Dubultais pandēmijas trieciens. Kādēļ ar grāmatnīcu atvēršanu vien nepietiks, lai nosargātu nacionālo izdevējdarbību 2
Linda Kusiņa-Šulce, “Kultūrzīmes”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmija ietekmējusi visu mūsu dzīvi un lielāko daļu uzņēmējdarbības. Kad valdība pieņēma lēmumu šonedēļ atļaut darboties grāmatu veikaliem, daudzviet sociālajos tīklos parādījās gan izmisuši, gan kodīgi komentāri par to, ka drīzāk būtu jāatver veikali, kuros var iegādāties preces bērniem, būvniecībai, kā arī mazie amatnieku un vietējo zīmolu veikaliņi.
Absolūti jūtot līdzi ikvienam uzņēmējdarbības veidam, kas cieš ieilgušo ierobežojumu laikā, gribu tomēr uzrakstīt savus apsvērumus par to, kādēļ lēmums atvērt grāmatnīcas ir tik svarīgs ne tikai izdevējiem pašiem un kādēļ ar to vien varētu nepietikt, lai šajā krīzē nosargātu nacionālo grāmatniecību.
Tikai aisberga virsotne
Grāmatveikals, kurš ir atvērts vai slēgts, ir tikai pati aisberga virsotne patiešām milzīgai industrijai, kurā turklāt ir ļoti lēns apgrozījums. No idejas par grāmatu līdz brīdim, kad izdevēja kontā ienāk līdzekļi par pārdotajiem eksemplāriem, var paiet pat vairāk nekā divi gadi. Šajā laikā grāmata tiek uzrakstīta, izrediģēta, notiek pirmā korektūra, maketēšana, tad otrā korektūra, un šajā laikā top arī vāka noformējums. Tad grāmata nonāk tipogrāfijā un tikai pēc tās – grāmatu veikalā.
Izdevējs samaksā nodokļus, rēķinus un visiem procesā iesaistītajiem – tradicionāli mēneša laikā pēc grāmatas iznākšanas –, bet naudu par pārdotajiem eksemplāriem vai arī nepārdotās grāmatas saņem atkarībā no līguma ar grāmatveikalu, iespējams, tikai gada nogalē.
Grūti iedomāties citu industriju, kurā centrālais posms, pats ražotājs, ar tādu nobīdi saņemtu naudu par preci, par kuru viņam pirms tam jāsamaksā visi rēķini, atlīdzības un nodokļi. Savukārt, ja jau sagatavota grāmata neiznāk laikā, kad tās iznākšana plānota, apdraudēti ne jau tikai izdevēja, bet arī tipogrāfiju un grāmatnīcu ieņēmumi, tāpat atlīdzību nesaņem mākslinieks, maketētājs, korektori, redaktors un, protams, pats autors vai tulkotājs.
Atšķirībā no “ātrām” industrijām arī pati grāmatas veidošana ir ļoti lēns un zināšanu ietilpīgs produkts. Redaktoriem, māksliniekiem, tulkotājiem atrodot citu – potenciāli ienesīgāku – nodarbošanos krīzes laikā, pastāv risks nozarē zaudēt veselu segmentu zinošu speciālistu.
Savukārt, ja sarukušā grāmatniecības apjoma dēļ pilna laika darbu ārpus radošā būs spiesti meklēt tulkotāji un rakstnieki, sabiedrība var zaudēt viņu balsis pavisam – par to noraizējušies industrijas pārstāvji visā ES. Tās nav nenozīmīgu margināļu bažas – izdevējdarbība ir Eiropas lielākā radošā industrija ar ikgadējo tirgus vērtība aptuveni 36–38 miljardu eiro kopapjomā, un tā – saskaņā ar Eiropas Komisijas 2018. gada datiem – nodarbina vairāk nekā pusmiljonu augsti kvalificētu speciālistu.
Par to, cik ļoti sarucis vietējo grāmatu apgrozījums, pagājušajā nedēļā informēja “Jelgavas tipogrāfijas” valdes priekšsēdētājs Māris Matrevics. Pēc viņa paustā, apgrozījuma samazinājums sācies jau pirms pandēmijas, 2019. gadā, taču šā gada sākumā kritums ir 83 procenti. Turpretī citās Eiropas valstīs, kuras tāpat skārusi pandēmija, grāmatniecības industrija jūtas drošāk.
