Atis Klimovičs: Drūms laiks 0
Atis Klimovičs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Tagad, kā vēl nekad iepriekš, tapis skaidrs, ka pilnībā nākas atmest šādas pārdomas – XXI gadsimtā nekas tāds taču nevar notikt! Daudzi līdz šim tā arī domāja, jo tas taču pagalam nav racionāli! Lielā mērā tā tas arī ir – agresorvalsts neko jēdzīgu nevar iegūt no savas asiņainās izdarības. Tātad, ja tā – nepieciešams meklēt atbildi, ko sevī slēpj šis krievu neatminētais noslēpums. Kā var tā būt, ka Krievijas TV kanālos intervētie šīs valsts ierindas jeb vienkāršie vēlētāji izsakās pozitīvi par Putina pavēli raidīt raķetes un iebrukt Ukrainā? Turklāt tā domā lielākais vairums šīs valsts sabiedrības. Tā nav, ka tikai politiskā un citas elites dzīvo ar dīvainu aizvainojumu par padomju jeb patiesībā Krievijas impērijas sabrukumu 1991. gadā. Dzīve savā teritorijā, kas aizņem tik prāvu zemeslodes daļu, kur netrūkst jūru, mežu, kalnu un bagātīgu dažādu izrakteņu atradņu, šķiet par šauru. To nekad nav sapratis neviens no šīs valsts kaimiņiem – ne gruzīns, ne ukrainis, ne soms, ne latvietis. Neviens.
Kolektīvais Putins – miljoniem lielvalsts iedzīvotāju nez kāpēc necenšas uzlabot savus arhaiskos dzīves apstākļus dzimtenē, lai gan tie ir atbaidoši. Ko vien vērti ir skaitļi, kas parāda ierindas krievu sadzīvi – 40% lieto sausās tualetes. Iepriekš, ja nebijis kara un iebrukuma Ukrainā, varbūt varētu tiem veltīt līdzjūtīgus vārdus. Taču tagad situācija ir mainījusies. Atmiņā nāk EDSO novērotāju misijā Ukrainā veselus piecus gadus strādājuša latviešu virsnieka teiktais, ka “Vova no Rostovas, kas atnācis laupīt uz Donbasu, taču tāpat projām neies, ar pielabināšanos viņam neko neizdosies panākt!” Tas, kas mums liekas absurdi, ka “Krievija sevi ar tankiem, bumbām un šāviņiem aizsargā Ukrainas teritorijā”, cilvēkiem aiz Zilupes uz austrumiem liekas “saprotami”. Turklāt nav runa tikai par lumpenu ar TV propagandistu un lēta šņabja izskalotām smadzenēm. To apstiprina arī “Zemessarga” autors Maskavā Pāvels Širovs. Pieredzējušais žurnālists, kas jau gandrīz 30 gadu raksta Latvijas presē, atzinis, ka tā domā pat lielākā daļa Krievijas galvaspilsētas iedzīvotāju.
Protams, tagad ir daudz par agru domāt, kāds varētu izskatīties laiks pēc kara. Tomēr par to vajadzētu aizdomāties, jo tāds laiks pienāks un tad Krievijas iedzīvotājiem būs ilgi jānes uz saviem pleciem negods par to, ko viņu valsts pastrādājusi. Tas nav nekas jauns, to līdz sirds dziļumiem izjutuši vācieši par noziegumiem Otrā pasaules kara laikā. Turklāt nav nozīmes, ka neliela daļiņa viņu neatbalstīja fašisma slepkavošanas mašīnu un etniskās tīrīšanas. Viņi bija pieļāvuši fašismu un ļāvuši tam vērst naidu pret citām tautām. Tagad tas pats noticis ar krievu nāciju. Nav nekādas citas izejas, kā vien pārtraukt jebkādus kontaktus ar agresīvo lielvalsti, – šis nav laiks sporta un kultūras kontaktiem. Kad runā lielgabali, mūzas klusē. Svarīgi nosargāt Ukrainu un visu Eiropu!
