Foto-LETA

Druviete diplomātiem skaidro situāciju 
mazākumtautību izglītībā 3

Ceturtdien, 24.jūlijā, izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete informēja Latvijā akreditētos ES, NATO un OECD valstu vēstniekus par mazākumtautību izglītību Latvijā.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Aptumsumu koridors: 10 lietas, kas jāizmet līdz 14. martam, lai izvairītos no neveiksmes 1
10 produkti, kuri traucē notievēt. Arī tādi, kurus uzskatām par veselīgiem
“Krievija patiesībā ir lielās nepatikšanās.” Kā ASV palīdzības pārtraukšana Ukrainai var kaitēt Putinam? 25
Lasīt citas ziņas

Pasākumā piedalījās ap 30 vēstniecību pārstāvji. Pēc tā jautāju ministrei, ko viņa stāstīja un kas diplomātus interesēja visvairāk. “Tā kā daudzi vēstniecību pārstāvji ieradušies Latvijā nesen, bija nepieciešams arī neliels ieskats vēsturē,” teica Ina Druviete, “jo ne visiem ir priekšstats, cik dziļi rusifikācijas procesi padomju laikā bija skāruši Latvijas sabiedrību un izglītību.” Ministre diplomātiem deva ieskatu Latvijas izglītības politikas pamatprincipos un informēja, ka jau no deviņdesmitajiem gadiem notikušas sistēmiskas pārmaiņas mazākumtautību izglītībā. I. Druviete skaidroja arī, kas paredzams turpmāk: “Aizsteidzoties notikumiem priekšā, informēju, ka tā sauktais pirmais izglītības programmas paraugs, kuru nostiprināsim 2018. gadā, pastāv jau tagad. Grozījumi likumdošanā nav nepieciešami, un mums jānodrošina, lai mazākumtautību skolas pārietu tieši uz šo modeli. Tas paredz priekšmetu apguvi valsts valodā, izņemot tos priekšmetus, kas nodrošina nacionālo identitāti.” Bet darāmā šā mērķa sasniegšanai netrūkst: daudziem mazākumtautību skolu skolotājiem pašiem jāuzlabo latviešu valodas zināšanas, tāpat jāveido jauni mācību līdzekļi.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.