Egils Līcītis: Drošsirdīgo četrinieks 3
Pirms neilga brīža likteņa un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja uzlikto sankciju trieciena skartie ventspilnieki gatavojās uz garu un apnicīgu īdēšanu pie Latvijas valdības sakarā ar gaidāmo materiālā stāvokļa pasliktināšanos un bezdarba līmeņa paaugstināšanos pilsētā.
Ostā vairs neienāktu kuģi, nekūpētu tvaikoņu skursteņi un neiepeldētu lepnie burinieki.
Iedzīvotāji, bezspēcībā žņaudzīdami dūres, vērotu, kā kuģu ceļš pārvēršas par celiņu, tad – par taciņu, līdz pavisam aizaugtu ar jūraszālēm. Būtu briesmīgi skatīties, kā izžūst tranzīta straume, kā aizsērē kravu caurteces kanāli un kā aizdambējas transporta pārvadājumu plūsma.
Lasītāji jau apjauš, kāpēc tā draudēja notikt un kurš bija sastrādājis pē. Taču šo cilvēku vārdā izvairās saukt kā premjerministrs, tā ārlietu un satiksmes resoru vadītāji un citi augstie amatvīri. Aprobežojas ar pavārdu “tā persona” vai “tas pilsonis”. Apmēram attiecas kā pret tumsas pavēlnieku burvi Voldemortu – neparko nesaukt vārdā, bet apzīmēt ar “paši zināt, kas”.
Līdz ar to arī mēs vadīsimies no labākajiem paraugiem un neteiksim, kuras pie Puzes ezera dzīvojošas un amerikāņu sankcijām no vienas vietas apliktas personas dēļ varēja veidoties situācija, ka kuģi aiziet šķērsu garām Ventspils ostas akvatorijai uz Klaipēdu vai Tallinu.
Un, tikai pārslēdzoties uz ārkārtas režīmu, mūsu sprīdīši uzdarbojušies diplomātijā un paveikuši gruntīgu darbu.
Lūk, ko raksta mūsu galvenais ārlietu strādnieks Rinkēviča kungs par saviem mazajiem palīgiem, uzticamajiem līdzstrādniekiem: “Ventspils Brīvostas pārvalde ir izņemta no ASV sankciju saraksta. Par ātrumu un izdarību īpašs paldies maniem izcilajiem ārlietu kolēģiem Kristīnei Līcei, Mārim Selgam, Andrim Krastiņam un Sanitai Pēkalei.” Ventspils, zināmā mērā arī no mūsu tēvutēviem mantotās valsts un civilizācijas, glābējiem liels paldies par viņu acu gaišumu un garprātību.
Pirmā ministra nosauktā ir ĀM Juridiskā departamenta direktore, otrais Latvijas vēstnieks ASV, trešais ĀM Sankciju daļas priekšnieks, ceturtā – vēstniecības padomniece. Drošsirdīgo ārlietnieku četriniekam, kā mūsu cilvēkiem Vašingtonā, tā ministrijas pārstāvjiem tēvzemē pasniegtas pateicības veltes, vīrišķiem dāvināti atlasa uzvalki, sievišķiem – pa dārgakmenim, no ministra specfonda iedalītas ievērojamas naudas balvas.
Kas vēl no dubultkvarteta nav ticis vēstnieka godā, nudien pelnījis sūtņa vietu Latīņamerikā vai Indijā, kādā citā eksotiskā zemē.
Dzīves laikā par leģendām kļuvušās ĀM amatpersonas “LA” speciālkorespondents satiek džeza klubiņā, kur sastaptie vīna plankumiem notraipītās drēbēs iejutušies pasēdēšanā, prēmijas atzīmēšanas rituālā. Par jautru atmosfēru liecina dāmām vaigos uzziedējušais dabīgais rūžs, kungu omulīgais noskaņojums un ledus spainītī uz galda pastāvīgi grozīgais, jau sestais soviņons pamīšus ar šardonē. Tā ir diplomātu darba estētika, kultūra, ritms un stils.
Arī preses pārstāvja sagaidīšana notiek atbilstīgi diplomātiskai etiķetei ar “kamon, veco zēn” un “yesss!”.
Jūtams, ka cilvēki ilgi dzīvojuši plašā pasaulē, strādājuši ārzemēs. Par panākto stāsta elegance un daile, Līces kundze – tas esot bijis darbs ne ar veseri un motorzāģi, bet ar smalkiem Stradivārija instrumentiem, urbīšiem, izmantojot Latvijas lāzeri. Latvijas vēstnieks ASV, vīrs, kura uzdevums šķietami aprobežojas ar līdzi sekošanu Amerikas politikai un nostiepšanos kā stīgai Baltā nama saimnieka priekšā, tagad atceras – meklējām kopsaucējus ar amerikāņu partneriem bez nevajadzīgiem emociju sakāpinājumiem un uzliesmojumiem.
Likām pie sirds, ka ir Ziemsvētku, piedošanas, dāvināšanas laiks.
Tas vis nav kā braukt pie krievniekiem ar Rīgas balzamiņu, šprotu bundžām un “Laimas” šokolādes tāfelēm portfelī. Un tak izdevās, ka Ārvalstu aktīvu kontroles biroja priekšnieka vietnieka palīga palīgs iznāca uz lievenēm ar mums parunāties! – noslēdz Māris, bet padomniece Sanita papildina – gribētu teikt Ziedoņa vārdiem: “Bez mīlestības maizi negriež nazis ass, bez mīlestības viss ir mazs!” Savukārt Andris, mainot saltajā ledus gabalu gultiņā sesto baltvīnu pret septīto, tik iesaucas: antiņi – latvieši var!
Šķiroties un promejot no jaukās kompānijas, korespondentam ir patiess prieks par mūsu kovbojiem un kovgērlām Štatos, un jādomā, vai mazo, bet pārliecināt spējīgo grupu nepārsviest uz Eiropu, lai panāktu, ka Latviju neieliek “Moneyval” pelēkajos sarakstos.
