Dubultaģents Hemingvejs – spiegoja gan PSRS, gan ASV 6
PSRS izlūkdienestam 1940./1941. gada mijā izdevies savervēt slaveno amerikāņu rakstnieku Ernestu Hemingveju aģentūras darbam savā labā, šomēnes iznākušajā grāmatā “Writer, Sailor, Soldier, Spy: Ernest Hemingway’s Secret Adventures 1935-1961” (“Rakstnieks, jūrnieks, karavīrs, spiegs: Ernesta Hemingveja slepenie piedzīvojumi 1935 – 1961”) apgalvo bijušais amerikāņu izlūkdienesta darbinieks, atvaļinātais pulkvedis, vēsturnieks Nikolass Reinolds.
Reinolds vēsta, ka slaveno rakstnieku savervējis Ņujorkā dzīvojošais NKVD rezidents Jakovs Goloss, īstajā uzvārdā Reizens – leģendāra personība, viens no produktīvākajiem padomju aģentiem, kas pirms Otrā pasaules kara un tā laikā darbojās ASV.
Jaunā grāmata tiek pieteikta kā darbs, kurā lasītājs Hemingveju ieraudzīs tādu, “kādu to līdz šim nepazina”, jo pirmo reizi tik izsmeļoši aplūkotas Hemingveja attiecības ar NKVD un arī ASV izlūkdienestiem, atklājot, cik dziļa tomēr bijusi kreisi noskaņotā literāta iesaiste 20. gadsimta vidus spiegu spēlēs.
Ar padomju izlūkdienestiem Hemingvejs iepazinās vēl Spānijas Pilsoņu karā, un viņš tos vispirms interesēja kā pazīstams, informēts žurnālists un rakstnieks ar plašu paziņu loku un sakariem ASV un Eiropas prominenču namos, ieskaitot Balto namu. Hemingveja trešā sieva Marta Gelhorna bija draugos ar ASV prezidenta Franklina Rūzvelta dzīvesbiedri, sabiedriski aktīvo Eleonoru Rūzveltu. Reinolds gan norāda, ka 1941. gadā, kad ASV un PSRS atradās frontes vienā pusē, viņa aktivitātes nav nosodāmas. Tomēr dienā, kad Golosam ar segvārdu “Zvuk” (“Skaņa”) izdevies savervēt Hemingveju informācijas piegādei, pirmais nosūtījis uz Maskavu vēsti, ka rakstnieks gatavs strādāt “mūsu lietas labā” un “esmu pārliecināts – viņš sadarbosies ar mums un izdarīs visu, ko spēs”. Vēsturnieks tāpat apraksta piedzīvojumu kārās personības palīdzību ASV izlūkdienestiem Otrā pasaules kara gados, sadarbojoties nacistu zemūdeņu meklēšanā Karību jūras ūdeņos un piegādājot informāciju, kas 1944. gadā palīdzējusi sabiedrotajiem atbrīvot Parīzi.
Lai arī Hemingvejs saglabāja simpātijas pret PSRS kādu laiku pēc Otrā pasaules kara, aktīvi ar NKVD un tās mantinieci Valsts drošības komiteju viņš tad vairs kontaktus neuzturēja, jo PSRS un ASV politika un intereses pasaulē sāka atšķirties pārāk radikāli. Izdevums “The Daily Beast” recenzijā par grāmatu uzsver, ka Hemingveja gadījums labi ilustrē padomju un Krievijas izlūkdienestu darbības metodes, vervējot ļaudis, kuri it kā nav spiegi, taču tajā pašā laikā var piegādāt vajadzīgo informāciju un darboties kā ietekmes aģenti. Arī tā var sagādāt kaitējumu, tikai izsmalcinātākā veidā.
