Dubaija uzsāk vienu no pasaulē lielākajiem jūras rifu projektiem – pilsētas stratēģiskā programma 6
Dubaijā uzsākts liela mēroga projekts – Dubaijas rifs (Dubai Reef), kura ietvaros tiks uzbūvēts viens no pasaulē lielākajiem mākslīgajiem rifiem. Šī novatoriskā projekta mērķis būs vides saglabāšana.
Saskaņā ar Dubaijas kroņprinča un Dubaijas izpildpadomes priekšsēdētāja šeiha Hamdana bin Mohammeda bin Rašida Al Maktuma (Sheikh Hamdan bin Mohammed bin Rashid Al Maktoum) direktīvu, Dubaijas rifa projekta vadība ir uzticēta Dubaijas Ekonomikas un tūrisma departamentam kopā ar Emirātu Zivsaimniecības regulatīvo komiteju, sadarbībā ar Dubaijas Tirdzniecības kameru, Ostu, muitas un brīvo zonu korporāciju un attīstības uzņēmumsu “Nakheel”.
Vides saglabāšana, savvaļas dzīvnieku aizsardzība un bioloģiskās daudzveidības veicināšana ir Apvienoto Arābu Emirātu (turpmāk tekstā AAE) prioritātes, kuru mērķis ir panākt klimata neitralitāti līdz 2050. gadam.
Šis Dubaijas rifa projekts ir daļa no pilsētas stratēģiskās programmas. Mērķis ir atbalstīt ilgtspējīgu zivsaimniecību, palielināt zivju populāciju un uzlabot nodrošinātību ar pārtiku.
Šim projektam būs arī galvenā loma oglekļa dioksīda emisiju samazināšanā un jūras bioloģiskās daudzveidības palielināšanā. Turklāt projekts ir svarīga sastāvdaļa Dubaijas D33 ekonomiskās programmas īstenošanā un Dubaijas kā ilgtspējīgas attīstības līdera reputācijas stiprināšanā.
“Dubaija apzinās vides kritisko nozīmi un ir apņēmusies maksimāli veicināt tās saglabāšanu, lai nodrošinātu ilgtspējīgu nākotni nākamajām paaudzēm. Globālālo klimata pārmaiņu radītās problēmas ir veicinājušas ievērojamu spiedienu uz dažāda veida savvaļas dzīvniekiem, un Dubaija ir stingri apņēmusies uzņemties nozīmīgu lomu šīs ietekmes mazināšanā, īpašu uzmanību pievēršot koraļļu rifiem. Koraļļu rifi ir būtiska sastāvdaļa jūras dzīvības aizsardzībā, un tiem ir gan ekonomiska, gan vides nozīme. Mēs ar lielu prieku uzsākam šo daudzsološo projektu, kas sniegs ieguldījumu globālajos centienos saglabāt koraļļu rifus,” stāsta šeihs Hamdans bin Mohammeds bin Rašids Al Maktums.
Dubaijas piekrastes rifošana: nozīmīgs pavērsiens
Dubaijas rifa projekts ietvaros tiks izveidoti dažāda izmēra mākslīgie rifi 600 kvadrātmetru platībā. Kopējais rifu moduļu apjoms būs vairāk nekā 400 tūkstoši kubikmetru ar aptuveno spēju piesaistīt vairāk nekā septiņus miljonus tonnu oglekļa gadā. Papildu oglekļa sekvestrācijas veicināšanai projektam ir nozīmīga loma koraļļu rifu atjaunošanā, piekrastes zonu aizsardzībā un jūras bioloģiskās daudzveidības atjaunošanā.
Progresa fāzes: četru daļu ceļojums
Dubaijas rifa projekts tiks īstenots četros posmos, no kuriem katrs veicinās tā veiksmīgu ieviešanu un pozitīvu ietekmi uz vidi. Projekts sāksies 2024. gada pirmā ceturkšņa beigās, un to paredzēts pabeigt četru gadu laikā. Šis projekts ir pilnībā saskaņots ar COP28 ilgtspējības mērķiem un stratēģiju, nostiprinot Dubaijas kā globālā līdera pozīcijas vides atbildības un inovatīvu risinājumu jomā.
Vides un sociāli ekonomiskā ietekme: visaptveroša pieeja
Apkārtējās vides perspektīvā projekts sola uzturēt un aizsargāt piekrastes infrastruktūru. Pateicoties jaunajam rifam, Dubaijas piekraste kļūs labvēlīgāka dažādām ūdens dzīvotnēm, tostarp jūras sūkļiem, austerēm, gliemenēm, krabjiem, jūras zvaigznēm, jūras ežiem un dažādām zivīm. Turklāt projektam būs galvenā loma cīņā pret klimata pārmaiņu sekām Persijas līča reģionā.
Papildu vides ieguvumiem Dubaijas rifa projektam ir arī sociālekonomiska ietekme. Tas radīs jaunas darba iespējas, palielinās jūras atpūtas aktivitāšu pievilcību un veicinās ilgtspējīgus pārtikas avotus saskaņā ar AAE pārtikas nodrošinājuma stratēģiju. Turklāt tādējādi tiks saglabāta un godināta vietējā kultūra, piesaistot investorus un veicinot ieinteresēto pušu ciešāku sadarbību un partnerības.
Tā kā jūras saglabāšana ir AAE galvenā prioritāte, Dubaijas rifa projekts ir saskaņots ar Nacionālo ilgtspējīgas zivsaimniecības stratēģiju 2019.–2030. gadam, ko uzsāka Klimata pārmaiņu un vides ministrija un Abū Dabī Vides aģentūra. Kopējais mērķis ir palielināt valsts zivju krājumus un samazināt pārzvejas ietekmi uz AAE jūras vidi.
