Dubulto NĪN, lai atgūtu Krājbankā zaudēto naudu 0
Rucavas novads ir izrādījies no retajiem, kas šogad nav izmantojis likumā doto iespēju vietējām pašvaldībām patstāvīgi lemt par 25% nodokļa pieauguma ierobežojuma saglabāšanu 2012. gadam. Pašvaldība varēja neaplikt ar nodokli arī saimniecības ēkas, atliekot to līdz 2013. gadam.
Tā kā nekāda pašvaldības lēmuma nebija, jau šogad rucavniekiem jāmaksā arī “šķūnīšu” nodoklis – papildus nodoklim par zemi un dzīvojamām ēkām.
Palaipes ciema iedzīvotāji zemnieku saimniecības “Žvaģini” īpašnieki Andris un Sandra Liparti stāsta, ka pagājušajā gadā par 103,7 hektāriem lauksaimnieciski izmantojamās zemes un dzīvojamo ēku samaksājuši 318,47 latu nodokli. Bet šogad no pašvaldības saņemtais maksājuma paziņojums viņus satriecis – par zemi un ēkām jāmaksā 586,92 lati.
Zemnieku saimniecības “Laipnieki” īpašniece Sarmīte Liparte atklāj, ka par 47,7 hektāriem zemes un dzīvojamo ēku pērn bijis jāmaksā aptuveni 230 lati. Šogad nodokļa summa sasniegusi 408 latus. Zemnieku saimniecības “Šēperi” īpašniecei Sanitai Timbrai par 47,7 hektāriem zemes un ēkām pērn maksāto 165,78 latu vietā šogad jau jāmaksā 291,28 lati.
Pēc Rucavas novada domes priekšsēdētājas Līgas Stendzes teiktā, nodokļa dubultošana neesot nekas tik briesmīgs, par ko iedzīvotājiem būtu pārlieku jāuztraucas. Taču, saņemot paziņojumus par nodokli, satraukušies gan iedzīvotāji, gan deputāti, kuri paši par to lēmuši.
Protestējot pret tik krasu zemes nodokļa pieaugumu, ap 160 novada iedzīvotāji parakstījuši atklātu vēstuli Rucavas novada domei. Vairāku zemnieku saimniecību īpašnieki nosūtījuši vēstuli Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, prasot atcelt, viņuprāt, nelikumīgo Rucavas novada domes lēmumu.
Sanita Timbra stāsta, ka februārī, kad saņēmuši nodokļa maksājumu paziņojumus, vietējo zemnieku sapulcē aicinājuši pašvaldības deputātus paskaidrot, kāpēc ir tik krass nodokļa kāpums. Taču neviens no pašvaldības pārstāvjiem uz zemnieku sapulci nav atnācis.
Kāpēc novada iedzīvotājiem pēkšņi jāmaksā dubults nodoklis?
Pagājušā gada decembra beigās septiņi Rucavas novada domes deputāti vienprātīgi nolēma 2012. gadā veikt nekustamā nodokļa aprēķināšanu atbilstoši likumam “Par nekustamā īpašuma nodokli”.
Kā zināms, vietējām pašvaldībām ir dotas tiesības patstāvīgi lemt par nodokļa pieauguma ierobežojumu. Taču Rucavas novada “tautas kalpi”, kā man šķiet, nolēma pārāk nelauzīt galvu par procentiem, tā vietā izvēloties visvieglāko ceļu – piekrist visam, kas ierakstīts likumā.
Ja pašvaldība nelemj par nodokļa pieauguma ierobežojuma saglabāšanu, tad pēc likuma 1,5% nodoklis par zemi jāmaksā pilnā apmērā no zemes kadastrālās vērtības.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā gan atzīst, ka ar šādu novada pašvaldības lēmumu likums formāli nav pārkāpts. Cita lieta ir lauku iedzīvotāju ienākumi un spējas maksāt, ko deputāti nav ņēmuši vērā. Ministrijai neesot tiesību atcelt šo lēmumu, to varot tikai pati pašvaldība.
Esot gādājuši par attīstību
Sandra Liparte stāsta, ka prasījusi paskaidrojumus pašvaldībai, kāpēc nav bijis lēmuma par nodokļa pieauguma ierobežojumu, ko pieļauj likums.
Priekšsēdētājas vietnieks Andris Brīvkalns vēstulē Sandrai Lipartei atbildējis, ka šāds lēmums domes sēdē pieņemts, “izvērtējot visa novada intereses un attīstības iespējas kopumā”.
Uz manu jautājumu, kādas īsti ir šīs intereses un attīstības iespējas kopumā, novada domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Brīvkalns atzīst, ka nodokļa dubultošana iedzīvotājiem nav nekas patīkams. Bet novadā ir vien aptuveni 2000 iedzīvotāju, pašvaldībai esot jāuztur abas pamatskolas, jāatmaksā par Dunikas pagasta sporta halles celtniecību ņemtais 60 000 latu kredīts. Krājbankas sabrukumā pašvaldība pazaudējusi 110 000 latu.
