Foto-LETA

Druviete diplomātiem skaidro situāciju 
mazākumtautību izglītībā 3

Ceturtdien, 24.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete informēja Latvijā akreditētos ES, NATO un OECD valstu vēstniekus par mazākumtautību izglītību Latvijā.

Reklāma
Reklāma
TV24
“Laikam par to nevaru stāstīt, bet…” Rajevs atklāj iepriekš nedzirdētu informāciju par Rinkēviča un Trampa telefonsarunu
7 pārtikas produkti, kurus nevajadzētu bieži ēst. Tie ļoti var kaitēt zarnām
“Baidens nolēmis skaisti aiziet no dzīves, paņemot sev līdzi ievērojamu daļu cilvēces.” Medvedevs biedē ar Trešo pasaules karu
Lasīt citas ziņas

Pasākumā piedalījās ap 30 vēstniecību pārstāvji. Pēc tā jautāju ministrei, ko viņa stāstīja un kas diplomātus interesēja visvairāk. “Tā kā daudzi vēstniecību pārstāvji ieradušies Latvijā nesen, bija nepieciešams arī neliels ieskats vēsturē,” teica Ina Druviete, “jo ne visiem ir priekšstats, cik dziļi rusifikācijas procesi padomju laikā bija skāruši Latvijas sabiedrību un izglītību.” Ministre diplomātiem deva ieskatu Latvijas izglītības politikas pamatprincipos un informēja, ka jau no deviņdesmitajiem gadiem notikušas sistēmiskas pārmaiņas mazākumtautību izglītībā. I. Druviete skaidroja arī, kas paredzams turpmāk: “Aizsteidzoties notikumiem priekšā, informēju, ka tā sauktais pirmais izglītības programmas paraugs, kuru nostiprināsim 2018. gadā, pastāv jau tagad. Grozījumi likumdošanā nav nepieciešami, un mums jānodrošina, lai mazākumtautību skolas pārietu tieši uz šo modeli. Tas paredz priekšmetu apguvi valsts valodā, izņemot tos priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.” Bet darāmā šā mērķa sasniegšanai netrūkst: daudziem mazākumtautību skolu skolotājiem pašiem jāuzlabo latviešu valodas zināšanas, tāpat jāveido jauni mācību līdzekļi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.