Dubultgrozījumi par tautas vēlētu prezidentu 3
Saeima šodien vērtēs uzreiz divus likumprojektus, kas paredz mainīt Valsts prezidenta vēlēšanu kārtību Latvijā. Savus variantus par tautas vēlētu prezidentu parlamentā iesniegusi gan partija “No sirds Latvijai” (“NSL”), gan Latvijas Reģionu apvienība (LRA). Šodien parlamenta sēdē paredzēts lemt, vai nodot izskatīšanai komisijās šo grozījumu projektus.
“No sirds Latvijai” sagatavotie Satversmes grozījumi ir īsi un kodolīgi – “Valsts prezidentu ievēl tauta uz pieciem gadiem vispārīgās, vienlīdzīgās, tiešās un aizklātās vēlēšanās. Valsts prezidenta ievēlēšanas kārtību nosaka sevišķs likums.”
Priekšlikuma iesniedzēji uzskata, ka tautas vēlēts prezidents būtu atbildīgs par savu rīcību tautas, nevis atsevišķu partiju priekšā, “nepieļaujot tautai nepieņemamu lēmumu īstenošanu”. “Sabiedrībā cienīts prezidents var veicināt sabiedrības saliedētību, kā arī kļūt par nozīmīgu tautas interešu aizstāvi, īpaši ņemot vērā ekonomiskos un ģeopolitiskos apstākļus, kādos atrodas Latvija,” uzskata likumprojekta iesniedzēji.
Ne kandidātu izvirzīšanas kārtību, ne piedāvājumu prezidenta pilnvaru paplašināšanai “NSL” nav sagatavojusi. Kā paskaidroja frakcijas pārstāvis Ringolds Balodis – tā ir apzināta taktika, lai nedotu ieročus grozījumu pretiniekiem. Pirms vairākiem gadiem, kad savu piedāvājumu pārejai uz tautas vēlētu prezidentu gatavoja Nacionālā apvienība (NA), Balodis kā eksperts piedalījās likumprojekta rakstīšanā. “Toreiz mēs sagatavojām ļoti pārdomātu piedāvājumu, kur bija atrunāta arī pilnvaru paplašināšana. Taču likumprojekts bija apjomīgs, un pretinieki to varēja norakt vienkārši tādēļ, ka tekstā varēja atrast atsevišķas nepilnības un nianses, kur piesieties,” stāstīja Balodis. Tādēļ šoreiz viņš esot izvēlējies pretēju taktiku – lakoniskus grozījumus Satversmē, lai Saeima varētu konceptuāli balsojumā parādīt, vai tā ir gatava strādāt pie šī jautājuma. “Ja tā ir gatava, tad varam secīgi rīkoties tālāk – runāt par detaļām, diskutēt par pilnvarām, izvirzīšanas kārtību, naudas ietekmes ierobežošanu. Redzu vairākus iespējamos scenārijus, piemēram, zem Saeimas Juridiskās komisijas veidot apakškomisiju vai darba grupu, kur piedalās visu frakciju pārstāvji, juristi un eksperti. Līdzīgi kā tas bija preambulas tapšanas gaitā,” teica deputāts.
Reģionu apvienības deputāti ir piedāvājuši izsvērtāku grozījumu variantu. Piemēram, Satversmē viņi paredz, ka Valsts prezidentu ievēl Latvijas “balsstiesīgie pilsoņi”, jo tas esot juridiski precīzāks un mūsdienu situācijai atbilstošāks formulējums nekā “tauta”. Reģionāļi arī precizē, ka prezidenta kandidātam nepieciešama augstākā izglītība un pielaide valsts noslēpumam. Vienlaikus LRA sagatavojusi grozījumus arī citos saistītos normatīvajos aktos. Tajos precizēta prezidenta ievēlēšanas un atlaišanas kārtība, bet par pilnvarām nekas nav teikts. “Tas tāpēc, lai neieslīgtu debatēs un nenobremzētu likumprojekta virzību. Par pilnvaru paplašināšanu katram ir sava izpratne. Pat mums frakcijas ietvaros atšķiras viedokļi,” paskaidroja LRA frakcijas vadītājs Mārtiņš Bondars. Viņš pats personiski uzskata, ka prezidenta ievēlēšanas kārtību varētu mainīt arī bez pilnvaru pārskatīšanas.
