Duālā izglītība: izpratne, sadarbība, atbalsts 0
Ļoti bieži uzņēmumu vadītāji uzsver problēmu par kvalificētu strādnieku trūkumu. Vairumā gadījumu kā viens no iemesliem tiek norādīta profesionālo izglītības iestāžu neieinteresētība skolot audzēkņus tautsaimniecībā un tirgus ekonomikā pieprasītās profesijās.
Vai izeja varētu būt duālā izglītība? Valmierā, kur šāds pilotprojekts kopš 1. septembra tiek īstenots, pārliecinoši saka – jā. Kā duālā izglītība izpaužas praktiski, ko māca, kādas redz perspektīvas, šodien saruna ar AS “Valmieras stikla šķiedra” prezidentu Andri Oskaru Brutānu, Valmieras Profesionālās vidusskolas direktoru Ēriku Spuriņu, AS “Valmieras stikla šķiedra” personāla vadītāju Doloresu Volkopu un Valmieras domes priekšsēdētāja vietnieku Jāni Baiku.
Nedaudz vēstures
2013. gada 8. jūlijā Vācijas un Latvijas valsts prezidentu vizītes laikā Valmierā izglītības un zinātnes ministrs Vjačeslavs Dombrovskis un Vācijas vēstniece Latvijā Andrea Viktorīna parakstīja nodomu deklarāciju par sadarbību profesionālās izglītības un apmācības jomā. Tas cita starpā paredzēja, ka 17 jaunieši no Valmieras Profesionālās vidusskolas, sākot ar 2013./2014. mācību gadu, piedalās duālās jeb darba vidē balstītas profesionālās izglītības sistēmā.
Jau 20. septembrī tapa trīspusējas sadarbības līgums starp Valmieras Profesionālo vidusskolu, AS “Valmieras stikla šķiedra” un katru programmā iesaistīto audzēkni. Viņi pusotra gada laikā iegūs profesionālo kvalifikāciju “Tekstiliju ražošanas un izgatavošanas speciālists”, paralēli studijām praktizējoties uzņēmuma ražotnēs.
Apgūstamās specialitātes prasības ir izstrādātas kopā ar citiem Latvijas tekstila nozares uzņēmumiem, tāpēc programma ir universāli attiecināma uz jebkuru, kur apstrādā dažāda materiāla šķiedras. Pusotra gada laikā audzēkņi iegūs gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanas, sākot no spolētāja līdz apdares procesu operatoru iemaņām.
Ja ir uzņēmums, top programma
Ēriks Spuriņš: “Vislielākais nopelns šādas programmas atvēršanai mūsu skolā ir “Valmieras stikla šķiedrai”. Uzņēmuma prezidents faktiski bija iniciators, kurš mudināja mūs sākt apmācīt tekstiliju izstrādājumu ražošanas speciālistus. Mācību programma ir sastādīta pēc principa 40:60. Tas ir, 40% laika tiek veltīti teorijas stundām, kas notiek skolā, un 60% – praktiskās apmācības bāzes uzņēmumā. Plus Eiropas stipendijai arī “Valmieras stikla šķiedra” audzēkņiem maksā stipendiju: pirmajā semestrī 75, otrajā – 150 un trešajā 200 latus.”
“Valmieras stikla šķiedra” šogad ir piecdesmitgadniece. Gadu vēlāk – 1964. gadā – rūpnīcas vajadzībām nodibināja arodskolu, jo nekur citur vajadzīgās profesijas nebija apgūstamas. Mainoties varām Latvijā, pamazām pārveidojās arī profesionālās izglītības sistēma un konkrēti Valmierā speciālistus stikla šķiedras ieguvei apmācīt pārtrauca 1993. gadā.
Andris Oskars Brutāns: “Mums vajadzīgos darbiniekus toreiz sākām apmācīt uz vietas uzņēmumā, taču ar laiku secinājām, ka tiek iedotas tikai praktiskās iemaņas. Lai iemācītu arī teoriju, tāpat svešvalodas, ir nepieciešama aug- stāka izglītības sistēma un pirms diviem gadiem radās doma mūsu profesionālajā vidusskolā veidot grupu konkurētspējīgu, plaša profila tekstilizstrādājumu ražošanas speciālistu jau ar klasisku izglītību sagatavošanai. Šobrīd ideja pārvērsta realitātē un pagaidām izskatās, ka izvēlēts pareizais ceļš.”
