Drosmīgs lēmums izglītības latviskošanai 0
Ilze Kuzmina, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Jau no aiznākamā mācību gada paredzēta pāreja uz mācībām tikai valsts valodā arī mazākumtautību pamatskolās. To paredz vakar valdībā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā. Iecerēts, ka no 2023. gada 1. septembra uz mācībām tikai latviešu valodā pāries 1., 4. un 7. klases, pēc tam līdz 2025. gada 1. septembrim pakāpeniski arī pārejās pamatskolas klases. No Izglītības likuma iecerēts izslēgt pantu, kurā noteikta mazākumtautību izglītības programmu īstenošanas kārtība.
Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM), kas izstrādājusi šos likuma grozījumus, uzskata, ka šādas izmaiņas nodrošinās vienlīdzīgas iespējas izglītības satura apguvē un pieejamībā, stiprinās izglītojamo valodas prasmes un veicinās vienlīdzīgāku pieejamību arī citu mācību priekšmetu saturam.
“Lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu, jo valstij ir jānodrošina labākais veids un iespējas ikvienam integrēties sabiedrībā un efektīvi līdzdarboties kultūras, sociālajā un ekonomiskajā dzīvē. Pretējā gadījumā, nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu,” tā IZM pamato izstrādātos grozījumus.
Vienlaikus tā atzīst, ka “līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos”.
Pētījumi apliecina, ka mazākumtautību izglītības programmās iegūst tikai vidēju latviešu valodas prasmi, kas nav uzskatāma par pietiekamu, lai visiem bērniem nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas turpmākajā darba dzīvē.
Valdības sēdē izskatāmie dokumenti gan ļauj secināt, ka vismaz daļa sabiedrības aktīvi iebilst pret šādām izmaiņām likumos – publiskajā apspriešanā saņemtas 4711 atsauksmes gan no fiziskām personām, gan no nevalstiskām organizācijām.
Starp tiem, kas cēluši iebildumus, ir tādas organizācijas kā “Cilvēktiesību līgu starptautiskās federācijas Latvijas Cilvēktiesību komiteja”, “Krievu valodas sabiedriskā inspekcija”, “Latvijas Krievu kopienas Daugavpils nodaļa”, “Privātskolu vecāku biedrība”, “Latvijas Nākotnes Pētījumu institūts”, “Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija”, kustība “Vecāku balss”, kā arī politiskās partijas “Latvijas Krievu savienība” un “Jaunā Saskaņa”.
Iesniegtajos viedokļos atbalsts pārejai uz mācībām latviešu valodā pausts 81 gadījumā, savukārt 4630 ierakstā izteikti iebildumi un prasība atsaukt izstrādāto tiesību aktu projektu.
Izmaiņu pretinieki izmanto jau iepriekš dzirdētos argumentus: krievi arī maksā nodokļus, tāpēc mācībām jābūt arī krieviski, latviešu valodā krievu bērni nespēšot mācību vielu apgūt gana kvalitatīvi. Turklāt esot jāsagaida Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumi par sūdzībām, ko skolu latviskošanas pretinieki iesnieguši jau līdz šim.
Izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece uzskata, ka tā ir tikai īpaši organizēta pretkampaņa un patiesībā sabiedrībā jau ilgu laiku jūtams spiediens izveidot vienotu izglītības sistēmu, taču politiķiem līdz šim pietrūcis drosmes to paveikt.
Tiesa, pakāpeniska izglītības sistēmas latviskošana notikusi jau līdz šim: vidusskolās mācības notiek tikai latviski, arī 9. klašu centralizētie eksāmeni nākamā mācību gada noslēgumā plānoti tikai latviski.
Skolotājiem būs jāmācās
Viens no galvenajiem iebildumiem, kas izskanējis pret pāreju uz mācībām tikai latviešu valodā, ir skolotāju trūkums.
Kaut arī skolotājiem jau teju kopš Latvijas neatkarības atgūšanas nepieciešams valsts valodu zināt augstākajā līmenī, pat mazākumtautību skolu direktori atzīst – valodas prasmi apliecinoša apliecība vēl negarantē, ka skolotājs pratīs latviski arī pasniegt savu mācību priekšmetu.