LRA piedāvātos grozījumus parakstījuši tikai šīs frakcijas pārstāvji, bet “NSL” variantu – visi septiņi “Sudrabas partijas”, kā arī Armands Krauze (ZZS), Kārlis Krēsliņš (NA), Jānis Urbanovičs (“Saskaņa”) un Nellija Kleinberga (LRA). Tātad faktiski visu Saeimas frakciju pārstāvji, izņemot “Vienotību”. Tomēr abu likumprojektu autori neformālās sarunās pauda skepsi par to, vai viņu piedāvājums iegūs Saeimas vairākuma atbalstu, jo aiz pārstāvjiem no koalīcijas partijām nav visas frakcijas atbalsta. Labākajā gadījumā LRA un “NSL” 15 deputātus varētu atbalstīt 24 saskaņieši un ap 15 ZZS “zemnieku spārna” pārstāvji – tātad kopā 54 deputāti, bet Satversmes grozījumiem nepieciešams divu trešdaļu klātesošo deputātu atbalsts (turklāt Saeimas sēdē jāpiedalās vismaz divām trešdaļām Saeimas locekļu).
NA Saeimas frakcijas vadītājs Gaidis Bērziņš abus piedāvātos variantus vērtēja kritiski – tie esot pārāk sasteigti un nepārdomāti, tādēļ nacionāļi diez vai tos varēšot atbalstīt. Dažādi NA pārstāvji priekšvēlēšanu laikā pauda atbalstu pārejai uz tautas vēlētu prezidentu, bet tagad runas kļuvušas izvairīgākas – apvienībā neesot vienotas pozīcijas šajā jautājumā. Pēc neoficiālas informācijas nacionāļiem neesot problēmu ar pozīcijas formulēšanu – partija konceptuāli atbalstītu pāreju uz tautas vēlētu prezidentu, bet vilcina šo jautājumu, jo tautā populārāko politiķu (un attiecīgi – reālāko prezidenta kandidātu) saraksta galvgalī atrodas saskaņietis Nils Ušakovs un Ventspils mērs Aivars Lembergs.
Pret šādiem grozījumiem iebilst arī pašreizējais Valsts prezidents Andris Bērziņš. Viņaprāt, Latvijai vairāk ir piemērota parlamentārā sistēma, jo tā pasargā no iespējas pāriet uz diktatūru. “Parlamentārā sistēma paredz balansētāku lēmumu pieņemšanu un plašāku cilvēku iesaisti,” skaidrojis Valsts prezidents. Turpretim R. Balodis apgalvoja, ka eksprezidenti Guntis Ulmanis, Vaira Vīķe-Freiberga un Valdis Zatlers savu pilnvaru noslēgumā pauduši atbalstu tautas vēlētam prezidentam. “Iespējams, Bērziņa kungs pašā pilnvaru noslēgumā arī mainīs savu pozīciju,” sprieda deputāts.
VIEDOKĻI
Vai Latvijas vēlētāji ir gatavi atbildīgi vēlēt prezidentu?
Pēdējos 15 gados socioloģiskās aptaujas liecina, ka vismaz 74% iedzīvotāju atbalstītu priekšlikumu par tautas vēlētu prezidentu, bet šogad piekrišanu šai iecerei esot pauduši pat 82% iedzīvotāju. Likumprojekta pretinieki mēdz biedēt, ka tauta nobalsos par vislielāko populistu vai visnaudīgākās reklāmas kampaņas kandidātu. Kāds ir sociologu vērtējums?
Dagmāra Beitnere, kultūrsocioloģe: “Es šeit saredzu nopietnus riskus. Latvijas sabiedrībai vēl daudz jātrenējas demokrātijā, lai tā būtu gatava šādām izmaiņām. Tā vietā, lai cerētu uz tautas vēlētu prezidentu, cilvēkiem drīzāk vajadzētu apzināties, ka parlaments ir mūsu spogulis, un censties ievēlēt pēc iespējas apzinīgākus deputātus. Diemžēl Ivetas Grigules ievēlēšana Eiropas parlamentā bija precīzs apliecinājums, cik viegli mūsu cilvēkus var “nopirkt” ar reklāmām. Vēl brutālāks piemērs ir daudzi balsu pirkšanas skandāli pirms 12. Saeimas vēlēšanām. Mūsu demokrātijas pieredze ir pārāk īsa, un cilvēki nav uztvēruši, ka katram jānes atbildība par valsti, tostarp atbildīgi piedaloties vēlēšanu procesā. Tāpēc tik būtiski grozījumi šobrīd būtu pārāk bīstami.”
