Drošs sekss un laba gaļa. Par ko ir runa? 1
Anita Upīte, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”
Pēc Latvijas bioloģisko lauksaimnieku un savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas (BLSDAA) rīkotās ikgadējās zinātniski praktiskās konferences jau vairākus gadus interesantākās šā pasākuma atziņas atreferējam arī žurnāla “Agro Tops” lasītājiem.
Šoreiz ieskats jaunākajos Slovākijas Dzīvnieku reprodukcijas centra (Animal Reproduction Centre) jeb A.R.C. pētījumos par briežu reproduktīvo veselību un par svaigas gaļas ilgstošas uzglabāšanas iespējām projekta Mūsdienīga briežu pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ietvaros Latvijā.
Kad ālava nemaz nav ālava
Mednieku sabiedrībā briežu govis, kam nav teļu, pieņemts saukt par ālavām un uzskata par izņemamām no populācijas. Arī briežu dārzos un saimniecībās nereti novēro govis, kam nav teļu, kam teļi piedzimst nedzīvi vai vārgi un dažu nedēļu laikā aiziet bojā. Brāķēšana un izņemšana no turpmākā ciltsdarba ir vispiekoptākā prakse šādos gadījumos. Kaut arī dzīvnieku neauglība fermā var radīt nopietnus finansiālus zaudējumus, līdz šim nebija nācies dzirdēt vērā ņemamu pētījumu izklāstu par šādas ālavības patiesajiem iemesliem, kur nu vēl par iespējām to novērst.
Šā gada BLSDAA konferences pirmajā dienā dzirdētā slovāku zinātnieka Ph.D. Jaroslava Pokoradi prezentācija Seksuāli transmisīvās slimības – dzīvnieku grūtniecības neredzamās slepkavas, domāju, daudziem liks uz šo problēmu palūkoties no pavisam cita skatpunkta.
Vispirms nedaudz par pašu prezentācijas autoru un kompāniju, kuru viņš pārstāv…
J. Pokoradi studējis bioloģiju Slovākijas pilsētas Nitras Lauksaimniecības universitātē, 2004. gadā aizstāvējis doktora disertāciju dzīvnieku ģenētikā, 2007. gadā izveidojis gandrīz 100 ha lielu staltbriežu, dambriežu un muflonu saimniecību, uz kuras bāzes radījis arī zinātnisko centru XCell, kas specializējies dzīvnieku ģenētikas un reprodukcijas jautājumu pētīšanā. Šis centrs ir Eiropas Savienībā vienīgais oficiāli reģistrētais (reģ. nr. SK ISJ-001) centrs, kas darbojas ar biotehnoloģiju metodēm iepriekšminēto sugu dzīvnieku pavairošanā. Patlaban J. Pokoradi ir arī FEDFA (Federation of Europe Deer Breeders Associations – Eiropas briežaudzētāju asociāciju federācija) viceprezidents un privātas Slovākijas kompānijas A.R.C. direktors.
Centram ir vairāki darbības virzieni. Viens no tiem – dažādu dzīvnieku sugu tēviņu testēšana pēc to spermas kvalitātes, nosakot dzīvnieka potenci un to apdraudošos riska faktorus. 2021. gadā kompānija veikusi 1291 dzīvnieka testēšanu (sugas – staltbrieži, dambrieži, mufloni, kazas, aitas, govis u. c.) no piecām ES un vairākām citām valstīm.
Pirms dažiem gadiem arī Latvijā BLSDAA konferencē varējām novērtēt šādas mobilās laboratorijas darbības iespējas. Tātad – vispirms īpašā sterilā konteinerā tiek savākta dzīvnieka sperma, daļa parauga tiek pārbaudīta zem elektroniskā mikroskopa (spermatozoīdu kustīgums, to daudzums, izdzīvosanas laiks u. c. parametri), bet cita daļa tiek nosūtīta precīzai bakterioloģiskā piesārņojuma noteikšanai, izmantojot vairākas metodes, tostarp precīzo RT-PCR ģenētisko metodi. Secinājums – 2021. gadā 8% no pārbaudītajiem tēviņiem nebija spējīgi radīt pēcnācējus, kam par iemeslu bija gan iedzimtas, gan dzīves laikā iegūtas problēmas, tostarp dažādas infekciju un seksuāli transmisīvās (veneriskās) slimības (STS).
Galvenie STS pārneses veidi un risku novēršana
Galvenie seksuāli transmisīvo slimību pārneses veidi ir trīs:
* no govs uz bulli (ja viena govs barā slima, drīz inficēts būs viss bars);
* no govs uz teļu (priekšlaicīga atnešanās, nedzīvi vai vārgi teļi);
* no mākslīgās apsēklošanas dozām uz govīm (J. Pokoradi ieteikums – mākslīgajai apsēklošanai izmantot tikai un vienīgi pārbaudītus un sertificētus spermas piegādātājus).
