Drāma, ja ģimenē vienam piemīt humora izjūta, bet otram ne 0
Publicists jau daudzu gadu garumā kopā ar Jāni Ķuzuli gādā par Latviešu biedrības nama “Omulības klubiņu”. Bijušais sporta tiesnesis, Latvijas Olimpiskās komitejas goda loceklis Jānis Ķuzulis allaž ap sevi spēj radīt jautrību. Pavaicāju, vai līdzīga humora deva piemīt arī viņa dzīvesbiedrei, literātei Mārai Zālītei?
“Tā ir drāma, ja ģimenē vienam piemīt humora izjūta, bet otram ne. Man, paldies Dievam, ir laimējies. Es gan vairāk esmu uz jautrošanos, sieva ir nopietnāka, bet tas nenozīmē, ka viņai nebūtu humora izpratnes. Joku dēļ mēs neesam strīdējušies. Viņa arī neapvainojas, ja kādreiz “Omulības klubiņā” pastāstu kādu amizantu notikumu no mūsu ģimenes dzīves. Humors visam nāk par labu, gan ģimenes saskarsmē, gan darba attiecībās. Mēs neesam humora līderi pasaulē, bet mums tas piemīt pietiekami daudz. Vistrakāk, ja jokus sāk dzīt tie, kuriem trūkst humora izjūtas, tad ir galīgi garām. Ir jau pierasts, ka, redzot mani kopā ar Ēriku, visi gaida jautrību. Reiz abi stāvējām pie krematorijas, lai atvadītos no kāda paziņas. Pie mums pienāca Pauls Putniņš un vaicāja – vai šodien būs joki? Visgrūtāk man gājis ar sportistu jautrināšanu, lai arī pats esmu sportists līdz kaulu smadzenēm. Vairākus gadus Latviešu biedrības namā Ziemassvētku ballēs tikās sporta veterāni. Viņi nemaz neklausījās, ko mēs ar Ēriku runājam, jo veterāniem šķita interesantāk parunāties savā starpā. Atceros, ka pēc kādas balles pie mums pienāca bokseris Jānis Lancers un teica – veči, es neko nedzirdēju, bet jūs esat kolosāli.”