Arnis Kaktiņš, sociologs: “Man jāsmejas par deputātu stāstiem, ka tauta nedrīkst par kaut ko vēlēt, jo neesot pietiekami gudra vai atbildīga. Acīmredzot, ja būtu gudrāka un atbildīgāka, tad droši vien būtu ievēlējusi kādus citus, labākus deputātus. Ja runājam nopietni, tad nekas nav ideāls un Latvijas sabiedrības demokrātiskās apziņas līmenim tiešām vēl ir daudz kur augt. Taču arī politiķiem pirms šādiem pārmetumiem būtu jāatceras, ka demokrātiska apziņa paredz arī uzticēšanos tautai, kura ir augstākais suverēns. Protams, pārejot uz tautas vēlētu prezidentu, iespējami dažādi klupieni un kļūdas. Bet tas vien nav attaisnojums, lai neveiktu izmaiņas. Sākumā kļūdas noteikti būs un tādām jābūt, jo caur tām mēs kolektīvi mācāmies demokrātiju!”
UZZIŅA
Kas ievēl Valsts prezidentu citās Eiropas valstīs, un kādas ir viņu pilnvaras?
Igaunija
Kas ievēl? Saskaņā ar Igaunijas Konstitūciju Valsts prezidentu ievēl uz pieciem gadiem. Prezidentu pirmajās trīs kārtās var ievēlēt Rīgikogu deputāti. Lai prezidents būtu ievēlēts pirmajā kārtā, viņam ir jāsavāc konstitucionālais vairākums jeb 2/3 parlamentāriešu balsu aizklātā balsojumā. Ja neizdodas ievēlēt trīs kārtās, tad vēlēšanu procesā tiek iesaistīti pašvaldību pārstāvji. Katras pašvaldība deleģē vienu pārstāvi prezidenta vēlēšanu kolēģijai. Šajā raundā par prezidenta amata kandidātiem balso Rīgikogu deputāti un kolēģijas pārstāvji.
Kādas ir pilnvaras? Igaunijas prezidents reprezentē valsti ārlietās. Tā kā Igaunijas attiecības ar citām valstīm veido valdība, prezidents savu ārpolitisko darbību koordinē ar valdību. Ieceļ un atsauc vēstniekus.
Igaunijas prezidentam ir tiesības izsludināt un atsaukt karastāvokli pret Igauniju vērstas agresijas gadījumā, kā arī ir tiesības ieviest Rīgikogu ierosinājumus par karastāvokļa izsludināšanu, mobilizāciju, demobilizāciju un ārkārtas stāvokli.
Prezidents pilnvarās ietilpst Rīgikogu vēlēšanu izsludināšana, pirmās jaunās parlamenta sesijas atklāšana, kā arī tiesības sasaukt parlamenta ārkārtas sēdes un sesijas.
Prezidentam ir tiesības atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas šādos gadījumos:
* ja prezidenta izvēlētais premjerministra kandidāts divu kārtu laikā nav spējis izveidot valdību vai Rīgikogu piedāvājis savu premjera kandidātu un tas nav spējis divu nedēļu laikā iesniegt prezidentam jaunās valdības sastāvu;
* ja Rīgikogu iniciēts referendums nav guvis nepieciešamo sabiedrības atbalstu;
* ja divus mēnešus pirms jaunā budžeta gada nav pieņemts valsts budžets.
Prezidents nozīmē premjerministra kandidātu, kuram uzdod valdības veidošanu. Tas ir parlamenta vairākuma izvēlēts kandidāts. Prezidentam pēc premjera ierosinājuma ir tiesības nozīmēt un atlaist valdības ministrus.
Igaunijas prezidents nevar iniciēt likumus, bet viņam ir tiesības ierosināt izmaiņas Valsts konstitūcijā.
Pēc Valsts augstākās tiesas ierosinājuma prezidents ieceļ dažādu instanču tiesnešus, bet pēc valdības ierosinājuma – militāro spēku augstāko pavēlniecību.
Prezidents Rīgikogu iesniedz priekšlikumus par Augstākās tiesas priekšsēdētāja, Igaunijas Bankas padomes priekšsēdētāja, valsts kontroliera, tieslietu kanclera un aizsardzības spēku komandiera iecelšanu amatā, bet kara gadījumā – par bruņoto spēku virspavēlnieka iecelšanu.
Prezidents ir arī valsts aizsardzības augstākais virspavēlnieks.
Lietuva
Kas ievēl? Prezidentu ievēl tauta. Ja pirmajā kārtā kāds no kandidātiem iegūst vairāk nekā 50 procentus balsu, viņš ir ievēlēts. Otrā kārta tiek rīkota, ja neviens no kandidātiem nav ieguvis nepieciešamo vairākumu, un tajā sacenšas divi labākie pirmās kārtas kandidāti.