Prezidents uzsver, ka duālajā izglītībā audzēknis, atrodoties trīs dienas rūpnīcā un divas dienas skolā, tiek ļoti nopietni sagatavots darba dzīvei. Praktizējoties konkrētā uzņēmumā, ir arī gandrīz simtprocentīga garantija, ka tā kļūs par darba vietu un nebūs jādzird bēdīgs atzinums no daudziem dažādu specialitāšu absolventiem – proti, ka Latvijā jau viņiem darbu neatrast, jābrauc vien uz ārzemēm…
“Mēs jau garantējam ne tikai specialitātes iegūšanu un darbu,” saka “Valmieras stikla šķiedras” prezidents. “Mēs garantējam arī dzīves pamatvērtības – drošību un stabilitāti uzņēmumā, kas nepārtraukti attīstās, un līdz ar to tālākas izglītošanās un karjeras iespējas. Mums ir lielākais atalgojums reģionā, ir kolektīvie līgumi, kuros iestrādāta dažādu atbalstu sistēma un daudz kas cits.”
Jāgrib mācīties un strādāt
“Duālajā izglītībā būtu jābūt tā,” turpina Ēriks Spuriņš. “Audzēknis, stājoties mūsu skolā vai jebkurā citā profesionālajā mācību iestādē, jau saņem garantiju, ka pēc izlaiduma darba vieta ir nodrošināta. Tāda ir arī Vācijas pieredze, ko esam daļēji pārņēmuši un paši mācījušies, kā īstenojama duālā izglītība. Tajā pašā laikā gan audzēknim jāsaprot, ka daudz kas atkarīgs no viņa paša, lai tiktu pieņemts vai nepieņemts darbā uzņēmumā. Ir sevi jāpierāda, nevis jāmācās tikai diploma iegūšanai.”
Visbūtiskākais duālajā izglītībā ir tieši šo praktisko apmācību puse. Vairumā gadījumu taču absolventus darbā nepieņem tikai tādēļ, ka viņiem nav praktiskā darba pieredzes, savukārt skolas solā pie tādas netiek, un mācību iestādi beidzis jaunietis papildina bezdarbnieku rindas vai brauc lasīt sēnes Īrijas pagrabos. Tā nav optimistiska nākotnes perspektīva, un arī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norādījis, ka jācenšas atrast iespējas no tādas izvairīties: “Vērtējot pēc tūlītēja efekta uz nodarbinātību, arodizglītība ir būtiskāka nekā augstākā izglītība. Latvijas ekonomika izjūt kvalificēta darbaspēka trūkumu ražotnēs, kur vajadzīgs strādāt ar speciālām tehnoloģijām. Tādēļ ir nepieciešams, lai arodizglītība tiek attīstīta, sadarbojoties skolai, pašvaldībai, valstij un uzņēmējam. Ja arodizglītība būs atbilstoša pašreizējām prasībām darba tirgū, tad bezdarba riski noteikti mazināsies.”
Iegūst visi
Jānis Baiks uzsver, ka beidzot ir noticis tas, kam sen bija jānotiek, – skola gatavo kadrus konkrētai darba vietai: “Vairumā gadījumu bijušas un diemžēl joprojām ir neskaidrības: visur kaut ko māca, bet darba tirgū, izrādās, šīs profesijas nemaz nav pieprasītas. Duālā izglītība ir tas labais variants, ka skola izpilda uzņēmēja prasības un jaunietim nav jāsatraucas par darba vietas atrašanu. Jā, šis ir liels jaunums, un es domāju, ja tas dzīvē ieviesīsies, tad krietni vairāk saulē tiks celts arī profesionālās izglītības prestižs kopumā. Tiks lauzti stereotipi par “profeni” kā ne pārāk vērtīgu skolu. Uz izpratni par duālās izglītības vērtību noteikti jāmudina uzņēmēji, un te var daudz palīdzēt pašvaldība, jāmudina vidusskolas un pamatskolas, stāstot par apgūstamām modernām tehnoloģijām. Ļoti elastīgai, atbalstot katru iniciatīvu, ir jābūt nozares ministrijai. Noteikti efektivitātes koeficients ievērojami augstāks būs tad, ja skolā būs desmit mācību programmas un katrā pa divdesmit audzēkņiem, nevis divās programmās katrā pa simt izglītojamiem.”