To apliecina fakts, ka uzņēmuma desmit lielāko ārvalstu klientu (Vācijas, Francijas, Šveices, Islandes, Somijas, Zviedrijas izdevēju) apgrozījums tipogrāfijā šogad audzis par 112 procentiem. “Tie ir konkrēti grāmatizdevēji, viņu cerības un pozitīvais skatījums uz nākotni, kuru var redzēt pēc 2021. gada pasūtījumu apjoma,” raksta M. Matrevics, piebilstot, ka šajās valstīs grāmatas tiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības precēm, savukārt grāmatnīcas netiek uztvertas kā vietas ar augstu inficēšanās risku.
Internets neglābj
Latvijas izdevēji iet līdzi laikam, un lielākie no tiem piedāvā gan iegādāties fiziskas grāmatas attālināti, gan arī elektroniskās grāmatas; atsevišķu izdevēju pieredze šajā jomā uzskatāma par būtisku visas Eiropas Savienības kontekstā. Tieši izdevniecības “Zvaigzne ABC” zināšanas par e-grāmatām tika izmantotas, veidojot lasītāju nu jau ļoti iecienīto “3td” e-grāmatu bibliotēku. Arī “Latvijas Mediji” paralēli tradicionālajām drukātajām grāmatām veido e-grāmatas visiem latviešu autoru darbiem, kā arī tiem tulkojumiem, kuriem to atļauj līgums ar darbu tiesību turētājiem.
Tomēr, kā liecina Eiropas Grāmatizdevēju federācijas (FEP) pērn veikts pētījums, grāmatu tirdzniecība internetā nevar aizstāt tiešo tirdzniecību grāmatveikalos. 74% grāmatu pircēju izmanto grāmatnīcas, un tajās vēl joprojām tiek iegādāti vidēji vismaz 66% grāmatu (konkrētais skaitlis atšķiras katrai valstij).
Laikā, kad grāmatu veikali bija slēgti pagājušajā pavasarī, pārdoto izdevumu skaits viskrasāk kritās Rumānijā – par 85%, daudz neatpalika Spānija ar 80% un Portugāle ar 75% kritumu. Vismazāk cieta grāmatniecība Vācijā, tomēr arī tur samazinājums bija vērā ņemami 30%. Latvijā, kur grāmatveikalus pagājušā gada pavasarī slēdza brīvdienās, apgrozījuma caurmēra kritums grāmatizdevējiem bija 42,3%, savukārt izdoto nosaukumu skaits saruka gandrīz uz pusi – par 45%. Šogad janvārī, kad grāmatnīcas bija slēgtas pilnībā, kritums visiem izdevējiem, pēc sākotnējiem aprēķiniem veido 70%.
Grāmatu pārdošana internetā (gan tradicionālo grāmatu attālināta tirdzniecība, gan e-grāmatu segments) Eiropā pērn strauji auga – no 50 līdz pat, iespējams, 300% atsevišķiem izdevējiem, kuri pirms tam tiešsaistes tirgū bija bijuši pasīvi, tomēr statistika liecina, ka tirdzniecība internetā vislabākajā gadījumā nodrošina tikai aptuveni tādus ieņēmumus, kādus tradicionāli veido vienā lielā grāmatveikalā pārdotās iespiestās grāmatas.
Turklāt ir izdevumi, kuru elektroniskās versijas vai nu nav iespējams veidot – tādas ir bērnu grāmatas ar uzlīmēm, grozāmiem, veramiem vai slidināmiem elementiem –, vai to darīt nav racionāli, kā mākslas izdevumiem, tāpat ir grāmatas, kuras pašreizējo autortiesību ierobežojumu dēļ būtu pārmēru dārgi veidot kā elektronisku izdevumu. Šobrīd Latvija ir palikusi pēdējā valsts ES, kura elektroniskajām grāmatām piemēro tādu pašu pievienotās vērtības nodokli (PVN) kā pakalpojumiem, proti, 21% atšķirībā no 12%, kas ir nodoklis tradicionālā formāta grāmatām. Tādējādi elektroniskās grāmatas nesanāk būtiski lētākas kā iespiestās – to savukārt pircēji pārmet izdevējiem.
Par pandēmijas ietekmi jāuzskata arī tas, ka krasi sarucis Latvijas iedzīvotāju skaits, kuri pērn vispār lasījuši grāmatas, apliecina Latvijas Kultūras akadēmija, SIA “Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” un SIA “SKDS” veiktais “Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums”.
Salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad 67% aptaujāto atzina, ka gada laikā izlasījuši vismaz vienu grāmatu, pērn to izdarījuši tikai 28% aptaujāto, savukārt bibliotēku apmeklējuši tikai 25% aptaujāto – jāņem vērā, ka pērn uz bibliotēkām attiecās pat striktāki ierobežojumi nekā uz grāmatnīcām. Kontekstā ar faktu, ka Latvija lasītprasmes ziņā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu šķērsgriezumā joprojām atrodas zem vidējā rādītāja (30. vietā pret Igaunijas 5.), pandēmijas ietekme vērtējama arī no zināšanu sabiedrības viedokļa, uz kuru vismaz teorētiski tiecamies.
Diemžēl pētījums arī apliecina, ka tieši grāmatu iegāde un lasīšana tiešsaistē Latvijā pandēmijas laikā pieaugusi samērā maz. Aptaujas dati liecina, ka pēdējā gada laikā visizteiktāk pieaugusi Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē – 2018. gadā to bija darījuši tikai 16% iedzīvotāju, bet 2020. – jau 48%. E-grāmatu lasīšana tiešsaistē vai lejuplādējot lasītājos šajā sarakstā ir tikai 13. vietā ar 17%.
Tiesa, cerīgi savukārt ir dati par to, ka pēdējā gada laikā 36% jauniešu maksājuši par kultūras vai izklaides aktivitātēm internetā (no visiem Latvijas iedzīvotājiem tādu ir tikai 24%), bet kopumā 46% apgalvo, ka būtu gatavi to darīt nākotnē (no visiem Latvijas iedzīvotājiem tādu ir 33%). Šāda ievirze arī izdevējiem uzdod jautājumu par to, vai viņi spēs attīstīt jauniešus interesējošas literatūras izdošanu tādā formātā, kas būtu tieši šai vecuma grupai vispiemērotākais.
Zviedrijas pieredze liecina, ka arvien aug pieprasījums pēc audiogrāmatām, kuras var straumēt, līdzīgi kā tas tiek darīts ar mūziku vai video. Vadošajā grāmatu straumēšanas vietnē “Storytel”, kas šobrīd izmantojama 20 valstīs (vismaz pagaidām Latvijas un pārējo Baltijas valstu iedzīvotāji tai nevar pievienoties) šobrīd ir aptuveni 1,1 miljons lietotāju – nieks salīdzinājumā ar lasītāju apjomu vai mūzikas straumēšanas vietnes “Spotify” lietotāju skaitu, tomēr iezīmē iespējamu tendenci.
Izdevējiem gan tā neko īpaši labu nesola, jo vidējā maksa par grāmatu “Storytel” ir tikai aptuveni ceturtā daļa no cietsējuma grāmatas cenas. Zviedrijas Grāmattirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Marija Hamreforsa tendenci apzīmējusi kā “satraucošu”, jo, pēc viņas domām, “attīstība digitālā virzienā būtiski devalvē grāmatas vērtību”. Tādējādi tas, ka atkal var darboties grāmatnīcas, ir ļoti pozitīvs faktors, taču lēmumu pieņēmējiem vajadzētu saprast, ka ar to var nepietikt, lai amortizētu triecienu, ko grāmatniecībai devusi pasaules attīstība digitalizācijas virzienā komplektā ar pandēmiju.
Vai būs drosme un nauda?
Ideālu risinājumu šajā situācijā nav – arī no t. s. vecajām Eiropas valstīm pienāk satraucošas ziņas pat par senu un tradīcijām bagātu grāmatnīcu slēgšanu. Ir skaidrs, ka grāmatniecība kā industrija piedzīvo krīzi, un šobrīd ir ļoti svarīgi iedarbināt valsts atbalsta mehānismus, lai tā neizrādītos nāvējoša. Galu galā – grāmatas ir ne tikai radošā industrija, bet arī būtisks nacionālās identitātes elements un nozīmīgākais latviešu valodas saglabāšanas un attīstības lauks.
Pagājušajā gadā Kultūras ministrija (KM) reaģēja operatīvi, un, pēc KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājas Litas Kokales “Kultūrzīmēm” sniegtās informācijas, nozarei dažādos atbalsta veidos no budžeta tika piešķirti vairāk nekā 869 314,21 eiro. Par 300 000 eiro Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) īstenoja augstvērtīgu grāmatu iepirkuma programmu publiskajām bibliotēkām, iegādājoties 150 nosaukumu grāmatas vidēji 181 eksemplārā, kā arī izstrādājot 180 jaunus enciklopēdijas šķirkļus un papildinot saturu ar 250 Latvijas autoru ilustrācijām, tādējādi atbalstot arī krīzes skartos Latvijas autorus un māksliniekus.