Kādas ir pilnvaras? Lietuvas prezidentam ir reprezentatīva loma, un viņam plašākās pilnvaras ir valsts ārpolitikā. Prezidents kopā ar valdību īsteno valsts ārpolitiku. Ieceļ un atsauc vēstniekus.
Prezidents ir Lietuvas bruņoto spēku virspavēlnieks. Viņš vada Valsts aizsardzības padomi, kā arī piešķir augstākās militārā dienesta pakāpes. Ar Seima akceptu ieceļ un atbrīvo bruņoto spēku komandieri un drošības dienesta vadītāju.
Prezidentam ir tiesības ierosināt likumus, kā arī veto tiesības Seimā pieņemtajiem likumiem.
Konstitūcijā noteiktajos gadījumos ir tiesības atlaist Seimu un izsludināt ārkārtas vēlēšanas:
* ja parlaments nespēj pieņemt lēmumu par jaunās valdības programmu 30 dienas kopš tās prezentācijas vai arī Seims divas reizes pēc kārtas nedod piekrišanu valdības programmai 60 dienu laikā kopš pirmās iepazīstināšanas ar to;
* pēc valdības ierosinājuma, ja Seims izpelnījies neuzticību no valdības puses.
Ar Seima apstiprinājumu nozīmē un atlaiž premjerministru.
Prezidents piedāvā Seimam Augstākās tiesas tiesnešu un priekšsēdētāju kandidatūras. Ieceļ tiesnešus Apelācijas tiesā un zemākas instances tiesās. Seimam piedāvā trīs Konstitucionālās tiesas tiesnešu kandidātus un tās priekšsēdētāja kandidatūru.
Citās Eiropas valstīs
* Tautas vēlēts prezidents ir šādās ES valstīs: Austrijā, Bulgārijā, Horvātijā, Čehijā, Somijā, Polijā, Slovākijā, Slovēnijā, Francijā, Portugālē, Rumānijā, Kiprā.
* Prezidentu ievēl parlaments – Ungārijā, Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Latvijā, Maltā.
* Vācijā prezidentu ievēl Federālā asambleja, kas sastāv no Bundestāga locekļiem un pārstāvjiem no visām 16 federālajām zemēm.
* Konstitucionālās monarhijas ES ir – Zviedrija, Dānija, Nīderlande, Beļģija, Spānija, Apvienotā Karaliste, Luksemburga.
VĒSTURE
Baidījās no Kārļa Ulmaņa
Kad pagājušā gadsimta 20. gados Latvijas politiskajās aprindās notika diskusijas par Satversmes izstrādi un Valsts prezidenta lomu un pilnvarām, Satversmes sapulces apakškomisijās sākotnēji bija paredzēts, ka Latvija būs prezidentāla republika ar tautas vēlētu un plašām pilnvarām apveltītu prezidentu. Vairākums pilsonisko partiju to atbalstīja, taču 1922. gadā iebildes sāka celt sociāldemokrāti, konkrētāk Fēlikss Cielēns.
Citējot tā laika politiķa Friča Mendera atmiņas: ”Šeit sadūrās divi pretēji uzskati. No vienas puses, labs pulks deputātu iestājās par tautas vēlētu Valsts prezidentu. Tie bija deputāti pa labi no centra. (…) No otras puses – un tie bija sociāldemokrāti, kam beidzot pieslējās arī daļa centra deputātu – izvirzīja uzskatu, ka Valsts prezidenta amatam ir jābūt tikai reprezentatīvam, bez plašām pilnvarām un, tā sakot, valsts vienības simbolam, ne vairāk.” Faktiski sociāldemokrātu pretestību tautas vēlēta prezidenta variantam noteica nevis kādi politiskie principi, bet gan ”tīri vietējas, personiskas dabas” apsvērumi, kā atzīmēja Menders. Proti, sociāldemokrāti un viņu atbalstītāji no centristu aprindām baidījās no vienas konkrētas personas – no tautā populārā Latviešu zemnieku savienības līdera Kārļa Ulmaņa, kuram jau tad piedēvēja diktatoriskas tieksmes. Satversme varēja būt arī citāda, ja ne šī nepatika pret Ulmani.
1922. gada 8. februārī Satversmes sapulce ar 70 pret un 67 par ”tautas prezidenta” variantu noraidīja. Kā norādījis profesors Aivars Stranga, Latvija prezidenta pilnvaru izvēles ziņā tomēr nav bijusi unikāla: ”Personīgais motīvs bija izteikts arī Polijas 1921. gada konstitūcijā. Tā paredzēja vāju prezidentu, lai par to nekļūtu maršals Jozefs Pilsudskis, par kuru tāpat pastāvēja aizdomas, ka viņš ir varaskārs.”