Tātad bullis parasti nav primārais infekcijas avots, taču, tā kā staltbriežiem viena buļļa harēms var būt pat 20 un vairāk govju, tad viena no slimas govs inficēta un neauglīga buļļa radītais ekonomiskais zaudējums saimniecībai var būt ļoti būtisks.
Kopumā konstatēti vismaz 200 dažādi slimību ierosinātāji, kas var tikt pārnesti dzimumceļā (tostarp kopulācijas laikā) un tādējādi izraisīt auglības samazināšanos vai pilnīgu neauglību.
Dzīvniekiem tika konstatētas:
* dažādas vienšūņu izraisītas infekcijas (tripanosomas, trihomonas);
* bakterioloģiskas infekcijas (salmonellas, leptospiras, brucellas, hlamīdijas, mikoplazmas u. c.);
* vīrusu infekcijas (herpes vīrusi, papilomas vīrusi, poksivīrusi u. c.).
Briežsaimniecībā vislielākās problēmas rada mikoplazmas (mycoplasma), ureaplazmas (ureaplasma), hlamīdijas (chlamydia) un papilomas vīrusi (papillomavirus). Galvenā problēma ir tā, ka šīs infekcijas var ilgu laiku palikt nepamanītas, jo briežu neauglība var iestāties pamazām, nedzīvu teļu dzimšana un vārgums var tikt saistīti ar konkrētā gada laikapstākļiem, nepareizu fermas menedžmentu, paaugstinātu stresu vai nekvalitatīvu barību. Vairākus gadus neredzami noritējušas hroniskas slimības diemžēl nodarīs neatgriezeniskas izmaiņas dzīvnieku veselībai, kaut arī, laikus atklātas un pareizi ārstētas, lielākā daļa būtu pilnībā izārstējamas.
Lai novērstu STS radītos riskus un zaudējumus, Dr. Pokoradi iesaka briežu saimniecībās ieviest striktu veselības kontroli:
* vaislas buļļu ejakulāta mikrobioloģiskās testēšanas protokolu (lietojot molekulārās bioloģijas un, ja iespējams, ģenētiskās metodes);
* mērķētu un preventīvu profilaksi dzīvniekiem, kurus spermas ieguves stacijās izmanto par donoriem;
* veikt profilaksi vaislas buļļiem fermās, kurās izmanto dabisku lecināšanu;
* veikt profilaktisku visu vaislas dzīvnieku reproduktīvo orgānu apskati un uztriepju analīžu veikšanu;
* un, protams, strikti brāķēt govis (ja nepieciešams, arī buļļus), ja ir aizdomas par infekcijas slimībām, kas ietekmē ganāmpulka kopējo veselību un auglību. Īpaši jāpievērš uzmanība govīm, kas nepaliek grūtas vai zaudē mazuļus pirmajās nedēļās pēc to piedzimšanas.
Pētījuma autors arī atgādina, ka buļļa dzimumorgāni ir visai autonoms un grūti ārstējams orgāns, tādēļ atbilstošās zāles (visbiežāk antibiotikas) nepieciešams dot vismaz 30, bet labāk 35–40 dienas.
Tie, kam radušies papildu jautājumi vai sadarbības priekšlikumi, var meklēt kontaktus Slovākijas A.R.C. veterinārā centra mājaslapā www.arcslovakia.com vai rakstīt prezentācijas autoram: [email protected].
Briežu gaļas kvalitātes izmaiņas uzglabāšanas laikā
Dārgie pētījumi, analīzes, dzīvnieku labturība un savlaikus ārstēšana, protams, ir briežkopības kā aizvien augoša lauksaimniecības biznesa nepieciešamība. Šīs nozares viens no pamatvirzieniem ir labas, ekoloģiskas pārtikas ražošana. Agro Topa 2021. gada janvāra numurā jau aprakstījām BLSDAA un vairāku zinātnisko institūciju kopīgi uzsākto projektu Mūsdienīga briežu pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde*. Tajā viens no trijiem galvenajiem pētījumu objektiem ir svaiga briežu gaļa un tās ilgstošas uzglabāšanas iespējas. Projekta mērķis ir izstrādāt tādu standartizētu kaušanas, pirmapstrādes un uzglabāšanas tehnoloģiju, kas ļautu pagarināt vakuumā iepakotas svaigas brieža gaļas realizācijas termiņu līdz 40–45 dienām bez sasaldēšanas. Tas būtu pietiekami ne tikai patēriņam uz vietas, bet arī eksportam.
Par LLU Biotehnoloģiju zinātniskajā laboratorijā Dr. med. vet. Andas Valdovskas iegūtajiem rezultātiem šajā jomā provizorisku atskaiti konferencē sniedza Dr. oec. Līga Proškina. Turpinājumā dažas šā pētījuma atziņas un secinājumi.