Pagaidām duālo izglītību līdztekus Valmierai nodrošina vēl sešās vietās Latvijā: Rīgas Valsts tehnikumā, Ziemeļkurzemes profesionālās izglītības kompetences centrā Ventspils tehnikumā, Ogres Valsts tehnikumā, Jelgavas tehnikumā, Smiltenes Valsts tehnikumā – profesionālajā vidusskolā un Rīgas Tehniskajā koledžā. Visas šīs mācību iestādes, sadarbojoties ar uzņēmējiem, plāno pierādīt taisnāko ceļu jauniešu bezdarba mazināšanā. Tiek pieļauts, ka, pēc laika visu izvērtējot, ja rezultāti patiešām būs pozitīvi arī pašu valstī, nevis tikai atsaucoties uz Vācijas pieredzi, Izglītības un zinātnes ministrija ies uz šīs izglītības arvien plašāku ieviešanu, kas balstīta uz praksi un darba nodrošināšanu. Ministrs Vjačeslavs Dombrovskis jau ir akcentējis, ka nepieciešams noteikt skaidru vīziju sistēmas ieviešanai Latvijā un reizē apzināt konkrētus izaicinājumus, ar kuriem nāksies saskarties. Procesam palīdzēt varētu starpvalstu sadarbības līguma ietvaros plānotā Vācijas valdības angažēta duālās izglītības sistēmas eksperta ierašanās Latvijā 2014. gada sākumā, lai konsultētu skolas, uzņēmējus un citas ieinteresētās puses par pāreju uz šādu apmācību.
Skola uzņēmējam ir vajadzīga
Ērika Spuriņa balsī savukārt saklausāms lepnums: “Tas, ka mūsu skolai uzticēts ieviest šo duālo apmācību, dod gandarījumu un apliecina, ka esam vajadzīgi uzņēmējiem. Reizē tas nozīmē, ka Latvijā sākas jauns laikmets arodizglītības sistēmā un mēs visi esam drošāki, ka vismaz daļa audzēkņu nekļūs par bezdarbniekiem. Ja arī viņus visus nevajadzēs “Valmieras stikla šķiedrai”, tad zināšanu līmenis būs atbilstošs jebkuram augsti attīstītu tehnoloģiju tekstilizstrādājumu ražošanas uzņēmumam.”
Vairāk vai mazāk, tikai oficiāli par duālo apmācību nenosauktas, ir visas Valmieras Profesionālās vidusskolas izglītības programmas, jo audzēkņiem noteikts stundu skaits jāpavada praksē dažādos uzņēmumos. Atšķirība vien tā, ka nav trīspusēja līguma un garantijas par darbu. Taču, ja prakses vietā audzēknis uzrāda labas sekmes, ir ieinteresēts darāmajā, bieži vien pēc diploma saņemšanas atrodas arī darba vieta.
Doloresai Volkopai ir viedoklis par izglītības sistēmu kopumā: “Dažbrīd šķiet, ka skolas neizprot savu kā starpposma misiju, bet strādā vienīgi galarezultātam, un diezgan vienaldzīga ir attieksme, kas ar audzēkni notiek pēc izlaiduma. Taču, ja uzņēmējs jaunieti aicina pie sevis strādāt un mudina vispirms iziet konkrētai specialitātei nepieciešamu izglītības iestādes mācību procesu, tad celsies arī profesionālo skolu prestižs. Es domāju, ka Valmierā esam uzsākuši pareizi un sasnieguši vienus no labākajiem rezultātiem Latvijā duālās izglītības sistēmas ieviešanā. Jau šie daži apmācības mēneši pierāda, cik spējīgi un zināšanas iegūt griboši ir mūsu jaunieši. Un vēl – duālās izglītības sistēmas celmlaužiem noteikti ir jābūt lielajiem uzņēmumiem.”
Kā punktu sarunai pieliek Ēriks Spuriņš: “Līdzko man vai maniem kolēģiem – citu profesionālo skolu vadītājiem – uzņēmēji teiks, ka ir gatavi atbalstīt duālo izglītības sistēmu, mēs visas vēlmes izpildīsim.”
Audzēkņu atziņas
Sintija (no Ļaudonas): “Jāmācās tikai pusotrs gads. Vēlos kļūt par apzinīgu un apņēmīgu AS “Valmieras stikla šķiedra” darbinieku.”
Kaspars (no Gulbenes): “Pirms tam trīs gadus nostrādāju citā iepriekš apgūtā profesijā, bet izvēlējos mainīt profesijas jomu, lai gūtu lielākus panākumus.”
Santa (no Bauskas): “No duālās izglītības sagaidu iespēju apgūt profesiju ne tikai teorētiski, bet arī praktiski. Pēc duālās izglītības pabeigšanas gribētu strādāt AS “Valmieras stikla šķiedra” par audēju.”
Jānis (no Valmieras): “Šāda veida izglītība ir kaut kas jauns Latvijā un šķiet interesants. Liels pluss un stimuls ir gan skolas, gan uzņēmuma finansiālais atbalsts.”
Artūrs (no Valmieras): “Vēlos apgūt šo profesiju un vēlāk strādāt ārzemēs. Šī profesija Eiropā ir populāra.”
Publikācija tapusi sadarbībā ar LR Izglītības un Zinātnes ministriju