166 366 eiro izdevējdarbība un 164 063 eiro literatūras nozare spējusi piesaistīt VKKF mērķprogrammā “Nākotnes kultūras piedāvājuma veidošana visās kultūras nozarēs”, 89 308 eiro saņēmuši literāti VKKF mērķprogrammā “Radošo personu nodarbinātības programma”, bet 74 577,21 eiro VKKF mērķprogrammā “Atbalsts COVID-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspējai” sadalīti organizācijām, kuras veic arī grāmatu izdošanu.
Savukārt par 75 000 eiro Latvijas Rakstnieku savienība īstenojusi iespēju sešiem autoriem pusgadu uzturēties un radoši strādāt rezidenču centrā, kā arī īstenot profesionālās kapacitātes seminārus, meistarklases jaunajiem literātiem un uzsākt Baltijas Asamblejas literatūras balvu ieguvušo literāro darbu tulkojumu sērijas “Jaunā klasika” izdošanu.
KM pārstāve Lita Kokale norāda: “Arī 2021. gadā ir un turpinās būt Covid-19 ietekmi mazinoši atbalsta mehānismi, kuriem grāmatniecības nozare var/varēs pieteikties gan VID, gan VKKF (Kultūras institūciju ilgtspējas programma, Kultūras piedāvājums digitālajā vidē (e-grāmatas), Radošo personu nodarbinātības programma, Nākotnes kultūras piedāvājums) un ALTUM (ja grāmatnieki rīko pasākumus, piemēram, grāmatizstādes / grāmattirgus).” Konkrēti līdzekļi, kas šogad būs pieejami šajās programmās, diemžēl pagaidām netiek minēti.
Par citām nozari skarošām problēmām turpretī ierunājies Valsts prezidents Egils Levits, tiesa, viegli pārprotamā formā. Pagājušajā nedēļā Valsts prezidents vēstulē aicināja Ministru kabinetu sadarbībā ar grāmatniecības un preses izdevēju nozares pārstāvjiem izvērtēt iespēju noteikt PVN mazāko likmi 5% apmērā iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotas mācību literatūras un oriģinālliteratūras piegādei, kā arī iespieddarba un elektroniska izdevuma formā izdotu avīžu, žurnālu, biļetenu un citu periodisko izdevumu piegādei un to abonentmaksai.
Pēc Valsts prezidenta paziņojuma radās vairāki jautājumi, piemēram, vai tiešām tiktu atbalstīta tikai oriģinālliteratūra, bet ne ārzemju autoru darbu tulkojumi.
Nedaudz vēlāk, acīmredzot pēc pārrunām ar Levitu, kultūras ministrs Nauris Puntulis ierakstā sociālajā tīklā “Facebook” precizēja: “Bijām vienisprātis, ka tvērumum jābūt visaptverošam – tādam, kādu piedāvā Kultūras ministrija, – samazinātā PVN likme būtu attiecināma uz grāmatām plašā spektrā neatkarīgi no valodas, ievirzes un formāta.”
Savukārt vakar raidījumā “Rīta Panorāma” ministrs norādīja, ka priekšlikums par PVN samazinājumu varētu tikt apspriests 2022. gada budžeta kontekstā kā viena no Kultūras ministrijas prioritātēm.
Neoficiāla informācija liecina, ka Finanšu ministrija iebildusi pret PVN tālāku samazināšanu grāmatām, pamatojot to ar aprēķiniem, ka šāds solis samazinātu budžeta ieņēmumus par aptuveni pieciem miljoniem eiro. Latviešu anekdošu krājumā ir brīnišķīgs stāsts par to, kā reiz tika mēģināts pieradināt zirgu neēst – gandrīz jau izdevās, tikai zirgs nomira badā. Diemžēl nav publiskoti aprēķini, par cik procentiem vai miljoniem jau pērn samazinājušies budžeta ieņēmumi tādēļ, ka izdevēji izdevuši un attiecīgi pircēji nopirkuši gandrīz uz pusi mazāk grāmatu nekā 2019. gadā.
