Kremlis uzdodas par neaizvietojamu sabiedroto cīņā pret terorismu 0
Pēc teroraktu virknes novembra pirmajā pusē un ārkārtas stāvokļa ieviešanas Francijā, un augstākā līmeņa apdraudējuma izsludināšanas Beļģijas galvaspilsētā Briselē šī nedēļa sākusies ar vairāku valstu vadītāju vizīšu sēriju, lai apspriestu reālu pretdarbību islāmistu teroristiem. Vakar Parīzē tikās Francijas prezidents Fransuā Olands un Britānijas premjerministrs Deivids Kemerons, lai apspriestu sadarbību cīņā pret islāmistu grupējuma teroristiem. Šodien Baltajā namā Olands tiksies ar ASV prezidentu Baraku Obamu, bet rīt Francijas prezidents paredzējis ierasties Maskavā, lai apspriestos ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Krievijas prezidents vakar Teherānā tikās ar Irānas augstāko vadoni ajatollu Ali Hameneju, bet šodien Sočos paredzēta Putina tikšanās ar Jordānijas karali Abdulāhu, kurš ir nobažījies, ka Krievijas triecieni džihādistu pozīcijām Sīrijā varētu palielināt bēgļu plūsmu.
Skotijas piekrastē tvarsta Krievijas zemūdeni
Sarunā ar Olandu britu premjers Kemerons pauda Londonas vēlmi aktīvāk iesaistīt savu kara aviāciju kopā ar Franciju un citiem partneriem uzlidojumos islāmistu kaujinieku kontrolētajai teritorijai un piedāvāja izmantot Britānijas militāro bāzi Kiprā, kā arī papildu palīdzību degvielas uzpildēm gaisā. Lēmums par Britānijas iesaistīšanos cīņā pret islāmistu grupējumu jāpieņem parlamentam, un, ņemot vērā džihādistu nesen Parīzē sarīkotos slaktiņus, britu likumdevēji varētu lemt par valsts iesaistīšanos uzlidojumos. Kemerons gribētu izvairīties no 2013. gada scenārija atkārtošanās, kad parlaments nobalsoja pret uzlidojumu sākšanu pret Sīrijas prezidenta Bašara Asada spēkiem, atzīmē raidsabiedrība BBC. Olands paziņoja, ka kopš vakardienas Francijas aviācijas bāzes kuģis “Charles de Gaulle” ir ieņēmis pozīcijas Vidusjūras austrumos, lai varētu uzsākt triecienus pret džihādistiem. Krievijas prezidents Putins jau paziņojis, ka devis rīkojumu savas valsts militārpersonām sazināties ar franču flotes pavēlniecību un sadarboties ar to triecienos islāmistu teroristiem. Analītiķi atzīmē, ka Putinam izdevies izmantot savā labā rietumvalstu neizlēmību un nesaskaņoto rīcību pretdarbībā džihādistiem un uzdot Krieviju kā neaizvietojamu sabiedroto cīņā pret islāmistu teroristiem. Šajā kontekstā traģikomiska ir ziņa, ka Britānijai nupat nācies aicināt palīgā Francijas karaflotes specializētu kuģi, lai atklātu “pretterorisma sabiedrotās” Krievijas zemūdeni, kas pamanīta Skotijas piekrastē, raksta avīze “Telegraph”. Operācijā piedalās Kanādas un Francijas jūras spēku pretzemūdeņu lidmašīnas, kā arī britu zemūdene un fregate. Krievijas zemūdeņu patrulēšana pasaules jūrās pēdējā gada laikā ir strauji palielinājusies, sasniedzot pēdējo desmit gadu laikā nepieredzētu līmeni, oktobrī atzina ASV admirālis Marks Fergusons, kas komandē amerikāņu floti Eiropā.
Gāzes diplomātija Teherānā
Vakar Teherānā notika gāzes eksportētāju valstu apspriede, kuru Krievijas prezidents Vladimirs Putins izmantoja, lai tiktos ar Irānas augstāko vadoni ajatollu Ali Hameneju un Irānas prezidentu Hasanu Rohani un pievērstu uzmanību Maskavas sadarbībai ar Irānu. Saietā Teherānā ir pārstāvētas 12 valstis, kam pieder divas trešdaļas pasaulē apzināto gāzes krājumu. Putins atcēlis aizliegumu Krievijas uzņēmumiem darboties Irānas kodolobjektos, kā arī jomās, kas saistītas ar Irānas bagātinātā urāna eksportu apmaiņā pret dabiskā urāna piegādi. Saskaņā ar jūlijā Irānas un pasaules lielvaru starpā noslēgto vienošanos Teherāna piekrita ievērojami ierobežot savu kodolprogrammu apmaiņā pret sankciju atcelšanu. Irāna piekrita par divām trešdaļām samazināt urāna bagātināšanai izmantojamo centrifūgu skaitu, ierobežojot iespējas attīstīt kodolieročus. Pēc sankciju atcelšanas Krievijas uzņēmumi cer izmantot iespējas, kas pavērsies jau tuvāko mēnešu laikā. Sarunās Teherānā liela uzmanība bija pievērsta konfliktam Sīrijā un cīņai pret džihādistu grupējumu “Islāma valsts”. Gan Irāna, gan Krievija Sīrijas konfliktā atbalsta prezidentu Bašaru Asadu un papildinājušas diplomātiskos pūliņus ar militāru iejaukšanos, sniedzot atbalstu Asada spēkiem pret “Islāma valsti” un citiem nemiernieku grupējumiem. Putinam šodien Sočos paredzēta tikšanās ar Jordānijas karali Abdulāhu, lai apspriestu Sīrijas krīzi un cīņu pret “Islāma valsti”. Krievijas armija 30. septembrī sāka gaisa spēku operāciju pret Sīrijas nemierniekiem, kas cīnās pret Asada valdības spēkiem. ASV un citas rietumvalstis pārmetušas Maskavai, ka tā operācijas gaitā nepietiekami vēršas pret “Islāma valsti” un citiem džihādistiem, bet tā vietā uzbrūk citiem Asada pretinieku formējumiem. ASV valsts sekretārs Džons Kerijs paudis cerību, ka Krievijas un Irānas līdzdalība varētu palīdzēt Sīrijas krīzes risināšanā. Kerijs vakar ieradās Apvienotajos Arābu Emirātos, lai apspriestos par iespējām apvienot Sīrijas opozīciju, kas varētu vest sarunas ar Damaskas režīmu. Analītiķi atzīmē, ka Maskava un Teherāna nav ieinteresētas Asada režīma gāšanā, turklāt Irāna paziņojusi, ka nenotiks nekādas sarunas ar ASV ārpus kodollīguma ietvariem, ziņo aģentūra “Associated Press”. Krievija paziņojusi, ka līdz šā gada beigām piegādās Irānai jau pirms vairākiem gadiem apmaksātās pretraķešu aizsardzības iekārtas “S-300”.
