Drūms drošības saiets Minhenē 0
ASV prezidenta Donalda Trampa ārpolitika tika kritizēta nedēļas nogalē notikušajā Minhenes drošības konferencē, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei pārmetot Trampam noslieci izturēties pret sabiedrotajiem kā pret pretiniekiem.
Sabiedrotie nesadzird viens otru
Pirmā starptautiskā konference Minhenē par drošības jautājumiem notika vairāk nekā pirms pusgadsimta aukstā kara gados, atzīmē izdevums “Politico”, piebilstot, ka šī gada saiets bija “drūmāks nekā jebkad agrāk”. Ilgus gadus bijis apliecinājums Eiropas un Amerikas ciešajai politiskajai un militārajai partnerībai, šī gada konference atgādināja transatlantisku realitātes šovu, kura dalībnieki lāgā nesadzird un neuzklausa viens otru, uzskata Spānijas bijusī ārlietu ministre Ana Palasio, kura piedalījusies Minhenes konferencē ilgāk nekā 20 gadus.
Eiropas valstīm un ASV, tas ir, Trampa administrācijai, ir domstarpības jautājumā par Irānas kodolprogrammu, klimata politiku, tirdzniecību un NATO dalībvalstu aizsardzības budžetu apjomu.
Diskusiju asums Minhenē pamudinājis vairākus konferences dalībniekus nākt klajā ar brīdinājumu, ka atsvešināšanās starp sabiedrotajiem var negatīvi ietekmēt transatlantiskās drošības saites pieaugošas nestabilitātes apstākļos. Ar Trampa administrācijas kritiku nāca klajā arī bijušais ASV viceprezidents, Demokrātu partijas pārstāvis Džo Baidens un republikāņu senators no Dienvidkarolīnas štata Lindzijs Greiems.
NATO alianses rīcībspēja ir visvairāk ietekmēta kiberdraudu atvairīšanā, un tas notiek laikā, kad ir pieaudzis hibrīdkara apdraudējums,” uzskata ASV admirālis Džeimss Stavridis, bijušais NATO spēku komandieris Eiropā. Hibrīdkarš ietver kiberuzbrukumus un dezinformācijas izplatīšanu, kas notika ASV prezidenta vēlēšanu kampaņā 2016. gadā un virknē politisko procesu Eiropā.
ASV ārpolitika ir Trampa rokās
Vācijas kanclere Merkele savā uzrunā enerģiski iestājās par multilaterālisma politiku, likumos balstītu starptautisko kārtību un efektīvu diplomātiju. Viņa atzīmēja, ka Eiropas valstis atbalsta ar Irānu noslēgto kodolvienošanos un negrasās no tās atteikties, kā to savā runā Minhenē prasīja ASV viceprezidents Maiks Penss.
Analītiķi atzīmē, ka Merkele bija atklātāka nekā citkārt, runājot par spriedzi attiecībās ar ASV: “Nopietni vērtējot transatlantisko partnerību, kā Vācijas kanclerei man nav viegli apzināties, ka ASV Tirdzniecības ministrija acīmredzot uzskata vācu un Eiropas automobiļus par draudu ASV nacionālajai drošībai.” “Mēs lepojamies ar saviem automobiļiem,” atzina Merkele, piebilstot, ka “lielākā “BMW” ražotne ir Dienvidkarolīnā, nevis Bavārijā”.
Vācijas kanclere detalizēti atainoja valsts aizsardzības budžeta pieaugumu un pienesumu NATO, taču ASV viceprezidents Penss palika neapmierināts: “Mēs nevaram nodrošināt Rietumu aizsardzību, ja mūsu sabiedrotie kļūst atkarīgi no Austrumiem,” ar to domājot gan Turcijas plānu pirkt raķetes no Krievijas, gan gāzesvadu “Nord Stream 2”, kas vairo Vācijas un citu Eiropas valstu atkarību no Krievijas enerģijas piegādēm.
Lai gan ASV delegācija Minhenes drošības konferencē šogad bija plašāka nekā agrāk, iekļaujot arī daudzus demokrātu likumdevējus, eiropiešiem nācās pārliecināties, ka ASV ārpolitika lielā mērā ir prezidenta Trampa rokās. Viceprezidents Penss savu runu Minhenē beidza ar vārdiem: “Dievs, svētī Amerikas Savienotās Valstis!” “Viņa uzruna drīzāk atgādināja uzstāšanos Trampa atbalstītāju mītiņā nekā transatlantistu saietā Eiropā,” uzskata Brukingsa institūta domnīcas pētniece Amanda Slouta.
