievu un angļu valodā. Apmēram puse zvanītāju ir no Rīgas. Konsultācijas var saņemt darba dienās no plkst. 18 līdz 8 rītā, bet brīvdienās un svētku dienās visu diennaktī.
|