Kā norāda A. Muižniece, šo problēmu plānots risināt, piedāvājot skolotājiem gan Latviešu valodas aģentūras rīkotos kursus pedagogiem (tādi gan piedāvāti un bijuši plaši pieprasīti arī līdz šim), gan arī citas apmācību iespējas.
Turklāt, tā kā pašvaldības sākušas aktīvi kārtot skolu tīklu, skolotāju trūkums turpmāk varētu būt mazāk akūts.
Komentējot izskanējušo informāciju, ka daudzi mazākumtautību skolu pedagogi nu grasoties darbu skolā pamest, ministre sacīja, ka šādi izteikumi varbūt izskanējuši emocijās, un ne jau visi atlūgumus tiešām uzrakstīs.
Kā var noprast no valdībai iesniegtās informācijas, tieši šogad notikušas aktīvas pārbaudes, vai pedagogu valodas prasme atbilst prasībām. Dati liecina, ka šogad līdz 21. aprīlim pieķerti 114 pedagogi, kas neprot valsts valodu augstākajā C līmenī.
Pērn visa gada garumā pieķert tikai pieci, 2020. gadā – 41, bet 2019. gadā – 75. Esot gadījumi, kad latviešu valodu nezinošs pedagogs tiek atbrīvots no darba vienā izglītības iestādē, bet drīz vien atrod darbu citā.
Jaunām grāmatām – 160 000 eiro
Pāreja uz mācībām latviešu valodā nozīmē arī papildu izdevumus. Nepieciešams finansēt gan jau minētos kursus skolotājiem, gan, piemēram, arī mācību grāmatu nomaiņu. Skolotāju apmācībai jau šogad plānots tērēt 35 000 eiro, bet nākamgad pat 120 000 eiro. 2024. gadā jau vajadzēšot tikai 85 000 eiro, bet kopumā ieguldīt skolotāju apmācībā plānots līdz pat 2026. gadam.
Mācību grāmatu nomaiņa no pārsvarā krievu valodā izdotajām uz latviešu valodā veidotajām izmaksās 160 000 eiro.
Īpašs atbalsts, pārejot uz mācībām latviski, plānots arī skolēniem ar īpašām vajadzībām un tam izlietos 128 000 eiro 2023. gadā.
Iecerētās pārmaiņas likumā paredz, ka skolēni no mazākumtautību ģimenēm arī turpmāk varēs kopt savu etnisko identitāti, jo skolēni interešu izglītības programmas ietvaros varēs apgūt mazākumtautību valodu un kultūrvēsturi. Šādas programmas apguves iespēju finansēs valsts ar mērķdotācijas palīdzību pašvaldībām, kā arī pašvaldības.
Savukārt nacionālās skolas, piemēram, lietuviešu, poļu un citas varētu veidot autorprogrammas, tādējādi nodrošinot iespējas arī turpmāk īstenot starpvaldību līgumā noteiktos nosacījumus, iekļaujot mācību plānā mazākumtautību valodu, literatūru, vēsturi, ģeogrāfiju un kultūru.
Lai izmaiņas likumā stātos spēkā, tie vēl jāpieņem Saeimai. A. Muižniece cer, ka to pagūs izdarīt vēl šis parlamenta sasaukums, kas rudenī beigs darbu.
Mazākumtautību skolas un skolēni Latvijā
* Latvijā šobrīd ir 45 756 skolēni, kuri mācās pamatizglītības programmās, tajā skaitā 2518 skolēni speciālās izglītības programmā; šos skolēnus māca 4905 pedagogi.
* Kopumā mazākumtautību programmās strādā 7% pedagogu, bet 24% skolēnu no visiem apgūst mazākumtautību izglītības programmu.
* Latvijā patlaban ir 43 pašvaldību dibināti mazākumtautību bērnudārzi, bet 153 bērnudārzi īsteno pirmsskolas izglītības programmu gan mazākumtautību, gan arī latviešu valodā. Ir arī 18 privātie mazākumtautību bērnudārzi.
* Latvijā ir arī 29 pašvaldību dibinātas skolas, kas īsteno pamatizglītības programmu mazākumtautību valodā. 112 pašvaldību dibinātās skolās var mācīties latviešu vai mazākumtautības valodā. Privāto skolu vidū piecas piedāvā mācīties mazākumtautību valodā, bet 12 gan mazākumtautību valodā, gan arī latviešu valodā.