Gaļa vēl aizvien ir būtisks uzturvielu avots, taču pieprasījuma tendence pasaulē aizvien vairāk nosveras kvalitātes virzienā (mazāk tauku, holesterīna, izsekojamība, pārtikas nekaitīgums, bioloģiski ražota pārtika). Bioloģiski iegūta briežu gaļa atbilst visiem šiem parametriem – analīzes rāda, ka briežu gaļā ir gandrīz par trešdaļu (31,8%) mazāk holesterīna nekā liellopu gaļā, gaļas kvalitātes indekss (kopproteīna un koptauku attiecība) ir gandrīz divreiz lielāks, nedaudz lielāka arī gaļas enerģētiskā vērtība. Taču – vai un kādā veidā iespējams šīs labās vērtības saglabāt nemainīgas? Lai to noskaidrotu, tika pētīti kopumā 50 gaļas paraugi, kas iegūti, nokaujot 2018. un 2019. gadā dzimušus briežu bullēnus, kas izaudzēti četrās saimniecībās (ZS Zemitāni, ZS Saulstari 1, SIA Māras brieži un SIA Dunduru pļavas).
Gaļa tika testēta pētījuma nultajā dienā jeb dienā, kad paraugs tika iepakots vakuumā, pēc tam 20., 30., 45. un 50. dienā. Tika noteikts gaļas pH līmenis un tā izmaiņas, kā arī pētīta paraugu mikrobioloģija (kopējais anaerobo baktēriju skaits, meklētas kolibaktērijas, salmonellas, kopējais raugu un sēnīšu skaits, kā arī daudzu citu mikroorganismu klātbūtne).
Sākotnēji gaļas paraugu pH līmenis bija 5,47–5,65 robežās, kas liecina par to, ka briežu kaušana notikusi mierīgos apstākļos, bez noguruma un stresa dzīvniekiem.
Literatūrā atrodami dati, ka visiem mikrobioloģiskajiem standartiem atbilstošu gaļu, ar pH vērtību 5.5–5.8, iepakojot gāzu necaurlaidīgā vakuuma iepakojumā, var uzglabāt 2–4 oC temperatūrā līdz pat trim mēnešiem. Šādā iepakojumā tiek minimizēta gaisa piekļuve un ūdens izdalīšanās, tādējādi ievērojami samazinās arī baktēriju vairošanās iespējas. Savukārt -1 oC temperatūrā vakuumā iepakotas brieža gaļas maksimālais uzglabāšanas termiņš varot sasniegt pat 18 nedēļas.
Lai modelētu dažādus apstākļus, pētījumā izmantotie liemeņi pirms paraugu noņemšanas un iepakošanas vakuumā tika sagatavoti dažādos apstākļos:
* daļa tika atdzesēta 2–4 oC temperatūrā vienu vai divas dienas;
* vienas (5. partija) partijas liemeņi tika uzglabāti dzesētavā astoņas dienas;
* vienas (2. partija) partijas liemeņi pirms paraugu vakuumpakošanas tika noskaloti ar ūdeni.
Paraugu eksaminācija dod perfektu atbildi par katru no šīm praksēm. Piemēram, kaut arī tūlītējam patēriņam medījuma dzīvnieku gaļu ir pieņemts nogatavināt (tiek ierosināti fermentācijas procesi un gaļa kļūst mīkstāka un aromātiskāka), izturot to dzesētavā noteiktu laiku (līdz pat trīs nedēļām!), ir pilnīgi skaidrs, ka nogatavināta gaļa vairs neder ilgstošai uzglabāšanai svaigā (nesasaldētā) veidā pat vakuumā. Faktiski visos mikrobioloģiskā piesārņojuma veidos, kas tika pārbaudīti, nogatavinātā gaļa uzturam kaitīgo mikroorganismu daudzumu sasniedza visātrāk (aptuveni 20. dienā).
Savukārt ļoti pareizs ir sen zināmais ieteikums medījumu gaļu nekad nemazgāt (ne pēc dīrāšanas, ne pirms iepakošanas), jo arī tā paraugu grupa, kas bija skalota ar dzeramo ūdeni, savu kvalitāti zaudēja ātrāk.
Labā ziņa ir tā, ka nevienā no pārbaudāmajiem paraugiem netika atklāti bīstami pārtikas infekcijas ierosinātāji – tādi kā Escherichia coli, Pseudomonas spp. un Salmonella spp., kas liecina par labas higiēnas prakses ievērošanu. Galvenais secinājums no pētījuma ir, ka brieža gaļu vakuuma iepakojumā tiešām iespējams uzglabāt līdz pat 50 dienām 3–4 oC temperatūrā, ja tikusi ievērota pareiza gaļas apstrādes tehnoloģija un higiēnas prasības.
* Projekts Mūsdienīga briežu pilna cikla bioekonomiska bezatlikumu pārstrāde ar gala produktu – izejvielu ar augstu pievienoto vērtību pārtikas, kosmētikas un farmācijas industrijai iegūšanai (19-00-A01612-000002) tiek īstenots Eiropas Lauksaimniecības fonda Latvijas Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma Sadarbība 16.1 apakšpasākuma Atbalsts Eiropas Inovācijas partnerības lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu projekta īstenošanai ietvaros ar Zemkopības ministrijas un Lauku atbalsta dienesta atbalstu.