Nodoklis neesot briesmīgs
Rucavas novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze saka, ka 100 hektāru lielai zemnieku saimniecībai samaksāt 6 latus par hektāru gadā viņai neliekoties pārāk liels slogs. Arī viņai pašai piederot 20 hektāri, par kuriem agrāk maksāto aptuveni 50 latu vietā jāmaksā 100 lati.
“Lielās pašvaldības var atļauties lemt par nodokļa atlaidēm. Diemžēl mums šo iespēju ir krietni mazāk, un ar šo likumu valdība mūs pārvērtusi par iedzīvotāju ķīlniekiem. Nekā citādi nevaram budžetā savilkt kopā galus,” piebilst Andris Brīvkalns. Tātad nevis novada attīstība, bet pašvaldības iestāžu uzturēšana ir motīvs.
Paši nesaprot, par ko lemj
Domes deputāts Jānis Gunārs Līcis stāsta, ka uz domes sēdi, kurā deputāti sprieduši par nodokli 2012. gadam, bijuši uzaicināti pašvaldības finanšu speciālisti. Viņi sacījuši, ka nodokļa kāpums iedzīvotājiem nebūšot pārlieku liels. “Uzzinot no iedzīvotājiem patiesās summas, biju kā ar aukstu ūdeni apliets. Ja būtu to zinājis, nekad nebūtu balsojis par šādu lēmumu,” atzīst Jānis Gunārs Līcis.
Deputāts atklāj, ka gada sākumā kādā no domes sēdēm deputāti vēlreiz sprieduši par nesamērīgi lielo nodokli un iespējām kaut ko mainīt. Bet, tā kā daļa iedzīvotāju jau sākuši maksāt nodokli, izsprieduši, ka ir jau par vēlu.
Domes deputāte Ausma Padalka atzīst, ka šāds deputātu lēmums bijusi kļūda. Pērn, lemjot par nodokli šim gadam, deputāti neesot sapratuši, ka nodokļu kāpums būs tik milzīgs. Viņa esot dzirdējusi par 1000 latu lielu nodokļa palielinājumu uz tā sauktā šķūnīšu nodokļa rēķina.
Domes priekšsēdētājas vietnieks Andris Brīvkalns šaubās, vai pašvaldība varētu atcelt šo lēmumu, jo šā gada budžets jau ir apstiprināts.
Pašvaldības finanšu speciāliste Ināra Reine saka, ka neatceras, vai pati apmeklējusi iedzīvotājiem liktenīgo domes sēdi. Pašvaldības finanšu komitejā gan esot spriests, ka, atceļot 25% nodokļa pieauguma ierobežojumu, pašvaldība papildus iekasēšot 17 000 latu, kas nevienam neesot licies pārmērīgi liels slogs.
Pašvaldības darbiniece, kura lūdza savu vārdu neatklāt, man saka īsi un skaidri: “Lai deputāti tagad nespēlē paslēpes un nenoveļ vainu uz finansistiem, ja pašiem galvās ir ķīselis! Novada domes priekšsēdētāja Līga Stendze ļoti labi zināja, kādas sekas izraisīs nodokļa pieauguma ierobežojuma nesaglabāšana.”
Attīstības vietā būs panīkums un trūkums
Sandra Liparte, Sandra Timbra un citi zemes īpašnieki saka, ka divkāršs nodoklis iedragā ienākumu un izdevumu samēru un samazina viņu konkurētspēju. “Daudzu kaimiņu novadu pašvaldības lēma par nodokļa pieauguma procentuālā ierobežojuma saglabāšanu. Kāpēc savu iedzīvotāju labā to nevarēja Rucavas novada pašvaldība?” jautā zemnieki.
“Novada deputātiem, kurus esam ievēlējuši, būtu jālemj un jāstrādā vietējo iedzīvotāju labā. Pēc deputātu domām, Krājbankā pazaudētā pašvaldības nauda jāsedz no iedzīvotāju kabatām,” spriež Ģeistautu iedzīvotāja, zemnieku saimniecības “Bunkas” īpašniece Māra Ķēdže.
Sanita Timbra saka, ka viņai iznomāto zemes gabalu īpašnieki, vecāka gadagājuma ļaudis, redzot milzīgās nodokļa summas, jau izsprieduši, ka pēc iespējas ātrāk zeme jāpārdod ārzemniekiem. “Pašvaldībā acīmredzot vairāk domā nevis par iedzīvotājiem, bet par savu labklājību,” viņa piebilst.
Šis spriedums parāda, ka novada domes vadība nav papūlējusies nodokļu celšanu pamatot ne vien pārējiem deputātiem, bet arī saviem vēlētājiem. Acīmredzami kļūda ir arī tā, ka dome nav runājusi ar iedzīvotājiem, pirms vēl saņēmusi protesta vēstuli.
TURPINĀJUMS SEKOS 14. aprīlī pašvaldība aicina iedzīvotājus uz sapulci, kurā skaidrošot, kāpēc ir šāds nodoklis un kā tiks izlietota nodokļu maksātāju nauda. |
