Priekšniece Dubaijā 0
Veikli nokārtoja, ka biroju caur internetu vadīs no Dubaijas – un prom bija. Viņas vadība no Dubaijas bija stingra un prasīga. Kā bargi brīdinājumi tām, kuras iedrošināsies slinkot, mums tika sūtītas fotogrāfijas ar strīpainiem zebru dibeniem, ko priekšniece sauca par pakaļām. Viņa atkal domāja par pērienu, bet mēs smējāmies. No vienas puses, viņa lika mums saprast, ka var atgriezties, no otras puses, Dubaija ir viņas jaunās mājas. Mēs uzelpojām, jo viņa bija tālu.
Tikai priekšnieces draudzene spiegoja uz nebēdu. Biju pārliecināta, ka viņa informēja par pilnīgi visu, kas notika birojā.
Bet tas neturpinājās ilgi. Priekšniece kā nopērts suns pēc pāris mēnešiem atgriezās. Viņas sejā bija iezagušies jauni vaibsti – mazliet asāki un skarbāki. Beidzot abu šķiršanās bija notikusi pa īstam. Vīrietim, visticamāk, bija apnikušas viņas spēlītes ar otra pazemošanu, bet veidot mīļas un draudzīgas attiecības mana priekšniece diemžēl neprata.
Viņai pašai nebija nekādas sapratnes, kas notiek ar viņas dzīvi un attiecībām, bet man nebija vēlēšanās izteikt savu versiju. Biju laimīga, ka tālāko murgu darba kolektīvā man nevajadzēja piedzīvot, jo paliku stāvoklī un aizgāju dekrēta atvaļinājumā.
Man piedzima dvīņu māsiņas, un es ļoti skaidri zinu, ka es savas meitenes nekad nesitīšu, nekad neaizskaršu un neaizvainošu. Viņas tiek audzinātas mīlestībā. Un mīlestība kā silta un maiga dūnu sega apvij manas meitiņas.
Sagatavots pēc žurnāla “Māksla Mīlēt”
